Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ala.
Atrasts vārdos (59):
- Ala:1
- Ala:2
- Alah:1
- Alalu:1
- Alamo:1
- Aland:1
- Alapi:1
- Alave:1
- Alaži:1
- Aladža:1
- Alaids:1
- Alakst:1
- Alanda:1
- Alande:1
- Alanja:1
- Alanta:1
- Alapli:1
- Alarka:1
- Alasio:1
- Alatri:1
- Alauen:1
- Alabama:1
- Alačama:1
- Aladāga:1
- Aladins:1
- Alagezs:1
- Alagira:1
- Alakels:1
- Alakols:1
- Alakste:1
- Alakuls:1
- Alamaks:1
- Alameda:1
- Alarihs:1
- Alatira:1
- Alatirs:1
- Alavusa:1
- Alazani:1
- Alazaņa:1
- Alazeja:1
- Alagoasa:1
- Alahvela:1
- Alaiansa:1
- Alainīte:1
- Alajervi:1
- Alakanta:1
- Alakuasa:1
- Alambuša:1
- Alansona:1
- Alapaiha:1
- Alauksts:1
- Alaverdi:1
- Alačakaja:1
- Alašehira:1
- Alabastera:1
- Alamogordo:1
- Alakstciems:1
- Alapajevska:1
- Ras-Alahague:1
Atrasts vārdu savienojumos (81):
- Adamaiša ala
- Adamaita ala
- Adžantas alas
- Agtelekas ala
- Baltā Kalnaklauku ala
- Bezdelīgu klintis un alas
- Blusu ala
- Bruņa ala
- Bruņuzivju ala
- Buļu alas
- Cīruļu iezis un blusu ala
- Dagdas ala
- Dambja iezis un Bruņa ala
- Dambjupītes alas
- Dandekrola ala
- Dauģēnu klintis un alas
- Demēnovas alas
- Dubļainā Sikspārņu ala
- Dzelveskalna atsegums un alas
- Dzirnes ala
- Džuela ala
- Eņģeļu ala
- Garā Buļu ala
- Gobdziņu ala
- Govs ala
- Gudzonu ala
- Gūtmaņa ala
- Inčukalna Velna ala
- Jaunā Kalnaklauku ala
- Jeru alas
- Kājiņu ala
- Kalēja ala
- Kalnaklauku alas
- Kapovas ala
- Karlsbādes alas
- Kristāla salaktītu ala
- Krivčenskas salaktītu ala
- Kubeseles ala
- Ķūķu ala
- Kunguras ledus ala
- Kvēpenes ala
- Laņģu alas
- Laupītāju ala
- Lielā Buļu ala
- Lielā Laņģu ala
- Lielā Sikspārņu ala
- Liepas ala
- Liepmuižas ala
- Liepniekvalka alas
- Līgatnes mākslīgās alas
- Līgoņu ala
- maldības ala
- Mamuta ala
- Mazā Buļu ala
- Mazā Laņģu ala
- Patkula ala
- Pērļupes ala
- Pētera ala
- Postojnas ala
- Roču ala
- Rozulas ala
- Rūcekļa ala
- Sikspārņu alas
- Silmaču ieža alas
- Simtēnu ala
- Spiģu ala
- Spulgsūnas ala
- Štoltenhofu ala
- Svētavota ala
- Tantala ala
- Vaidavas ala
- Vējiņu alas un Elles bedres
- Vella ala
- Vidējā Laņģu ala
- Vidējā sikspārņu ala
- Vīksnu alas
- Viktora ala
- Vinta ala
- Zanderu dolomīta alas
- Zīļu ala
- Zvejnieku ala
Atrasts skaidrojumos (228):
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Ola Ala, Bjarezinas pieteka Baltkrievijā.
- pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā).
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- kolta Ala, kur vēži mājo.
- upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības.
- strupala Ala, kurai ir tikai viena izeja.
- alogs Ala.
- urga Ala.
- AL Alabama - ASV štats.
- alabasteris Alabastrs.
- Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā.
- Alakols Alakels - ezers Kazahstānā.
- Alakuls Alakels - ezers Kazahstānā.
- Alakols Alakola ieplaka - Balhaša-Alakela ieplaka.
- Krēķupe Alakste, Pāces satekupe.
- Zeltupe Alakste, Pāces satekupe.
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- AlAT Alanīnaminotransferāze.
- Alesona Alansona - pilsēta Francijā ("Alencon").
- alantoinūrija Alantoīns urīnā.
- alantoģenēze Alantoja attīstīšanās.
- Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
- grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas.
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši.
- Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā.
- alatavs Alatau - kalnu grēda.
- Ulatora Alatira - pilsēta Krievijā.
- Alaukstes ezers Alauksts, ezers Cēsu novadā.
- Alokst-See Alauksts.
- alūnis Alauns.
- Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā.
- Kahetijas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- Alazani-Agričajas līdzenums Alazani-Avtoranas līdzenums.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jorka Apdzīvota vieta ASV ("York"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oneonta Apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roanoka Apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m.
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m.
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā, starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
- Alaja ieleja atrodas starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, Kirgizstānā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos.
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m.
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
- Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
- skrējējcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Alaemon").
- mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula").
- lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes").
- lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- alakstnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" iedzīvotāji.
- Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā.
- Silītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,1 ha; Alaužu ezers; Sīlītis.
- Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
- Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers.
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā.
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m.
- Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
- Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m.
- Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
- Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m.
- Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
- Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
- Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
- Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
- Kirgīzijas Alatavs Kirgīzu Alatau.
- Kirgīzijas grēda Kirgīzu Alatau.
