Paplašinātā meklēšana
Meklējam Jeņiseja.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (66):
- Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
- Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
- Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
- Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
- Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
- Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā
- Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
- Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
- Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
- Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
- Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā
- Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
- Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
- Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe
- Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā
- Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji
- pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
- Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes
- Krasnojarska pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā, osta Jeņisejas krastos, novada administratīvais centrs, 927200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Divnogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dudinka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Igarka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šagonara pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
- Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
- Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
- Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas)
- Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
- selkupi tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā
- keti tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči
- enci tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem
- Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
- Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
- Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
- Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
- Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
- Hantaika upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka
- Bahta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka
- Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
- Azasa upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Hamsira upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
- Turuhana upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem
- Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
- ketu valoda vienīgā dzīvā Jeņisejas valodu saimes valoda, pārējās šās saimes valodas izmirušas 18.-19. gs., rakstības nav
- Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži
- Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jeņiseja.