Paplašinātā meklēšana
Meklējam Api.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (78):
- Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers.
- apcipāt Apiet apkārt (par maziem bērniem).
- apstibīt Apiet apkārt stīvi, neveikli.
- cīkot Apiet apkārt.
- apkāpt Apiet kaut kam apkārt (ar lieliem soļiem).
- apklomzāt Apiet kaut kam apkārt ar smagiem, neveikliem soļiem.
- apklibāt Apiet kaut kam apkārt klibojot.
- apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku.
- mest (arī liekt) līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko).
- apkājot Apiet, apstaigāt.
- apsierēt Apiet; apstaigāt.
- apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
- tecēties Apieties, vaisloties.
- appija Apija.
- aliņš Apinis.
- apvija Apinis.
- apvīnis Apinis.
- purgalvītis Apinis.
- purggalvītis Apinis.
- spurgalis Apinis.
- spurgalvis Apinis.
- spurgulis Apinis.
- reibgalvītis Apiņa pievārds.
- spurggalvis Apiņa pievārds.
- apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- vītis Apiņi stīgas.
- apienis Apiņi.
- humulus Apiņi.
- apinaiņš Apiņu bagāts, apiņu pilns.
- greizgalvis Apiņu epitets.
- spurte Apiņu galviņa.
- ģeikste Apiņu kārts.
- braikste Apiņu maikste.
- apiņvīte Apiņu maiksts.
- klence Apiņu maiss.
- klince Apiņu maiss.
- maiska Apiņu miets, maiksts.
- spurjāņi Apiņu pavārds.
- spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
- ģeikste Apiņu stīga.
- apinājs Apiņu stīgas ar lapām.
- apīnājs Apiņu stīgas ar lapām.
- sprodze Apiņu ziedgalviņa.
- Apiņupīte Apiņupe, Kujas pieteka.
- Apīņupīte Apiņupe, Kujas pieteka.
- apinoidae Apioni - vaboļu kārtas dzimta.
- apios Apiosas.
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts.
- apēde Apirda.
- apirdīt Apirdināt.
- medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas.
- mājas bite bišu dzimtas medusbišu ģints suga ("Apis mellifera"), kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- Apiņupe Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km; Apiņupīte; Apīņupīte.
- bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- serapejs Ptolemaja laikā Ēģiptē dievinātā Serapīda templis; arī svēto vēršu Apisu kapenes.
- Via Appia romiešu kara ceļš no Romas uz Kapuju, vēlāk līdz Brindizi, ko 312 pr. Kr. ierīkoja cenzors Apijs Klaudijs.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- Apija Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsēta ("Apia"), Upolu salas ziemeļos, Klusā okeāna krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Apia Samoa Neatkarīgās Valsts galvaspilsētas "Apija" nosaukuma rakstība angļu valodā.
- selderiņas Selerija ("Apium graveolens").
- selderiņi Selerija ("Apium graveolens").
- selderiņš Selerija ("Apium graveolens").
- selerijas Selerija ("Apium graveolens").
- seleriņš Selerija ("Apium graveolens").
- smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi.
- sakņu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. rapaceum").
- lapu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. secalium").
- medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
- apiosa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Apios").
- apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas.
- apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas.
- apiosomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Apiosoma").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Api.