Paplašinātā meklēšana
Meklējam And.
Atrasts vārdos (83):
- And:1
- Andi:1
- Andra:1
- Andri:1
- Andži:1
- Andene:1
- Andeni:1
- Andeņi:1
- Anders:1
- Andile:1
- Andiņi:1
- Andoba:1
- Andora:1
- Andumi:1
- Andums:1
- Anduna:1
- Andhaka:1
- Andhoja:1
- Andrāni:1
- Andrāno:1
- Andrejs:1
- Andrēni:1
- Andrija:1
- Andriņi:1
- Androsa:1
- Andrupa:1
- Andrupe:1
- Andumen:1
- Andvari:1
- Andzani:1
- Andzeli:1
- Andzeļi:1
- Andzēni:1
- Andžana:1
- Andžāni:1
- Andžera:1
- Andenīši:1
- Andinova:1
- Andirija:1
- Andirina:1
- Andižāna:1
- Andrepen:1
- Andrepno:1
- Androkls:1
- Andruves:1
- Anduhara:1
- Andukana:1
- Andumupe:1
- Anduvāns:1
- Andermate:1
- Andernaha:1
- Andersona:1
- Andidžona:1
- Andravida:1
- Andrecēni:1
- Andrekaln:1
- Andrihova:1
- Andrijova:1
- Andriveni:1
- Andriveņi:1
- Androgejs:1
- Andromahe:1
- Andromeda:1
- Andronova:1
- Andrupene:1
- Andrupīte:1
- Andželiko:1
- Andalūzija:1
- Anderlehta:1
- Andreapole:1
- Andreapoļa:1
- Andrejosta:1
- Andrejsala:1
- Andricaina:1
- Andrušivka:1
- Anderstorpa:1
- Andrejdiena:1
- Andrijevica:1
- Androstauna:1
- Andrapradeša:1
- Sant'Andželo:1
- Andrepenskaja:1
- Pētersala-Andrejsala:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (831):
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (spāņu valodā "Aconcagua"), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs.
- Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā.
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
- anders Anderi.
- anderi Anders.
- Hebe x andersonii Andersona hēbe.
- Tradescantia andersoniana Andersona tradeskancija.
- Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.).
- Dienvidamerikas Kordiljeri Andi jeb Andu Kordiljera.
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- AD Andora, valsts divburtu kods.
- AND Andora, valsts trīsburtu kods.
- Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- andorieši Andoras Firstistes iedzīvotāji.
- Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta.
- Andreapoļa Andreapole, pilsēta Krievijā.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58.
- AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs).
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints.
- andreaeidae Andreju apakšklase.
- klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris").
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās.
- hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums.
- androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā.
- androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs.
- androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam.
- interseksualitāte Androginija.
- androginija Androgīnija.
- eteoģenēze Androģenēze.
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
- andromeda Andromedas.
- zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla").
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā.
- Andrepno Andrupene.
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants.
- Ondrupinis Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukums latgaliski.
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants.
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski.
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums.
- bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski.
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants.
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums.
- golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji.
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums.
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji.
- grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji.
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums.
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji.
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski.
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants.
- murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski.
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants.
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants.
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants.
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji.
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji.
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants.
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski.
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā.
- Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā.
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m.
- Vultur gryphus Andu kondors.
- Tremarctos ornatus Andu lācis.
- Podocarpus andinus Andu podokarps.
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- Scytalopus magellanicus Andu tapakulo.
- Cinclus leucocephalus Andu ūdensstrazds.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- Anduma ezers Andums - ezers Ērģemes pagastā.
- Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā.
- grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji.
- krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
- Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski.
- Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants.
- Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski.
- lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji.
- mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji.
- murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji.
- rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji.
- ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji.
- slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji.
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants.
- Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski.
- Anderstorpa Apdzīvota vieta ("Andersorp") Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā.
- Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā.
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Libiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā.
- Grižanki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Jakiži apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kondraši apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kovaļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kromani apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Lapi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Ličmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mamonova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mihaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Mižuki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Rokoli apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Vamžuški apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Virzas apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Vucini apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Zigmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā.
- Rešetnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Andzeļu pagastā.
- Artjomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krālavas novada Andzeļu pagastā.
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Birža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Piruški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Piļori Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas.
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
- Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas.
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
- Andersona Apdzīvota vieta ASV ("Anderson"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Endrūsa Apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Andermate Apdzīvota vieta Šveicē ("Andermatt"), Ūri kantonā, \~2000 iedzīvotāju, ziemas sporta bāze, 1441 m vjl.
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m.
- Rokuļu ezers Arla ezers Andzeļu pagastā.
- Rokolu ezers Arla ezers Andzeļu pagastā.
- Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā.
- Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Gaudīšu ezers atrodas Andzeļu pagastā, platība - 6,7 ha; Gaudiša ezers; Vucānu ezers; Vucinu ezers.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Antarktīdas pussala atrodas Rietumantarktīdā (angļu valodā "Antarctic peninsula"), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, pussalu veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns).
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats.
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
- Ausangate Augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos, Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m.
- Kristobala Kolona smaile augstākā virsotne Kolumbijā, Ziemeļrietumu Andos, augstums - 5775 m.
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami.
- andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji.
- pampero Auksts, brāzmains dienvidu vējš Argentīnā un Urugvajā, kura veidošanās saistīta ar auksto antarktisko gaisa masu ielaušanos pampās no Andu puses.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā.
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Bedenkas ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
- Betinka ezers Bedinka, ezers Andzeļu pagastā.
- Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Vieža ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā.
- Bīžu ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā.
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers.
- Bondarišķis Bondarišku ezers Andzeļu pagastā.
- Dauguļu ezers Borauga, ezers Andzeļu pagastā.
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas.
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts.
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji.
- bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji.
- broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji.
- griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji.
- stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
- artjomovkieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji.
- ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji.
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
- CAMAC datorizēta mērīšana un kontrole (Computer-Aided Measurement And Control).
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
- Altiplano Depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (spāņu valodā "Altiplano"), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m).
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
- Pašamama Dieviete māte Andu reģiona pirmatnējā reliģijā.
- Danakļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā.
- Dunakļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā.
- Dunekļa ezers Diunoklis, ezers Andzeļu pagastā.
- eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos.
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme.
- Dubļu ezers Dubulis, ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
- Svetļinkaja ezers Eglīca ezers Andzeļu pagastā.
- Eglītes ezers Eglīca ezers Andzeļu pagastā.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- andulēnieši Ērgļu novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Anduļēni" iedzīvotāji.
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Circeņu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 1,6 ha.
- Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers.
- Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze.
- Križovs Ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers.
- Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers.
- Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m.
- Gaudiveits ezers Andzeļu pagastā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m.
- Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers.
- Grušoks ezers Andzeļu pagastā, platība - <1 ha.
- Svoitānu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,1 ha; Slotina ezers.
- Lapeits ezers Andzeļu pagastā, platība - 1,8 ha; Lapite; Lapītes ezers.
- Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers.
- Zobena ezers ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,6 ha.
- Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers.
- Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers.
- Karaļu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 14,8 ha; Plaužu ezers.
- Grižanku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 15,7 ha; Grižanka; Grižankas ezers; Grižaņka ezers; Grižinka ezers.
- Lielais Iļzs ezers Andzeļu pagastā, platība — 21 ha; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
- Gostiņu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 26 ha.
- Mihaļinas ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 3 ha; Mihalina ezers.
- Rudušku ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 5,9 ha; Rudušķu ezers.
- Beitānu ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 9 ha.
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
- Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers.
- Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers.
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers.
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers.
- Dubulis Ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers.
