Paplašinātā meklēšana
Meklējam Gavi.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (85):
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
- Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
- Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
- Krīzberga apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā
- Susta apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā
- Vārtāja apdzīvota vieta (skrajciems) Gaviezes pagastā
- Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
- Gaviezne Dienvidkurzemes novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1919.-1927. g.
- dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji
- dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji
- Gavieze Dzelzceļa pieturpunkts Gaviezes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 18 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāta 1871. g. ar nosaukumu "Grobin", 1904.-1919. g. saucās "Gawiesen", 1919.-1927. g. - "Gaviezne"
- Grobin Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1871.-1904. g.
- Gawiesen Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1904.-1919. g.
- Gaviezne Dzelzceļa stacijas "Gavieze" nosaukums 1919.-1927. g.
- Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
- kroka Gārgale ("Gavia")
- kroķe Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
- krokpīle Gārgale ("Gavia"); kroka 2(2)
- melnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia arctica")
- brūnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia stellata")
- gavialis Gaviāli
- gavialidae Gaviālu dzimta
- Gawesen Gavieze
- Gaweesen Gaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- gaviesnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji
- gavieznieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Gavieze" iedzīvotāji
- jaujenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji
- sustenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Susta" iedzīvotāji
- vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji
- Gavezenskaja Gaviezes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- jubiloso Gavilējoši
- giubiloso Gavilējot
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids
- lelošana Gavilēšanai līdzīgs ganu dziedāšanas veids, senāk pazīstams tikai Kursā un Zemgalē
- gaulot Gavilēt
- gauļot Gavilēt
- gavelēt Gavilēt
- gaviļāt Gavilēt
- gaviļot Gavilēt
- jūkstēties Gavilēt, trokšņot, trakot
- gaviļnieks Gaviļnieki
- gaviļnieki Gaviļnieks
- ausā Gaviļu interjekcija
- aucu Gaviļu, prieka interjekcija
- aicu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu
- auču Gaviļu, prieka interjekcija; aucu
- audžu Gaviļu, prieka interjekcija; aucu
- Gawiesen Grobiņas novada apdzīvotās vietas "Gavieze" bijušais nosaukums 1904.-1919. g.
- iņņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Iņņas" iedzīvotāji
- jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji
- Gawesen Grobiņas novada Gaviezes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Gross-Kreuzburg Lielkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
- Grobiņas novads novads Kurzemes rietumu daļā, pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Grobiņas pilsētu un Bārtas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu; 2021. g. reformā teritorija iekļauta Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Sangavīno Monreāle pilsēta Itālijā ("San Gavino Monreale"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
- gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints
- gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis
- Susten Sustas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
- gaviāls šīs dzimtas ģints ("Gavialis"), kurā konstatēta 1 suga
- gārgale šīs dzimtas vienīgā ģints ("Gavia"), nirējputns; 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gaviāls šīs ģints suga ("Gavialis gangenticus"), līdz 6,6 m garš dzīvnieks ar garu, šauru purnu, dzīvo Indijā Gangas baseina upēs
- gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gavilnieki" iedzīvotāji
- gaviļnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" iedzīvotāji
- Gavilnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaviļnieki" nosaukuma variants
- Sustas dzirnavezers ūdenstilpe Gaviezes pagastā, platība — <1 ha
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Gavi.