- Kolima Kolimas zemiene - zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums.
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- Kuzņeckas Alatavs Kuzņeckas Alatau.
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Alabastera Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfšorsa Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alameda Pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā.
- Alamo Pilsēta ASV ("Alamo"), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alamo Pilsēta ASV ("Alamo"), Teksasas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alamogordo Pilsēta ASV ("Alamogordo"), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
- Albertvila Pilsēta ASV ("Albertville"), Alabamas štatā, 21450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandersitija Pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enistona Pilsēta ASV ("Anniston"), Alabamas štatā, 22450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Alabamas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etmora Pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Alabamas štatā, 60250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Besemera Pilsēta ASV ("Bessemer"), Alabamas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birmingema Pilsēta ASV ("Birmingham"), Alabamas štatā, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalmena Pilsēta ASV ("Cullman"), Alabamas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Defni Pilsēta ASV ("Daphne"), Alabamas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Alabamas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dotana Pilsēta ASV ("Dothan"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enterpraisa Pilsēta ASV ("Enterprise"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūfola Pilsēta ASV ("Eufaula"), Alabamas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērhopa Pilsēta ASV ("Fairhope"), Alabamas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florensa Pilsēta ASV ("Florence"), Alabamas štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foli Pilsēta ASV ("Foley"), Alabamas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortpeina Pilsēta ASV ("Fort Payne"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadsdena Pilsēta ASV ("Gadsden"), Alabamas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtsela Pilsēta ASV ("Hartselle"), Alabamas štatā, 14450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūvera Pilsēta ASV ("Hoover"), Alabamas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantsvila Pilsēta ASV ("Huntsville"), Alabamas štatā, 188200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Alabamas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džespera Pilsēta ASV ("Jasper"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losalamosa Pilsēta ASV ("Los Alamos"), Ņūmeksikas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Alabamas štatā, 46450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milbruka Pilsēta ASV ("Millbrook"), Alabamas štatā, 15170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mobila Pilsēta ASV ("Mobile"), Alabamas štatā, osta Meksikas līča ziemeļos, 195100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maslšolsa Pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opelaika Pilsēta ASV ("Opelika"), Alabamas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Pilsēta ASV ("Oxford"), Alabamas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozarka Pilsēta ASV ("Ozark"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelema Pilsēta ASV ("Pelham"), Alabamas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fīnikssitija Pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pretvila Pilsēta ASV ("Prattville"), Alabamas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pričarda Pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsboro Pilsēta ASV ("Scottsboro"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Selma Pilsēta ASV ("Selma"), Alabamas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silakoga Pilsēta ASV ("Sylacauga"), Alabamas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taladīga Pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tilmenskornera Pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Alabamas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taskalūsa Pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
- Gurdžaani Pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvareli Pilsēta Gruzijas austrumos, Alazani ielejā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Cnori Pilsēta Gruzijas austrumos, Alazani upes ielejā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ālapuža Pilsēta Indijas dienvidos ("Alappuzha"), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi.
- Alāno Pilsēta Itālijā ("Alanno"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alasio Pilsēta Itālijā ("Alassio"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alatri Pilsēta Itālijā ("Alatri"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Alahvela Pilsēta Kostarikā ("Alajuela"), provinces administratīvais centrs, 42900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Alatira Pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Alapajevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Šahalama Pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.).
- Alakuasa Pilsēta Spānijā ("Alacuas"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Aladža Pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aladāga Pilsēta Turcijā ("Aladaģ"), Adanas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alanja Pilsēta Turcijā ("Alanya"), Antaljas ilā, 104600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alapli Pilsēta Turcijā ("Alapli"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Smetes kalns pirmmasīva augstākā virsotne Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē starp Alaukstu un Taunu, Vecpiebalgas pagastā, absolūtais augstums — 243,1 m, relatīvais augstums — 40,8 m.
- Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m).
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
- vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- Melderu grāvis Silakroga grāvis, Alauksta un Tauna savienojums.
- Arisa Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
- Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
- Sariišikotravs Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, uz dienvidiem no Balhaša starp Ili un Karatalu, Kazahstānā, meridionālas smilšu grēdas.
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
- Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m.
- Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile).
- Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes.
- Alakstciems Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Alakste" bijušais nosaukums.
- Darjala aiza Terekas upes aiza Lielā Kaukāza Sānu grēdā, garums - 16 km, dziļums 3 km garā posmā - 1000 m, Gruzijas Kara ceļa posms no Kazbegi līdz Verhņijlarsai, senatnē pazīstama ar nosaukumu "Kaukāza Vārti" (Alanu Vārti).
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m.
- Alašaņa tuksnesis tuksnesis Ķīnas ziemeļu daļā (angļu val. "Alashan"), 820-1660 m virs jūras līmeņa, platība - \~170000 km^2^.
- Kūsa Upe ASV ("Coosa River"), Dienvidkarolīnas un Alabamas štatā, Alabamas labā satekupe, garums 364 km.
- Talapūsa Upe ASV ("Tallapoosa River"), Alabamas štatā, Alabamas kreisā satekupe.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Tenteka Upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt.
- Aksu Upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā.
- Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
- Karadarja Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas kreisā satekupe (labā - Narina), sākas Fergānas un Alaja grēdā, satekot Karakuldžai un Tarai, garums - 180 km.
- Rosoha Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai.
- Alazeja Upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Kašgara Upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā).
- Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
- Ālande Upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande.
- Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
- alaukstieši Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Alauksti" (arī "Alaukste") iedzīvotāji.
- Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons.
- Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos, Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m.
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
- Aragacs Vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs.
- Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos.
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ala.