- Diunoklis ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 19,6 ha; Danakļa ezers; Dunakļa ezers; Dunekļa ezers.
- Borauga Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers.
- Lodiņu ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 7,7 ha.
- Bedinka Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers.
- Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
- Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Rokolu ezers ezers Latgales augstienē, Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 47,9 ha, garums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — 8%; Isakova ezers; Isakovas ezers; Lielais ezers; Rokuļu ezers.
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Rešetnieku ezers; Rešetniku ezers; Rešetņiku ezers; Gubāna ezers; Gubena ezers.
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Asariņs Ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha.
- Luknica ezers ezers Luknājs Andzeļu pagastā.
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
- Vucinu ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā.
- Vucānu ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā.
- Gaudiša ezers Gaudīšu ezers Andzeļu pagastā.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
- Glušaks Glušenis, ezers Andzeļu pagastā.
- Mamonu ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā.
- Gluhoje ezers Glušenis, ezers Andzeļu pagastā.
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
- Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu.
- Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves.
- Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Grižanka Grižanku ezers Andzeļu pagastā.
- Grižankas ezers Grižanku ezers Andzeļu pagastā.
- Grižaņka ezers Grižanku ezers Andzeļu pagastā.
- Grižinka ezers Grižanku ezers Andzeļu pagastā.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
- Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m).
- Ildzes ezers Ildzis, ezers Andzeļu pagastā.
- Ildzis Ildzs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lielais Ildzis Ildzs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lielais Ilzes ezers Ildzs, ezers Andzeļu pagastā.
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā.
- Ildzis Iļzeits, ezers Andzeļu pagastā.
- Ilza ezers Iļzeits, ezers Andzeļu pagastā.
- Paulānu ezers Iļzeits, ezers Andzeļu pagastā.
- Paulēnu ezers Iļzeits, ezers Andzeļu pagastā.
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē).
- Portblēra Indijas Republikas teritorijas "Andamanu un Nikobaru Salas" administratīvais centrs, 100200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (angļu valodā "Andaman and Nicobar Islands"), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu.
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Barletas-Andrijas-Trani province Itālijas Apūlijas reģiona province ("Provincia di Barletta-Andria-Trani"), platība — 1543 kvadrātkilometri, 391500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 10 komūnās.
- Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m.
- Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m.
- Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, iepretim Andrēnu mājām, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m.
- Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
- Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji.
- Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m.
- Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
- Austrumkordiljeras Kalnu grēdas Andu austrumu malā ("Cordillera Oriental"), Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns Kolumbijā), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
- Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis.
- Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m.
- Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m.
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
- Pireneji Kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. "Pirineos", fr. val. "Pyrenees"), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
- Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plaužu ezers Karaļu ezers Andzeļu pagastā.
- Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā.
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (spāņu valodā "Andes"), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji.
- andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
- Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji.
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants.
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
- Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
- kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
- Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
- Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
- Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
- pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji.
- Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants.
- Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- andzelieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" iedzīvotāji.
- Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski.
- Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- artjomovcieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji.
- Domariški Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Domoriški" nosaukuma variants.
- Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski.
- klīsmetieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" iedzīvotāji.
- Klīsmetes Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski.
- Pihteļova Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondraši" otrs nosaukums.
- Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
- andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji.
- andžānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Andžāni" iedzīvotāji.
- Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Križava ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
- Križovas ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
- Križutu ezers Križovs, ezers Andrupenes pagastā.
- Kromanu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā.
- Lūsēnu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā.
- Mamanu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā.
- Mamonu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā.
- Kromaņu ezers Kromančuks, ezers Andzeļu pagastā.
- Kromānu Kromānu ezers - Kromančuks Andzeļu pagastā.
- andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
- Lanins Lanina nacionālais parks ("Lanin") Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, platība - 3950 kvadrātkilometru, 25 ezeri, araukāriju un notofāgu meži.
- Lapite Lapeits, ezers Andzeļu pagastā.
- Lapītes ezers Lapeits, ezers Andzeļu pagastā.
