Paplašinātā meklēšana
Meklējam Astra.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (45):
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
- Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
- Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
- garastes paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Astrapia mayeri")
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Dželilabada pilsēta Azerbaidžānā, Lenkorānas zemienes ziemeļos, rajona administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2008. g.), līdz 1967. g. saucās Astrahanbazara
- Astravjeca pilsēta Baltkrievijā (_Astraviec_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī
- Stragines Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants
- Straginis Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Astragini" nosaukuma variants latgaliski
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- laikzvaigzne šīs dzimtas ģints ("Astraeus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- laikzvaigzne šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus")
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
- smiltāju tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus arenarius")
- dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva
- Dānijas tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus danicus")
- saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos")
- nokarenais tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus penduliflorus"), Latvijā aizsargājama
- Grumbdaivu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus rytilobus"), Latvijā adventīva
- Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
- sarkanā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia carniolina")
- lielā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia major"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- dižā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia maxima"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Astra.