Paplašinātā meklēšana
Meklējam Jersika.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (129):
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā
- Āriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Birzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Bucenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Cirsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Darankas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Gospori apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Grāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Gumertgrāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Iesalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Iztekas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Kusini apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Sergunta apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Stūrišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Vuceni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
- Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Dimantu Dimantu ezers - Jersikas ezers Jersikas pagastā
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
- Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
- Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
- Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
- Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā
- Vucenu ezers Iesalnieku ezers Jersikas pagastā
- Zargrad Jersika
- Dimanta ezers Jersikas ezers Jersikas pagastā
- brūverieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
- Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
- kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
- strodieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
- Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
- Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski
- Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
- Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen")
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums
- birzakieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzaki" iedzīvotāji
- Bierzāki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzāki" nosaukuma variants
- Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji
- Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants
- cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
- Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
- cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji
- darancieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" iedzīvotāji
- Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski
- Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski
- doroncieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Doronkas" iedzīvotāji
- gasparieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gaspari" iedzīvotāji
- gosporieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gospori" iedzīvotāji
- Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants
- Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski
- gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji
- Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants
- Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski
- iesalnieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji
- Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants
- iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji
- Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants
- jersicieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji
- jersikānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji
- kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
- laurieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
- opolieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji
- Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants
- stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
- Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa
- upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji
- Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
- Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
- Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
- Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm
- Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jersika.