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos.
- Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km.
- Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
- Līveņgrāvis Līvena grāvis, Andrupītes pieteka.
- Enfīlda Londonas rajons ("Enfield"), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
- Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži.
- Luknais ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
- Luknas ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
- Lukna ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā.
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā "Andaman Sea") starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru.
- Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
- Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs.
- Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m.
- Mihalina ezers Mihaļinas ezers Andzeļu pagastā.
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mergui arhipelāgs Mjei arhipelāgs Andamanu jūrā.
- Mjejas arhipelāgs Mjei arhipelāgs Andamanu jūrā.
- Merguji arhipelāgs Mjei arhipelāgs Andamanu jūrā.
- andrītis mobilais telefons, kurā darbojas _Android_ tipa operētājsistēma.
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru.
- Abiseo upes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Sanmartina reģionā, izveidots lai aizsargātu šim Andu reģionam raksturīgo faunu un floru; 2500-4000 metru augstumā atklātas vairāk nekā 30 pirmsinku sabiedrības dzīvesvietas, kur tiek veikti arheoloģiskie pētījumi.
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā.
- Obiteļs Obiteli, apdzīvota vieta Andzeļu pagastā.
- Voloveca ezers Olovecas ezers Andrupenes pagastā.
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu.
- Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja.
- Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
- Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
- pako Pareģis, pūšļotājs Andu reģiona pirmatnējās reliģijās.
- lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas.
- Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m.
- Mazais Liepukalns pauguru masīvs Latgales augstienē Andzeļu pagastā, uz ziemeļiem no Isakovas ezera, garums 0,8 km, platums 0,6 km, relatīvais augstums līdz 50 m, augstākā virsotne 263,7 m vjl., veido gk. smilšmāla morēna, apaudzis ar mežu.
- Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- Lima Peru galvaspilsēta (sp. val. "Lima"), reģiona centrs, atrodas Klusā okeāna piekrastē, Andu piekājē, 8472900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Androstauna Pilsēta Androsa salā, Bahamu salu grupā, 2440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mendosa Pilsēta Argentīnā ("Mendoza"), Andu piekājē 800 m vjl., provinces administratīvais centrs, 846900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanrafaela Pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katamarka Pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huhuja Pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salta Pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Salta"), Andos 1187 m vjl., provinces administratīvais centrs, 462000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Dienvidkarolīnas štatā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Indiānas štatā, 55400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Kalifornijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera Pilsēta ASV ("Andover"), Kanzasas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera Pilsēta ASV ("Andover"), Minesotas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endrūsa Pilsēta ASV ("Andrews"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentendrūsa Pilsēta ASV ("Saint Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanktandrē Pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Anderlehta Pilsēta Beļģijā ("Anderlecht"), Briseles piepilsēta, 111300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Santakrusa Pilsēta Bolīvijā ("Santa Cruz"), Andu piekājē 440 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Tariha Pilsēta Bolīvijā ("Tarija"), Andu austrumu malā 1960 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 182700 iedzīvotāju (2008. g.).
- Potosi Pilsēta Bolīvijas dienvidos ("Potosi"), Andos 4175 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta 1546. g. pie sudraba atradnēm, kas XVII gs. deva pusi no pasaules sudraba ieguves (XIX gs. izsīka).
- Riobamba Pilsēta Ekvadorā ("Riobamba"), Andos 2754 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Čimboraso provinces administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ambato Pilsēta Ekvadorā, Andu ielejā 2600 m vjl., 169000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Kvenka Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Cuenca"), Andos 2597 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, Asvajas provinces administratīvais centrs, 304000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Loha Pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Loja"), Andos 2200 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, 129000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Ivarra Pilsēta Ekvadoras ziemeļos ("Ibarra"), Andos 2225 vjl., pie Panamerikas autoceļa, Imbavuras provinces administratīvais centrs, 139700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mačilīpatanama Pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Andrāno Pilsēta Itālijā ("Andrano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bišelje Pilsēta Itālijā ("Bisceglie"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanferdinando di Pulja pilsēta Itālijā ("San Ferdinando di Pulja"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spinačola Pilsēta Itālijā ("Spinazzola"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trani Pilsēta Itālijā ("Trani"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trinitapoli Pilsēta Itālijā ("Trinitapoli"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andrija Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Andria"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 100500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barleta Pilsēta Itālijas dienvidaustrumos ("Barletta"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, osta Adrijas jūras krastā, 94700 iedzīvotāju (2014. g.), XII-XV gs. arhitektūras pieminekļi.
