Paplašinātā meklēšana
Meklējam Egeja.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (66):
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā.
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm.
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju ("Marmara Denizi"), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
- Olimps Augstākais kalnu masīvs Grieķijā, Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta.
- Dodekanesas salas Dienvidsporādu salas Egejas jūrā.
- Termu līcis Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
- Saloniku līcis Egejas jūras Termes līcis.
- Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
- Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā.
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
- Termes līcis līcis Egejas jūras ziemeļrietumos, Grieķijas piekrastē, austrumos — Halkidikes pussala, garums — 160 km, platums pie ieejas — 89 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 0,5 m.
- Marmora Marmora jūra (angļu val. "Sea of Marmara") atrodas starp Eiropu un Mazāziju, Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardaneļu šaurums - ar Egejas jūru, platība - 12000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 250 m, lielākais dziļums - 1389 m.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Saloniki Pilsēta Grieķijas ziemeļos ("Θεσσαλονίκη"), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Izmira pilsēta Turcijas rietumu daļā ("Izmir"), pie Egejas jūras, ila administratīvais centrs, 2606000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
- Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru.
- Ajonora Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona.
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m.
- Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m.
- Andra Sala Egejas jūrā ("Andros"), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus.
- Skira Sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes.
- Evija Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m).
- Eiboja Sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijas teritorija, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 170 km, 218000 iedzīvotāju (2005. g.), augstākā virsotne - 1473 m.
- Naksa Sala Egejas jūrā, Kiklādu salu arhipelāgā, Grieķijā, platība - 428 km^2^, augstums - līdz 1008 m.
- Agatonisa sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Agathonisi_), ietilpst Dienvidsporādu salu sastāvā, Grieķijas teritorija.
- Roda Sala Egejas jūras dienvidaustrumos ("Rhodhos"), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
- Sama Sala Egejas jūras dienvidos, Dienvidsporādu salu grupā (Grieķijas teritorija), platība - 476 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1436 m.
- Tasa Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijā, platība - 379 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1203 m.
- Samotrake Sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 176 kvadrātkilometri, apdzīvota, kalnaina, augstums - līdz 1586 m.
- Imroza Sala Egejas jūras ziemeļrietumu daļā ("Imroz"), Turcijā, platība - 279 kvadrātkilometri, augstums - līdz 672 m.
- Lemna Sala Egejas jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Lemnos"), pieder Grieķijai, platība - 482 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 430 m.
- Saloniki Saloniku līcis - Egejas jūras Termes līcis, Grieķijā.
- Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m.
- Dienvidsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (Grieķijā), platība 3500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1436 m, lielākās salas - Sama, Ikarija, Roda, Kosa, Karpata.
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Dēla Sena pilsēta tāda paša nosaukuma salā Egejas jūrā, liels sengrieķu tirdzniecības un reliģiskais centrs, nopostīta 85. g. p. m. ē.
- ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši).
- Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda.
- Hellāda Sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Senā Grieķija.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- Santorina Tira, arhipelāgs Egejas jūrā.
- Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā.
- Struma Upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
- Aksja Upe Grieķijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Strimona Upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī.
- Aljakmona Upe Grieķijā, Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica.
- Pinja Upe Grieķijā, Tesālijas perifērijā, garums - 205 km, sākas Pinda kalnos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu.
- Vardara Upe Ziemeļmaķedonijā ("Vardar") un Grieķijā (kur saucas - Aksja), garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī.
- etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku.
- Krētas kultūra viena no Egejas kultūras izcilākajām sastāvdaļām, pastāvēja no 27. līdz 15. gs. p. m. ē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Egeja.