Paplašinātā meklēšana
Meklējam Buru.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (29):
- buru adata
- buru apkalpošana
- buru audums
- buru burām
- buru buriem
- buru cimds
- buru diegs
- buru izgatavošanas darbnīca
- buru izgatavošanas piederumi
- buru izgatavotājs
- buru jahta ar motoru
- buru koja
- buru kuģis
- buru laiva
- buru laukums
- buru maiss
- buru nosegšana
- buru numurs
- buru piesišana apaļkokiem
- buru plāni
- buru šuvēja cimds
- buru šuvējs
- buru trimmēšana
- buru zīmējums
- ievilkt buru
- izstaipīt buru
- motora buru jahta
- nostiept buru
- piegriezt buru
Atrasts skaidrojumos (66):
- šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
- vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši
- skote Buru aukla
- rabas Buru aukla (skotiņš)
- burs Buru buriem – baru bariem
- vējmasts Buru kuģa priekšējais masts, fokmasts
- luvīgs Buru kuģa tieksme griezties ar priekšgalu pret vēju
- šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
- pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem
- kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums
- švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli
- kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas
- caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi
- apšuvums Buru laivas vai jahtas ārējais plankojums
- rēvēšana Buru laukuma (platības) samazināšana; rēvēšanās
- dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas
- šļaka Buru pagrieziens
- papildmotors Buru peldlīdzeklī stacionāri iebūvēts motors, ko lieto, manevrējot ostās, uzlādējot akumulatorus u. c. vajadzībām
- lēpuse Buru peldlīdzekļa aizvēja (zemvēja) puse, t. i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
- kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
- rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
- jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta
- klīverkoks Burukuģa bugsprita turpinājums - apaļkoks, pie kura piestiprina priekšējās buras (klīverus)
- kreisēšana Burukuģa iešana pret vēju pa lauztu līniju (lavēšana)
- fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu
- fordevinds Burukuģa kurss, kas sakrīt ar vēja virzienu
- overštaga Burukuģa pagrieziena veids, kad kursa izmaiņas saistītas ar halzes izmaiņām
- bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms)
- brakaris Burukuģa sastāvdaļa
- gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām
- barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras
- BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.)
- burundieši Burundi Republikas pamatiedzīvotāji
- BI Burundi, valsts divburtu kods
- BDI Burundi, valsts trīsburtu kods
- tamias Burunduki
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
- Kitega Gitega - pilsēta Burundi Republikā
- Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā
- buruškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buruški" iedzīvotāji
- Bubanza pilsēta Burundi Republikā, 60300 iedzīvotāju (1990. g.)
- Kirundo pilsēta Burundi Republikā, 62500 iedzīvotāju (1990. g.)
- Kajanza pilsēta Burundi Republikā, 62600 iedzīvotāju (1990. g.)
- Ngozi pilsēta Burundi Republikā, 74200 iedzīvotāju (1990. g.)
- Mujinga pilsēta Burundi Republikā, 79300 iedzīvotāju (1990. g.)
- Gitega pilsēta Burundi Republikā, provinces administratīvais centrs, 22100 iedzīvotāju (2012. g.); Burundi galvaspilsēta no 2019. g. 29. maija
- Buruma pilsēta Nīderlandē ("Burum"), Frīzlandes provincē, 615 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruanda Ruandas Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Rwanda"), platība - 26338 kvadrātkilometri, 10746300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kigali, administratīvais iedalījums - 5 provinces, robežojas ar Ugandu, Tanzāniju, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku
- Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
- Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
- barundi tauta, Burundijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Tanzānijā un Zairā, valoda (kirundi) pieder pie bantu saimes ziemeļu grupas, reliģija - kristiānisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- amboni tauta, dzīvo Ambonas, arī Seramas un Buru salā Indonēzijā, runā austronēziešu saimes indonēziešu grupas dialektos, pieder pie ambontimoriešu tautām
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Buru.