Paplašinātā meklēšana
Meklējam Arābijas jūra.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (36):
- Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m.
- Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra.
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu.
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda.
- Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- Omānas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļrietumu daļā, starp Hada un Dživani ragu, Ormuza šaurums to savieno ar Persijas līci, platība — 112000 km2, garums — \~450 km, platums pie ieejas — līdz 330 km, dziļums — līdz 3694 m, plūdmaiņas — 2,5-3 m.
- Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā.
- Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m.
- Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli.
- Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas un 4 muhāfazas, robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis.
- Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra.
- Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē.
- Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē.
- Džāmnagara Pilsēta Indijā ("Jamnagar"), Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Kavarati Pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Marmagao Pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bhāvnagara Pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Khambhātas līča piekrastē, 511000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Panadži Pilsēta Indijas rietumos ("Panaji"), osta Arābijas jūras krastā, Goa štata administratīvais centrs, 40000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mumbaja Pilsēta Indijas rietumos (angļu val. "Mumbai"), Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja.
- Sūrata Pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štata dienvidos, Arābijas jūras piekrastē, 2433800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Damāna Pilsēta Indijas rietumos, Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, 35700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes.
- Ašhara polsēta Omānā (_Al Ashkharah_), Šerkījas muhāfazā, Arābijas jūras piekrastē.
- Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara.
- Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu.
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos.
- Adži upe Indijā (_Aji_), Gudžarātas štatā, ietek Arābijas jūras Kačhas līcī.
- Tāpi Upe Indijā ("Tāpi"), Indostānas pussalas ziemeļrietumos, garums - 720 km, sākas Satpūras kalnos, ietek Arābijas jūras Khambhātas līcī.
- Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns.
- Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Arābijas jūra.