Paplašinātā meklēšana
Meklējam Dagestāna.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (82):
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Belidži apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos
- Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
- Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
- Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā
- Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
- Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
- Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
- kazikumuhi Laki - tauta Krievijas Dagestānas Republikā
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
- Babajurta pilsēta Krievijā (_Babajurt_), Dagestānas Republkā, Piekaspijas zemienes dienvidos
- Južnosuhokumska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Derbenta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 120500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hasavjurta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 135300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Izberbaša pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaspijska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Kaspijas jūras krastā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
- Kiziljurta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kizļara pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mahačkala pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos
- Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas
- Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija
- rutuli tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tabasarani tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi
- tati tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi
- andi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- baguli tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čamali tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ginuhi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- godoberi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- gunzebi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hvarši tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- karati tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- cezi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji
- bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
- botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
- ahvahi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- aguli tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi
- nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
- Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
- Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
- Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe
- Samura upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu
- Sulaka upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā
- Čirahčaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
- Kuraha upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē
- Gjuļgeričaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu
- Ahtičaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka
- Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
- Bazardizi Virsotne Galvenajā Kaukāza grēdā, uz Azerbaidžānas un Dagestānas (Krievijā) robežas, augstums - 4466 m, vairāki šļūdoņi
- Adala-Šuhgelmeers virsotne Kaukāzā, Bogosas grēdā, Krievijas Dagestānas Republikā, augstums 4151 m
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dagestāna.