Paplašinātā meklēšana
Meklējam Antarktīda.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (48):
- Amundsena jūra Amundsena jūra - malas jūra (angļu valodā "Amundsen Sea") Klusajā okeānā, Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
- ATA Antarktīda, teritorijas trīsburtu kods.
- ledus kontinents Antarktīda.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis.
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m.
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota.
- Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- Praimheds Galējais Antarktīdas kontinenta ziemeļu punkts Antarktīdas pussalā, Bransfīlda šaurumā.
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
- Austrālijas-Antarktīdas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Antarktīdu, Kergelena grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums — 4500 km, platums — 1500 km, dziļums līdz 6089 m.
- Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
- Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
- Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m.
- Larsena šelfa ledājs ledājs Antarktīdas pussalas austrumu piekrastē, stiepjas 600 km garumā, platums - līdz 200 km, ledus biezums - 200-500 m.
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
- Aleksandra I Zeme Lielākā Antarktikas sala Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km2 (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija ("Argentine Islands") uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m.
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m.
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m.
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m.
- Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu.
- Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m.
- Mousona jūra Mosona jūra Antarktīdas piekrastē.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- Polārais plato plato Antarktīdas austrumos, Dienvidpola apkārtnē, ledāja virsa - 2500-3000 m vjl., ledus biezums - 1500-3000 m.
- Sifres rags Praimheds, zemesrags Antarktīdas pussalā
- Dienvidpols Punkts, kur iedomātā Zemes ass šķērso dienvidu puslodes virsmu, atrodas Antarktīdas austrumu daļā, 600 km no Rosa jūras krasta.
- Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs.
- Adeleidas sala sala Klusajā okeānā (_Adelaide Island_), Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē.
- Bīrdmora šļūdonis šļūdonis Antarktīdā (angļu val. "Beardmore Glacier"), viens no lielākajiem šļūdoņiem pasaulē, garums - \~160 km, platums - \~40 km, sākas Antarktīdas plato, iekļaujas Rosa šelfa ledājā.
- Lamberta šļūdonis šļūdonis Antarktīdas austrumu daļā (angļu val. "Lambert Glacier"), lielākais novadšļūdonis pasaulē, garums - \~450 km, platums - 30-120 km, ātrums 300-400 m gadā.
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.).
- polārjūras Ziemeļu ledus okeāna jūras un Antarktīdas piekrastes jūras.
Antarktīda citās vārdnīcās:
MLVV