- Kali Pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju.
- Bukaramanga Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Slatina Pilsēta Melnkalnē, Andrijevicas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sentandrē Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-André"), Francijas aizjūras departamentā, Senbenuā apriņķī, 54000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā ("Alcala de Guadaira"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā ("Alcala la Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhesirasa Pilsēta Spānijā ("Algeciras"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā ("Alhaurin de la Torre"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā ("Alhaurin el Grande"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte Pilsēta Spānijā ("Almonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara Pilsēta Spānijā ("Almun~ecar"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anduhara Pilsēta Spānijā ("Andujar"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera Pilsēta Spānijā ("Antequera"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Arcos de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armilja Pilsēta Spānijā ("Armilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baena Pilsēta Spānijā ("Baena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa Pilsēta Spānijā ("Baza"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa de la Barka pilsēta Spānijā ("San Andres de la Barca"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija Pilsēta Spānijas dienvidos pie Vidusjūras ("Almeria"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 200 km uz austrumiem no Malagas, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Andirina Pilsēta Turcijā ("Andirin"), Kahramanmarašas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marhamata Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hakulabada Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā (pie Namangānas vilajeta robežas), 28300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šahrihona Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilajetā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, Lielā Fergānas kanāla krastā, \~11000 iedzīvotāju.
- Pahtaabada Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas vilojata ziemeļos, Fergānas ielejā, 12200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Andidžona Pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilojata administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana.
- Andernaha Pilsēta Vācijā ("Andernach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lostekesa Pilsēta Venecuēlā ("Los Teques"), Karību Andos 1169 m vjl., Mirandas štata administratīvais centrs, 236500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensija Pilsēta Venecuēlā (spāņu valodā "Valencia"), Andos 482 m virs jūras līmeņa, Karabobo štata administratīvais centrs, 1,5 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Marakaja Pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Piloru ozolu audze Piļoru ozolu audze Andzeļu un Ezernieku pagastā.
- Rūbežu nogabals Piļoru ozolu audzes daļa pie Rūbežu ezera Andzeļu pagastā, platība — 13,6 ha.
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- pabalti Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
- smiltene Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
- smiltenes Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
- Poznakovas ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Pozņakova ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mazais Kustaru ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mazais ezers Pozņakovas ezers Andrupenes pagastā.
- andiņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
- Andeņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
- Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- Andriveni Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Andriveņi" nosaukums latgaliski.
- Preparisa Preparisas šaurumi - atrodas Indijas okeānā ("Preparis Channels"), starp Indostānas pussalu un Andamānu salām, savieno Bengālijas līci ar Andamānu jūru.
- vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas.
- pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
- Apūlija Reģions Itālijā ("Regione Puglia"), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra.
- Gubāna ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
- Gubena ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
- Rešetnieku ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
- Rešetniku ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
- Rešetņiku ezers Rešetnīku ezers Andzeļu pagastā.
- andronovieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Andronova" iedzīvotāji.
- Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi.
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Isakova ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā.
- Isakovas ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā.
- Rokuļu ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā.
- Lielais ezers Rokolu ezers Andzeļu pagastā.
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības.
- Rubežu ezers Rūbežu ezers Andzeļu pagastā.
- hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā.
- Rudušķu ezers Rudušku ezers Andzeļu pagastā.
- Androsa Sala ("Andros") Bahamu salu grupā, platība - 4144 kvadrātkilometri, 7400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Phūketa Sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija.
