Paplašinātā meklēšana
Meklējam Jelgava.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (845):
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Viesturciems Apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe.
- Ozolnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs.
- Svēte Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Līvbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs.
- Staļģene Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs.
- Zaļenieki Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Vilce Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nākotne Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā.
- Glūda Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas.
- Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ūdeles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bitēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dravnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Īslīcas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Pakuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Smedēni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Bāči Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Cimāles Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaungrīva Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Līvesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Tušķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Lapas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Buķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Klieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Lielsesava Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Pīlādži Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Skursteņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā.
- Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Bičuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Gauriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Pēterkalni Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Spurģi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Ģībotkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pauļuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Ruduļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Avotiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Dobeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Ģipteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Jaunplatone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Katrinsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Muzikanti Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Ragumuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Slapatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Žebri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Abgunste Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Putrēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Birzīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Siliņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Straume Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Tērvete Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Viesturi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Agro Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Grīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Mazgrīva Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Rosība Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā.
- Atpūta Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs.
- Vircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Jaunsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas.
- Lielplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā.
- Sesava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve.
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā.
- Bramberģe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Dorupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Blukas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Dzirnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kārniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Vecsvirlauka Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kaiguciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Vārpa Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Lielvircava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Pēterlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Poķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā.
- Jēkabnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Ūziņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
- Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Audruve Apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā.
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola.
- Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha.
- Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē.
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums).
- Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā.
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
- Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes.
- Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha.
- Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
- Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums.
- Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā.
- Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā.
- Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Mitau Jelgava.
- Nītauja Jelgava.
- Nītava Jelgava.
- Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums.
- elejnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" iedzīvotāji.
- kalnciemieši Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji.
- kalnciemnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji.
- Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums.
- Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums.
- sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji.
- Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
- Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
- apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji.
- audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji.
- bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
- brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
- Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
- daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji.
- Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa.
- jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji.
- lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
- mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
- ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji.
- sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji.
- zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji.
- Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji.
- dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji.
- falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji.
- glūdenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji.
- Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums.
- kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji.
- kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
- kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
- kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
- nākotnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji.
- pūrenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Pūri" iedzīvotāji.
- tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
- ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji.
- pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji.
- Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji.
- Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums.
- Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
- Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums.
- blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji.
- bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji.
- Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums.
- dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
- dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji.
- Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants.
- īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji.
- jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
- jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji.
- Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa.
- ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji.
- laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji.
- Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums.
- rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji.
- Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa.
- vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji.
- vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
- vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
- Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
- skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
- staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji.
- stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji.
- pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji.
- kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
- kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
- kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
- Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
- Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums.
- Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji.
- braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji.
- mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
- Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
- sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
- Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji.
- brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji.
- būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
- Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums.
- Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums.
- Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums.
- jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
- jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji.
- klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji.
- līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
- līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji.
- Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums.
- līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji.
- Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants.
- mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji.
- ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
- skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
- stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
- stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji.
- svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
- tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
- Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums.
- vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
- Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa.
- apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji.
- Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums.
- jaunplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" iedzīvotāji.
- lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji.
- lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji.
- paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji.
- Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums.
- pētelaucenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" iedzīvotāji.
- platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji.
- platonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platone" iedzīvotāji.
- poķenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Poķi" iedzīvotāji.
- raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji.
- skangaļnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji.
- smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji.
- vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji.
- Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji.
- Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
- blūdženieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Blūdži" iedzīvotāji.
- briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
- buķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Buķi" iedzīvotāji.
- galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji.
- klāvenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
- klieņenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klieņi" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums.
- lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
- lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji.
- Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants.
- mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji.
- pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji.
- robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
- Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums.
- sesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji.
- sesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji.
- skursteņnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
- Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants.
- Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji.
- āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
- baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji.
- imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
- Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa.
- jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
- Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
- līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums.
- muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji.
- plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji.
- Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
- slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji.
- Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums.
- svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji.
- Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums.
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
- Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
- Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants.
- vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
- Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
- ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
- meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
- rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji.
- valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
- vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
- vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
- vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji.
- Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji.
- berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
- Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
- Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants.
- būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
- grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
- Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
- Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
- kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
- kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
- mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
- Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
- mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
- valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji.
- vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
- vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji.
- Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
- ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji.
- Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
- Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
- Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
- Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
- Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
- laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
- liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
- Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
- oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
- reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
- roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
- šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
- Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
- vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
- Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
- Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji.
- anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
- atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
- audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji.
- bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji.
- briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
- dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji.
- deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji.
- pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji.
- pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji.
- pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji.
- Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums.
- skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji.
- spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji.
- ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji.
- Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums.
- Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa.
- zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji.
- Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
- jelgavnieki Jelgavas pilsētas iedzīvotāji.
- spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni.
- Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants.
- Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
- Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā.
- Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
- Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
- Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā.
- Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā.
- Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā.
- Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha.
- Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā.
- Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis.
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
- Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta.
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas.
- Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete.
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā.
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
- Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km.
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
- Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas.
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
- Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
- Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu.
- Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu.
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja.
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
- Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja.
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja.
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
- Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu.
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja.
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
- Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
- Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā.
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā.
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
- Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
- Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
- Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā.
- Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā.
- Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m.
- Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera.
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
- Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
- Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā.
- Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Pilssala Sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m, uz salas Jelgavas pils, kurā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
- Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
- Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts.
- Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m.
- Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā.
- Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā.
- Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā.
- Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
- Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums.
- Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā.
- Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle.
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas.
- Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe.
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija).
- Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā.
- Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā.
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora.
- Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā.
- Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī.
- Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā.
- Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts.
- Sodīte Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Glūdas pagastā, garums - \~4 km; Soda; Sodagrāvis; Sode; Sodene; Sodus.
- Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km.
- Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe.
- Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km.
- Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
- Aizupes dīķis ūdenskrātuve Jelgavas novada Cenu pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Staņuvēnu dīķis ūdenskrāutuve uz Platones upes Jelgavas novada Lielplatones pagastā, platība - 29 ha; Lielplatones ūdenskrātuve.
- Ērmiķu karjera dīķis ūdenstilpe Jelgavas novada Platones pagastā, platība - 10,6 ha.
- Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā.
- Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- Pienava Upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m.
- Īslīce Upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis).
- Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā.
- Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
- Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve.
- Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve.
- Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers.
- Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Valgundes novads Valgundes pagasta nosaukums 2006.-2009. g., Jelgavas rajona sastāvā.
- Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā.
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā.
- Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā.
- Alt-Platon Vecplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā.
- Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā.
- Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta ap 1633. g., slēgta 1939. g., 1944. g. Jelgavas degšanas laikā aptiekas ēka (Uzvaras ielā 5) gājusi bojā.
- A8 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene).
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele.
- Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve.
- Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km.
- Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
- Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
- Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis.
- Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā.
- Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
- Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
Jelgava citās vārdnīcās:
MEV