Paplašinātā meklēšana
Meklējam Durbe.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (101):
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Viče Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīčupe Akmene, Durbes pieteka
- Vīcupīte Akmene, Durbes pieteka
- Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
- Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
- Lekši apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
- Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Mazupe Atupe, Durbes pieteka
- ezernieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
- Padome Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padomes skola" nosaukuma variants
- padonieki Dienvidkurzemes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Padone" iedzīvotāji
- Raibāmuiža Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
- durbenieki Dienvidkurzemes novada Durbes pilsētas iedzīvotāji
- Dubene Dubeņa, Durbes pieteka
- Dubeņu upe Dubeņa, Durbes pieteka
- Zīlīte Dubeņa, Durbes pieteka
- Durben Durbe
- Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
- Trumpe Durbes ezera pieteka, Tadaiķu un Durbes pagasta robežupe
- Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā
- Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
- duplenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Dupļi" iedzīvotāji
- liepenieki Durbes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Liepa" iedzīvotāji
- kunkuļnieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Kunkuļi" iedzīvotāji
- raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji
- senči Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
- birznieki Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birznieki" iedzīvotāji
- birztalieši Durbes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Birztalas" iedzīvotāji
- dižlāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižlāņi" iedzīvotāji
- katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji
- lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji
- lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji
- lekšenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lekši" iedzīvotāji
- mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji
- mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji
- vecpilnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- krupmuižnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Krupmuiža" iedzīvotāji
- līgutnieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Līguti" iedzīvotāji
- senčenieki Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Senči" iedzīvotāji
- Durbes pilsētas lauku teritorija Durbes pagasta nosaukums 1990.-2000. g.
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija)
- Kunkelhof Kunkuļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni
- Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka
- Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
- Ligutten Līgutes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Padome Padomes skola - apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Padohnen Padones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Durbes pagastā
- Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
- Plūģupīte Padones strauta labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
- Vecvagaru grāvis Padones strauta labā krasta pieteka Durbes pagastā
- Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
- Tadaiķu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Lieģos, robežojas ar Dunalkas, Durbes, Bunkas, Gaviezes, Grobiņas un Medzes pagastu, kā arī ar Durbes pilsētu; 2000.-2009. g. pagasts bija iekļauts Durbes novadā un nepastāvēja kā atsevišķa vienība
- Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu
- Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Elkas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā, garums — \~100 m, augstums — 1,5 m, bijis apdzīvots ap 9.-12. gs., vēlāk izmantots lauksaimniecībā
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
- Durbe Sakas kreisā satekupe Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadā, garums - 47 km, kritums - 22 m, iztek no Durbes ezera
- Saka Tebras un Durbes koptekupe Sakas pagastā, garums - 6 km, ietek Baltijas jūrā
- Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības
- durbenieki Tukuma novada Tukuma pilsētas daļas "Durbe" iedzīvotāji
- Lekšu dzirnavezers ūdenstilpe Durbes novada Vecpils pagastā, platība — 2,2 ha
- Lāņupe upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu
- Rietumkursas Pieventas nogāze viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidiem, robežojas ar Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaidas, Rietumkursas Pieventas nogāzes un Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaines ainavapvidu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Durbe.