Paplašinātā meklēšana
Meklējam Alta.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (156):
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
- kvinta Alta vijole (brača).
- quinte Alta vijole.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Sibiraea laevigata Altaja sibireja.
- Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms.
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga.
- oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā.
- Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā.
- Altaiska apdzīvota vieta Krievijā (_Altajskoje_), Altaja novada dienvidaustrumos.
- Altata apdzīvota vieta Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumu daļā.
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novada ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belova Apdzīvota vieta Krievijā, Altaja novadā, <10000 iedzīvotāju.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka dienvidu daļā.
- Altaja apdzīvota vieta Mongolijā (_Altaj_), Hovdas aimaka dienvidu daļā.
- Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā.
- Altancugca apdzīvota vieta Mongolijā (_Altancögc_), Bajanulgī / Bajanelgeja aimaka austrumu daļā.
- Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā.
- Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m.
- Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m.
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
- Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku.
- Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
- Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
- Teļecas ezers ezers Krievijā (_Teleckoe ozero_), Altaja Republikas austrumos 436 m vjl., platība - 223 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 325 m, garums - 78 km, vidējais platums - 3 km, ietek \~70 upju, iztek Obas labā satekupe Bija; Altinkels.
- Kučukas ezers ezers Krievijā, Altaja novadā, platība — \~200 kvadrātkilometru.
- Kulundas ezers ezers Krievijas Altaja novadā, Kulundas līdzenumā 98 m vjl., sekls, rūgti sāļš, bez notekas, platība — 728 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 4 m, glaubersāls ieguve.
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
- Oirotura Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums 1932.-1948. g.
- Ulala Gornoaltaiska - pilsēta Krievijas Altaja Republikā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
- Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
- Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra.
- Anujas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļu daļā, Krievijā, Altaja novadā, garums — 130 km, lielākais augstums — 1815 m.
- Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls).
- Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi.
- Ziemeļčujas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - \~120 km.
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
- Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km.
- Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m.
- Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga).
- Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m.
- Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
- Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- turktatāru austrumu dialekti karagasu valoda, Abakanas tatāru valoda, Altaja tatāru valoda, sojonu valoda, barabiniešu valoda.
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā.
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
- Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
- Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km.
- Bija Obas labā satekupe Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, garums - 301 km, iztek no Teļecas ezera.
- Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā.
- Altagrasija pilsēta Argentīnā (_Alta Gracia_), Kordovas provincē.
- Altamonta pilsēta ASV (_Altamont_), Oregonas štata dienvidos, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Altamontspringsa pilsēta ASV (_Altamonte Springs_), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos.
- Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā.
- Altamura pilsēta Itālijā (_Altamura_), Apūlijas reģiona Bari provincē, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gornoaltaiska Pilsēta Krievijā ("Gorno-Altajsk"), Altaja Republikā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoaltaiska Pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļos, Obas labajā krastā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.), tilts pār Obu savieno ar Barnaulu.
- Slavgoroda Pilsēta Krievijā, Altaja novada ziemeļrietumos, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorņaka Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belokuriha Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rubcovska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 147400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jarovoje Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleiska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zarinska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeiska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Aļejas upes krastos, 29500 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1913. g.
- Bijska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
- Kameņa pie Obas pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zmeinogorska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Rūdu Altajā, Korobļihas un tās pietekas Zmejovkas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barnaula Pilsēta Krievijā, piestātne Obas kreisajā krastā, pie Barnaulkas ietekas Obā, Altaja novada administratīvais centrs, 600100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos.
- Altanemēla pilsēta Ķīnā (_Altan Emeel_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Altanšireta pilsēta Ķīnā (_Altan Shiret_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Ordosas aimakā.
- Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā.
- Altamira pilsēta Meksikā (_Altamira_), Tamaulipasas pavalsts dienvidaustrumos.
- Altamirano pilsēta Meksikā (_Altamirano_), Gerrero pavalsts ziemeļrietumu daļā.
- Altara pilsēta Meksikā (_Altar_), Sonoras pavalstī.
- Altaja pilsēta Mongolijā (_Altaj_), Gobi Altaja aimaka administratīvais centrs.
- Alta pilsēta Norvēģijā (_Alta_), Finnmarkas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Činča Alta pilsēta Peru ("Chincha Alta"), Ikas reģionā, 153600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra.
- Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra.
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni.
- oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms).
