Paplašinātā meklēšana

Meklējam Baltā.

Atrasts vārdos (2):

Atrasts vārdu savienojumos (95):

Atrasts skaidrojumos (134):

Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
sudrabapse Baltā apse
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
dēkle Baltā burve (feja?)
dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
Ozolu iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
Liepas iezis Baltā klints Cēsu novada Liepas pagastā
krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
krimele Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii")
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis")
Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Abjada Baltā Nīla - Nīlas nosaukums Sudānā, no Gazalas ietekas līdz Zilās Nīlas grīvai (957 km)
akles Baltā panātre ("Lamium album")
baltakles Baltā panātre ("Lamium album")
čupstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album")
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātra Baltā panātre ("Lamium album")
ņātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātrene Baltā panātre ("Lamium album")
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album")
septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu
baltie Baltā rase
pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
žogvītes Baltā sētvija - ķirbjaugu jeb putras ābolu dzimtas ģints
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
WF Baltā sieviete (angļu "white female")
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba")
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
gūžīna Baltā ūdensroze
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krušons Baltā vīnogu vīna maisījums ar rumu vai konjaku
baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens")
baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens")
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks
blanmanžē Baltās gaļas galerts
Gadus morhua marisalbi Baltās jūras menca
gugure Baltās lēpas auglis
plaiksnis Baltās lēpes
Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad")
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
plēka Baltās pelnu pārsliņas
bālģīmis Baltās rases pārstāvis
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā); jauklis
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
brionīns Baltās sētvijas glikozīds
brionidīns Baltās sētvijas glikozīds, paralizē centrālo nervu sistēmu
čārpa Baltās smilts augsne
kogulītis Baltās trifeles
kogurs Baltās trifeles
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
Baltās jūras-Kulojas plato dabas apgabals Krievijas ziemeļos, austrumos no Baltās jūras
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers
Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
Dvinas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidaustrumos, garums — 93 km, platums pie ieejas — 130 km, dziļums — līdz 125 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~1,4 m
Oņegas līcis grīvlīcis Baltās jūras dienvidos, garums 185 km, platums 50-100 km, dziļums līdz 100 m, ledus sega no novembra līdz maijam
Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Beļavas muižas ainavu parks ierīkots 18. gs. vidū, tā platība - 6,7 ha, parkā ir 2 uzpludināti dīķi, stādītas vietējās un introducētās koku un krūmu sugas, saglabājies t. s. Baltās ķēves piemineklis - granīta obelisks
Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums
Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma
Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras
Belomorska pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.)
Kūstī pilsēta Sudānā, Baltās Nīlas vilājā, 246300 iedzīvotāju (2000. g.)
Rabeka pilsēta Sudānā, Baltās Nīlas vilājas administratīvais centrs, 179400 iedzīvotāju (2000. g.)
Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
Hartūma Sudānas galvaspilsēta un vilājas administratīvais centrs (angļu val. "Khartoum"), 2737500 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta Baltās un Zilās Nīlas satekā
Quasimodogeniti Svētdiena pēc Lieldienām, arī Baltā svētdiena
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
baltmuižnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Baltāmuiža" iedzīvotāji
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Adera upe Dienvidsudānā (_Adar, Khwar_), Baltās Nīlas labā krasta pieteka
Bahrelgazāla upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas kreisā krasta pieteka, garums - 241 km, veidojas no vairākām satekupēm, vasaras lietus sezonā plaši pārplūst
Sobāta upe Dienvidsudānā, Baltās Nīlas labā krasta pieteka, izveidojas, satekot Baro un Piborai uz Etiopijas robežas, garums kopā ar Baro - 730 km
Umba upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
Oņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
Ņiva upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
Kema upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
Pleise upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Baltā.