Paplašinātā meklēšana
Meklējam Jaunzēlande.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (85):
- Avatele apdzīvota vieta Niue salā Klusajā okeānā (_Avatele_), Jaunzēlandes valdījumā
- Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
- Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri
- Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
- tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
- Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
- Benmoras ezers ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona dienvidu daļā
- Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_)
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
- NZL Jaunzēlande, valsts trīsburtu kods
- Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo
- tokelavieši Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau iedzīvotāji
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
- NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
- Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Potamopyrgus jenkinsi Jaunzēlandes jostiņhidrobija
- Gerygone igata Jaunzēlandes krūmsvilpējs
- lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
- phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
- Phormium colensoi Jaunzēlandes linu suga
- Phormium tenax Jaunzēlandes linu suga
- Prosthemadera novaeseelandiae Jaunzēlandes medusputns
- leptospermum Jaunzēlandes tējaskoki jeb leptosspermas
- Leptospermum scoparium Jaunzēlandes tējaskoks
- tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- Baunti ieplaka jūras ieplaka Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Jaunzēlandes
- Bejofailendss jūras līcis Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
- Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
- takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
- Atafu koraļļu sala Klusajā okeānā, Tokelau salu ziemeļrietumos, Jaunzēlandes teritorija
- hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons
- slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
- Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas
- Dienvidsala Lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām, bet mazāk apdzīvotā, platība 150500 kvadrātkilometru
- Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri
- callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta
- Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis
- Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls
- Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
- jaunzēlandieši Nācija, Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji; runā angļu valodā; ticīgie - protestanti, katoļi
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
- Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā
- Baunti salas nelielu salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes teritorija
- Balkluta pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģiona dienvidaustrumu daļā
- Kvīnstauna pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģionā, 14300 iedzīvotāju (2016. g.)
- Heistingsa pilsēta Jaunzēlandes ziemeļaustrumos (_Hastings_), Hoksbejas provincē, 62100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Oklenda pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā
- Gisborna pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.)
- Taupo pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Fakaofo pilsēta Okeānijā, Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau administratīvais centrs, 480 iedzīvotāju (2006. g.)
- Benksa pussala pussala Jaunzēlandes Dienvidsalas austrumu piekrastē; Hakaroa
- Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
- Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
- Niue sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu
- Rarotonga sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m
- Greitbarjera sala Klusajā okeānā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
- Četema salas salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā ("Chatham Islands"), 860 km austrumiem no Jaunzēlandes (pieder Jaunzēlandei), platība — 966 kvadrātkilometri, 652 iedzīvotāji (2005. g.)
- Antipodu sala salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā, Jaunzēlandes teritorija, \~750 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidsalas
- Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei
- Rakiura Stjuarta sala, trešā lielākā Jaunzēlandes sala
- Tokelava Tokelau - Jaunzēlandes aizjūras teritorija
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats
- Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
- Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā
- Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā
- Vaimakariri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
- Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
- Atafa viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2 kvadrātkilometri
- Fakaofo viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2,5 km^2^
- Nukunona viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 5,5 kvadrātkilometri
- Tutoko smaile virsotne Dienvidalpu dienvidos Jaunzēlandes Dienvidsalā, augstums - 2756 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jaunzēlande.