- Pieobas plato Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa, Obas kreisajā krastā, Krievijas Altaja novadā, augstums - 250-260 m, ko saposmo Barnaulkas, Kamalas, Kulundas un Burlas ielejas (līdz 80-120 m dziļas).
- Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
- Mensu šļūdonis šļūdonis Beluhas kalna ziemeļaustrumu nogāzē Katuņas grēdā, Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - 10,5 km, platība - 13,2 kvadrātkilometri, noslīd līdz 1930 m vjl., liels leduskritums (augstums - 250 m, platums - 1000 m).
- Potaņina šļūdonis šļūdonis Mongolijas Altaja un Tabinbogdoolas masīva saskares rajonā, Mongilijā, garums - 19 km, platums - līdz 2,5 km, platība - \~50 kvadrātkilometru (lielākais Altajā), noslīd līdz 2900 m vjl.
- Oirotu autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas (Krievijā) teritorijas nosaukums 1922.-1948. g.
- Kalnu Altaja autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas teritorijas (Krievijā) nosaukums 1948.-1992. g., kad tā bija Altaja novada teritoriāla vienība.
- Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija.
- altajieši Tauta Krievijā, Altaja Republikā (1922.-1948. g. oiroti, pašnosaukums altai-kiži).
- Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri.
- Abajas stepe tektoniskas izcelsmes ieplaka Altaja kalnos, Krievijā, Altaja novadā, 1100 m vjl., garums - 25 km, platums - 6-9 km, starp Holzuna un Terekti grēdu.
- Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos.
- Altara tuksnesis tuksnesis Meksikā (_Altar, Desierto de_), Sonoras pavalsts zimeļrietumos.
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- tungani Turktatāru cilts Ķīnas ziemeļrietumos un Dzungarijā (starp Tjanšana un Altaja kalniem).
- turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- Kuršaba Upe Kirgizstānā, Karadarjas kreisā krasta pieteka, garums 157 km, sākas Altaja grēdas ziemeļu nogāzē, vasarā bieži lejtecē izsīkst, jo ūdens tiek izmantots apūdeņošanai.
- Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst.
- Koksa Upe Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
- Kučuka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kučuka ezerā.
- Kulunda Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
- Sujetka Upe Krievijā, Altaja novadā, ietek Kulundas ezerā.
- Anuja Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Barnaulka Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Čumiša Upe Krievijā, Altaja novadā, Obas labā krasta pieteka, garums 644 km, sākas Salairas skraustā.
- Iša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Čariša Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka, garums 547 km, sākas Korgonas grēdas nogāzēs.
- Pesčanaja Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Katuņa Upe Krievijā, Altaja Republikā un Altaja novadā, satekot ar Biju, veido Obu, garums - 688 km, sākas Beluhas kalna dienvidu nogāzē no Katuņas šļūdoņa 1970 m vjl.
- Sema Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
- Ursula Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas kreisā krasta pieteka.
- Čuja Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka, garums 320 km.
- Arguta Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Kadrina Upe Krievijā, Altaja Republikā, Katuņas labā krasta pieteka.
- Karasuka Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas.
- Urunga Upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot Bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā.
- Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Ziemeļu Ledus okeānā.
- Altara upe un sausgultne Meksikā (_Altar, Rio_), Sonoras pavalstī, Altara tuksnesī, lietus periodā Magdalenas labā krasta pieteka.
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- Kuzņeckas akmeņogļu baseins viena no nozīmīgākajām akmeņogļu bāzēm Krievijā, atrodas Krievijas Kemerovas apgabalā, daļēji arī Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, garums — 330 km, platums — līdz 100 km.
- Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m.
- Akojuks virsotne Krievijas Altaja Republikā (_Ak-Ojuk, gora_), Šapšajas grēdas dienvidaustrumos, augstums 3608 m.
- Adžbogdūls virsotne Mongolijā (_Až Bogd uul_), Gobi Altaja aimakā, Mongolijas Altaja dienvidos, augstums 3802 m.
- Altanovoūls virsotne uz Mongolijas un Ķīnas robežas (_Altan Ovoo Uul_), Mongolijas Hovdas aimaka dienvidrietumos, augstums - 3290 m.
- argals vislielākā un smagākā savvaļas kalnu aitu pasuga Altajā ("Ovis ammon ammon"); no tās cēlušās kurdjukaitas.
- Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Alta.