Paplašinātā meklēšana
Meklējam Dzērve.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (60):
- Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums.
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" iedzīvotāji.
- dzērvenieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērvenieki" iedzīvotāji.
- Dzērves muiža Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves skola" bijušais nosaukums.
- kluicens Dzērve ("Gruscinerea").
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Dserwen Dzērve.
- klūga Dzērve.
- kluicēns Dzērve.
- klurga Dzērve.
- klūrga Dzērve.
- klurģis Dzērve.
- klurkšķis Dzērve.
- krulla Dzērve.
- cēse Dzērvei līdzīgs purva putns.
- dzērvenāji Dzērvenājs.
- spengole Dzērvene ("Oxycoccus").
- dzērvinājs Dzērvene (augs); dzērveņu audze.
- dzērveņoga Dzērvene.
- dzērviene Dzērvene.
- dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
- dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze.
- dzērvanes Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērveņas Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērveņi Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērviņa Dzērvenes ("Oxycoccus").
- dzērvine Dzērvenes ("Oxycoccus").
- spangales Dzērvenes; arī smiltenes.
- oxycoccus Dzērvenes.
- dzērveņaudze Dzērveņu audze.
- spengole Dzērveņu oga.
- špengole Dzērveņu oga.
- spangoles Dzērveņu ogas.
- morss Dzērveņu ogu dzēriens.
- krančuks Dzērves acs.
- titenstilbis Dzērves kakls.
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km.
- Dsehrwen Dzērves muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- grus Dzērves.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- Gailenhof Gaiļa muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Grabsten Grābstes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- dzērvieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji.
- Dzērvis Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" nosaukums latgaliski.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- Lucken Lukas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Klein-Dsehrwen Ozolu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Pundiken Pundiķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā.
- Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8.
- Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- dzērvieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzērves" iedzīvotāji.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dzērve.