- Adaka sala ASV (_Adak Island_), Aleutu salu Andrejanova salās.
- Andra Sala Egejas jūrā ("Andros"), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus.
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m.
- Sant'Andželo Sant'Andželo Lodidžiāno - pilsēta Itālijā ("Sant'Angelo Lodigiano"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- heress sausais vai pussausais stiprinātais gaišais vīns no Andalūzijas; attiecīgā vīnu šķirne; šerijs.
- ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos.
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (spāniski "Andalucia"), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- Sirrahs spožākā zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas α), atrodas 97 gaismas gadu attālumā.
- Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā.
- Pauliņa ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Pauliņu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Plataču-Stiebrīšu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Pulinka ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Stibrais ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Stībraišu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Stiebrīšu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Paulinka Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Pavlinka Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Stibrīšu Stibrīšu ezers - Stībreits, ezers Andzeļu pagastā.
- Slotina ezers Svoitānu ezers Andzeļu pagastā.
- Ilza ezers Svoitānu Ilzas ezers Andzeļu pagastā.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā.
- Santadeo Šļūdonis Čīlē ("San Tadeo"), Andu rietumu nogāzē, garums - 57 km, platums - 8 km, sākas Patagonijas ziemeļu ledājā, ieslīd Ofki zemesšauruma zemienē.
- Klīsmetes Tālās Klīsmetes - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants.
- andumnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Andumi" iedzīvotāji.
- bolīvieši Tauta, dzīvo Bolīvijā (~45% iedzīvotāju), Andu austrumu nogāzēs, valoda - spāņu, ticīgie - katoļi.
- čavini Tauta, kas no 9.-2. gs. p. m. ē. dzīvoja Dienvidamerikā un bija viena no Andu kultūras nesējām ar reliģisko centru Čavinā.
- katalāņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Valensijā, Baleāru s-s; nedaudz arī Francijā, Andorā, Itālijā; runā katalāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis).
- Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā.
- Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Rakuskovas ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā.
- Dilmaņu ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā.
- Rakuskova ezers Tīvgols, ezers Andrupenes pagastā.
- Klīsmetis Tuoleimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tuolejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetes Tuvās Klīsmetes - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte.
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu.
- Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele.
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers; Obiteles dzirnavezers.
- Rionegro Upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā.
- Salado Upe Argentīnā (sp. val. "Rio Salado"), Paranas labā krasta pieteka, garums - 1300 km, sākas Andos; Riosalado.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Riodulse Upe Argentīnas ziemeļrietumos ("Rio Dulce"), garums - \~650 km, sākas Andos, Akonkihas grēdā, sausajā Grančako līdzenumā veido attekas, ietek Marčikitas ezerā, vasarā uzplūdieni.
- Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā.
- Salvina Upe Āzijas dienvidaustrumos (angļu val. "Salween"), Ķīnā (nosaukums Nagču un Nudzjana) un Mjanmā, daļēji Mjanmas un Taizemes robežupe, garums - \~3000 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdas ledājos \~5000 m vjl., pa 2 atzariem ietek Andamanu jūras Moutamas līcī.
- Beni Upe Bolīvijā ("Rio Beni"), Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri.
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
- Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
- Biobio Upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas.
- Apure Upe Dienvidamerikā ("Apure"), Orinoko kreisā krasta pieteka Venecuēlā, garums - 1580 km, veidojas satekot Uribantei un Sararei, kas sākas Andos.
- Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā "Rio Amazonas"), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
- Neči Upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Kauka Upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Magdalena Upe Kolumbijā (sp. val. "Magdalena"), garums - 1550 km, sākas Andos (Centrālajā Kordiljerā), ietek Karību jūrā.
- Sulaka Upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā.
- Andrupe Upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Valjaga Upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m.
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V.
- Maranjona Upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni.
