Paplašinātā meklēšana
Meklējam Jūrmala.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (28):
- jūrmalas armērija
- jūrmalas augstiņš
- jūrmalas āžloks
- jūrmalas balodene
- jūrmalas ceļteka
- jūrmalas dedestiņa
- jūrmalas gumumeldrs
- jūrmalas kamieļzāle
- jūrmalas krambe
- jūrmalas lobulārija
- jūrmalas miķelīte
- Jūrmalas miķelītes atradne
- jūrmalas pagaurs
- jūrmalas pērkonamoliņš
- jūrmalas pienzāle
- jūrmalas pukcinellija
- jūrmalas sālsķērsa
- jūrmalas sārtžibulītis
- jūrmalas skābene
- jūrmalas šķēpene
- jūrmalas smilšvabole
- jūrmalas sveda
- jūrmalas vārpata
- jūrmalas vībotne
- jūrmalas vijolīte
- jūrmalas zilpodze
- Vidzemes akmeņainā jūrmala
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala
Atrasts skaidrojumos (91):
- Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala.
- Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa.
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers.
- Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
- jūrkraste Jūrmala, jūras krasts.
- jūrmaliens Jūrmala, piekraste.
- jūrmale Jūrmala.
- jūrmāle Jūrmala.
- jūrmalis Jūrmala.
- jūrmule Jūrmala.
- jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum").
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma.
- arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm.
- JIeA Jūrmalas iedzīvotāju apvienība.
- jūrkāpa Jūrmalas kāpa.
- JKA Jūrmalas koncertapvienība.
- jūras kāposti Jūrmalas krambe.
- priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji.
- vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji.
- buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji.
- buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji.
- dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji.
- dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
- jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji.
- jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji.
- kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji.
- kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
- ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji.
- lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
- majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji.
- mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji.
- Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
- Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru.
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas.
- Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas.
- Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga.
- Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus.
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
- Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas.
- Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas.
- Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas.
- Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas.
- Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems.
- Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē.
- Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
- Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai.
- asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji.
- Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam.
- pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- JPD Jūrmalas pilsētas dome.
- jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs.
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
- Jūrmalene Jūrmalas šoseja.
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa.
- jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
- Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
- Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
- Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
- PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens").
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
- Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu.
- Slocenes ezers Slokas ezers Jūrmalas pilsētā.
- Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm).
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem.
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Jūrmala.