Paplašinātā meklēšana
Meklējam Anu.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (38):
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji.
- anullēšana Anulēšana.
- atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju.
- atderināt Anulēt saderināšanos.
- annullēt Anulēt.
- Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Anuradapūra Anurādhapura, pilsēta Šrilankā.
- Anušavans Anušavans Sosanvers.
- Sosanvers Anušavans Sosanvers.
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā.
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils.
- ecaudata Bezastaino abinieku ("Anura") nosaukuma sinonīms.
- Ans Debesu dievs šumeru reliģijā un šumeru panteona Augstais dievs; Anu.
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
- Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers.
- anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji.
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja.
- Baba Šumeru auglības un veselības dieve, debesu dieva Anu meita; "māte Baba".
- Ki Šumeru mitoloģijā - zemes dieviete, pirmatnējās jūras Nammu meita un augstākā dieva Ana (akadiešu Anu) sieva, kurus savienībā piedzima Enlils (akadiešu Eija) un Enki, kā arī citi šumeru panteona augstākie dievi.
- Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete.
- Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- anužnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- anužnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji.
- Mujānu dzirnavezers uzpludināts uz Anuļas upes Kocēnu pagastā, platība — 8,5 ha.
- kalačakra Viena no piecām Anutarajogas tantras sistēmām tantriskajā budismā (vadžrajānā).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Anu.