- Henila Upe Spānijā ("Genil"), Gvadalkiviras kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Sjerranevadā, Mulasena nogāzē 2900 m vjl., šķērso Andalūzijas kalnus, lejtece Andalūzijas zemienē.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- Segre Upe Spānijas ziemeļaustrumos ("Segre"), Katalonijā, Ebro kreisā krasta pieteka, garums - 265 km, sākas Austrumpirenejos, Francijā, tek pa aizu uz dienvidiem no Andoras, lejtece ieplakā.
- Lielupe Upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km.
- Ahenbahs Vācu gleznotājs ainavists (Andreas Achenbach, 1815.-1910. g.).
- Alpu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace carnea" pasuga "brigantiaca").
- prīmulveida vairodzene Vairodzeņu suga ("Androsace primuloides"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- atvašu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace sarmentosa").
- saulrieteņu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace sempervivoides").
- ziemeļu vairodzene vairodzeņu suga ("Androsace septentrionalis").
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- Andukana Vārds, ar kādu Andudžonas pilsēta Uzbekistānā minēta IX gs. dokumentos.
- Karakasa Venecuēlas galvaspilsēta (sp. val. "Caracas"), atrodas Gvaires ielejā, Karību Andos 920 m vjl., 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
- Čavinas kultūra viena no Andu kultūrām Dienvidamerikā, kuras reliģiskais centrs bija Čavina, iespējams, ka šī kultūra bija olmeku kultūras atzarojums.
- Rietumkordiljeri Viena no augstākajām Andu grēdām Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīles ziemeļu daļā (sp. val. "Cordillera Occidental"), garums - \~4000 km, augstākā virsotne - 6768 m.
- Ohoss del Salado virsotne Andu kalnos ("Nevado Ojos del Salado"), Argentīnā un Čīlē, augstums - 6893 m vjl., otrā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
- Mersedario Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6770 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
- Pisiss Virsotne Andu kalnos, Argentīnā, augstums - 6882 m vjl., trešā augstākā virsotne Dienvidamerikā.
- Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m.
- Ankouma Virsotne Centrālajos Andos, Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m.
- Jerupaha Virsotne Rietumkordiljeru Andu grēdā ("Nevado Yerupaja"), Peru, uz Ankašas, Vanuko un Limas reģionu robežas, augstums - 6632 m.
- jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu".
- Kazimirovas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visaldas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visaudas ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Visvalda ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Vizoma ezers Visolda ezers Andrupenes pagastā.
- Koropuna Vulkāns Andu Rietumkordiljerā (sp. val. "Nevado Coropuna"), Peru, augstums - 6425 km, nogāzēs tuksnesis, virs 5800 m - mūžīgais sniegs.
- Lanins Vulkāns Argentīnā, Galvenās Kordiljeras dienvidos, Andos, augstums - 3776 m, šļūdoņi.
- Kra Zemesšaurums Taizemes dienvidu daļā, starp Andamanu jūru un Siāmas līci, savieno Malakas pussalu ar pārējo Indoķīnas pussalu, šaurākās vietas platums - \~40 km, augstums - līdz 500 m.
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā.
- Piekarību zemiene zemiene Kolumbijā, Magdalenas, Kaukas un Sinu lejtecē, daudz atteku un ezeru, purvi, vietām pauguraini Andu atzari (augstums - līdz 800 m vjl.).
- ģenciāna Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem.
- ģenciāns Ziemeļu mērenās joslas augstkalnu un Andu kalnu zāļaugs ar piltuves veidīgiem, lielāko tiesu zilas krāsas ziediem.
- Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Mamonu ezers Zobena ezers Andzeļu pagastā.
- Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
- Kumena ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Kumenas ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Zundu-Kamanes ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Zundu ezers Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Zundu Zundu ezers - Zundovas ezers Andrupenes pagastā.
- Mirahs zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas β).
- Alamaks zvaigzne Andromedas zvaigznājā (Andromedas γ), kas ir trīskārtīga zvaigzne.
- Žugura Žugura ezers - Žuguru ezers Andrupenes pagastā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa And.