Paplašinātā meklēšana
Meklējam Japāna.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (58):
- galotnes jeb Japānas pahisandra
- Japānas alpi
- Japānas apinis
- Japānas aukuba
- Japānas baltā priede
- Japānas briļļputniņš
- Japānas budleja
- Japānas ceriņš
- Japānas cielava
- Japānas dižknābis
- Japānas dižsūrene
- Japānas dziļvaga
- Japānas fatsija
- Japānas henomele
- Japānas Hupē anemone
- Japānas hurma
- Japānas Iekšējā jūra
- Japānas īve
- Japānas kadsura
- Japānas kamēlija
- Japānas katsura
- Japānas kerija
- Japānas kļava
- Japānas kosa
- Japānas kriptomērija
- Japānas lāčauza
- Japānas laminārija
- Japānas lapegle
- Japānas ligustrs
- Japānas mahonija
- Japānas makaks
- Japānas mazā mogera
- Japānas metake
- Japānas mežastrazds
- Japānas mežvīns
- Japānas milžsalamandra
- Japānas mogera
- Japānas mušķērājs
- Japānas oriksa
- Japānas patūja
- Japānas peļkājīte
- Japānas piēra
- Japānas pitospora
- Japānas prīmula
- Japānas rododendrs
- Japānas sarkanrīklīte
- Japānas sārtburkšķis
- Japānas segliņš
- Japānas shistosoma
- Japānas širmegle
- Japānas skaistoga
- Japānas skimmija
- Japānas spireja
- Japānas sudrabsvece
- Japānas tūsklape
- Japānas vairogpaparde
- Japānas vīteņsausserdis
- sīklapu bukša Japānas varietāte
Atrasts skaidrojumos (172):
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
- Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
- cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds
- gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas
- Japānas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, uz austrumiem no Japānas, septītā dziļākā dzilvaga pasaulē, lielākais dziļums — \~8130 m zjl.
- kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- Pachysandra terminalis galotnes jeb Japānas pahisandra
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
- Thujopsis dolabrata hiba, saukta arī par Japānas patūju
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
- Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
- izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu
- uzlecošās saules zeme Japāna
- šiacu Japāna praktizētā akupresūra
- šiatsu Japāna praktizētā akupresūra
- JP Japāna, valsts divburtu kods
- JPN Japāna, valsts trīsburtu kods
- tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu
- obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu
- Humulus japonicus Japānas apinis
- Aucuba japonica Japānas aukuba
- mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna
- Pinus parviflora Japānas baltā priede
- Zosterops japonica Japānas briļļputniņš
- šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses
- Buddleia japonica Japānas budleja
- Syringa reticulata var. reticulata Japānas ceriņš
- Motacilla grandis Japānas cielava
- Coccothraustes personatus Japānas dižknābis
- Reynoutria japonica Japānas dižsūrene
- Grus japoensis Japānas dzērve
- Fatsia japonica Japānas fatsija
- daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara
- tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Chaenomele japonica Japānas henomele
- Anemone hupehensis Japānas Hupē anemone
- persimons Japānas hurma ("Diospyros kaki")
- Diospyros kaki Japānas hurma jeb persimons
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana")
- Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito
- Taxus cuspidata Japānas īve
- Kadsura japonica Japānas kadsura
- Camellia japonica Japānas kamēlija
- Cercidiphyllum japonicum Japānas katsura
- Kerria japonica Japānas kerija
- Acer palmatum Japānas kļava
- Equisetum japonicum Japānas kosa
- Cryptomeria japonica Japānas kriptomērija
- ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura
- sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros
- Prunus serrulata Japānas ķirsis jeb sakura
- Bromus japonicus Japānas lāčauza
- Laminaria japonica Japānas laminārija
- Ligustrum japonicum Japānas ligustrs
- Mahonia japonica Japānas mahonija
- Macaca fuscata Japānas makaks
- Mogera imaizumii Japānas mazā mogera
- Pseudosasa japonica Japānas metake
- Turdus cardis Japānas mežastrazds
- Parthenocissus tricuspidata Japānas mežvīns
- Megalobatrachus japonicus Japānas milžsalamandra
- Mogera wogura Japānas mogera
- Ficedula narcissina Japānas mušķērājs
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē
- Nipona Japānas nosaukums japāņu valodā ("Nippon")
- Orixa japonica Japānas orikss
- Prunella rubida Japānas peļkājīte
- Pieris japonica Japānas piēra
- Pittosporum tobira Japānas pitospora
- Rhododendron japonicum Japānas rododendrs
- Erithacus akahige Japānas sarkanrīklīte
- Torilis japonica Japānas sārtburkšķis
- Euonymus japonica Japānas segliņš
- Callicarpa japonica var. angustata Japānas skaistoga
- Skimmia japonica Japānas skimmija
- JSP Japānas Sociālistiskā partija
- Sophora japonica Japānas sofora
- Spiraea japonica Japānas spireja
- Sturnus philippensis Japānas strazds
- japonoloģija Japānas studijas
- Cimicifuga japonica Japānas sudrabsvece
- mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
- Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi
- Petasites japonicus Japānas tūsklape
- Nikkei Japānas vadošais biznesa laikraksts
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā
- mikado Japānas valdnieks; šī valdnieka tituls
- Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis
- Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
- Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m
- Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
- jēna Jena - Japānas nacionālā naudas vienība
- JPY Jena; Japānas valūtas kods, sīknauda - sens, izņemts no apgrozības
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
- Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
- Jamato Lielākā cilšu savienība tagadējā Japānas teritorijā 3.-4. gs., uz kuras bāzes 6.-7. gs. izveidojās Japānas valsts
- Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai
- krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
- necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
- Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
- šitake no Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos
- zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
- E104 pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts
- Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā
- Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
- Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
- Oita pilsēta Japānā ("Oita"), Kjusju salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, osta Japānas Iekšējās jūras Bepu līča krastā, 478100 iedzīvotāju (2015. g.)
- Osaka pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā
- Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
- Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam
- tobira Pitosporu suga - Japānas pitospora ("Pittosporum tobira")
- Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
- hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju
- pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas
- Nansejas salas Rjukju salas Japānas dienvidos
- Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā
- Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
- Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
- Ava sala Japāņu jūrā (_Awa-shima_), Japānas piekrastē, Ņiigatas prefektūras teritorija
- Amamiošima sala Klusajā okeānā (_Amami-Ō-shima_), Amami salu ziemeļos, Japānas teritorija
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.)
- Bejoneisu klintis sala Klusajā okeānā, Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu dienvidu daļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Avadži sala Seto jūras austrunos (_Awaji-Shima_), Japānas Hjogo prefektūras teritorija
- Cusimas salas salu grupa ("Tsushima") Korejas šaurumā, Japānas teritorija, platība - \~700 kvadrātkilometru, reljefs paugurains, augstums - līdz 649 m
- Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija
- Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
- risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu
- Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots
- G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven")
- Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanās augstākajā līmenī
- Japānas Iekšējā jūra Seto jūra starp Japānas salām
- Buksus microphylla var. japonica sīklapu bukša Japānas varietāte
- Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h
- kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi
- hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna
- katsura šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū
- aini tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem
- japāņi tauta, Japānas pamatiedzīvotāji; runā japāņu valodā; ticīgie - sintoisti, budisti
- Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
- senča tradicionālā Japānas zaļā tēja
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā
- Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu
- SDR grozs valūtu grupa, kurām bija (1993.-2004. g.) piesaistīts Latvijas lats; to veido: ASV dolārs (45%), eiro (29%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Japānas jena (15%)
- Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
- japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Japāna.