Paplašinātā meklēšana
Meklējam Aka.
Atrasts vārdos (50):
- Aka:1
- Akaba:1
- Akaci:1
- Akada:1
- Akaki:1
- Akala:1
- Akali:1
- Akana:1
- Akara:1
- Akari:1
- Akasi:1
- Akaši:2
- Akaši:1
- Akate:1
- Akaiši:1
- Akandi:1
- Akanta:1
- Akarau:1
- Akasts:1
- Akaška:1
- Akabira:1
- Akačana:1
- Akadēms:1
- Akadija:1
- Akadira:1
- Akamaru:1
- Akamkpa:1
- Akavina:1
- Akaviņa:1
- Akacingo:1
- Akajaure:1
- Akalkota:1
- Akaltara:1
- Akamants:1
- Akambaro:1
- Akankeha:1
- Akapulka:1
- Akapulko:1
- Akarigva:1
- Akarnāns:1
- Akasiasa:1
- Akatlana:1
- Akatnīki:1
- Akademija:1
- Akajukana:1
- Akaonuira:1
- Akaponeta:1
- Akatnieki:1
- Akatenango:1
- Akanburlika:1
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (114):
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums
- kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu
- vindenice Aka ar vindu
- fontāna Aka, īpaši strūklaka
- nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
- bir Aka, ūdenskrātuve
- akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
- akacs Akacis
- akate Akacis
- apuodzenis Akacis
- aciņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- actiņa Akacis - purvā vaļēja bedre ar ūdeni vai apaļa, dziļa vieta ūdenī
- purvakacis Akacis purvā
- akata Akacis, bezdibenis purvā, upē, ezerā
- akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis
- akadēmists Akadēmijas audzēknis
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību
- Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
- gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- acalypha Akalifas
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra")
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia")
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
- acanthus Akanti
- akantocefaliāze Akantocefālu infestācija
- žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
- akante Akants
- afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
- beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone")
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
- Akapulka Akapulko
- akaropoze Akarapoze
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
- tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions
- sarcoptes Akarīdērču grupas ģints
- Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi")
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Volkova Akaviņa, Pededzes pieteka
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos
- Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
- Virdžīnija apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistes dienvidrietumu daļā; Akaonuira
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
- Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā
- akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Akamants grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Tēseja un Faidras dēls, viens no Trojas kara dalībniekiem, atiskās filas Akamatīdas eponīms
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
- Lāodameja grieķu mitoloģijā - valdnieka Akasta meita, Prtesilāja sieva
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- Inaba sirousagi japāņu mitoloģijā - Akahada usagi
- JSP Jauno speciālistu padome (Zinātņu Akadēmijā)
- Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas
- Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
- Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
- Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
- Pulkova Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija, kas atrodas Pulkovas augstienes ziemeļu paugurā
- LAB Latvijas Akadēmiskā bibliotēka
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi
- LATABA Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija
- Abū Gelluma nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Abu Gallum National Park_), Sīnāja pussalas austrumos, Akabas līča piekrastē
- Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
- Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
- Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
- Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova
- Akaci pilsēta Ganā (_Akatsi_), Voltas reģiona dienvidaustrumu daļā
- Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā
- Eilata pilsēta Izraēlas dienvidos ("Eilat"), osta Akabas līča krastā, 47800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Akaši pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā
- FIAN PSRS (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts (krievu "Fizičeskij Institut Akademii Nauk")
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Akamaru sala Klusajā okeānā (_Akamaru_), Franču Polinēzijā, Tuamotu un Gambjē salās
- akadieši Semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- akanstakieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Akenstaka" (arī "Akanstaka") iedzīvotāji
- Akana upe Filipīnās (_Akan_), Panajas salā, ietek Sibujanas jūrā
- DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst")
- Vidupīte Vārnupīte, Akaviņas pieteka
- Edoma Vecajā derībā - kalnains Dienvidpalestīnas rajons, kas pleties no Nāves jūras līdz Akabas līcim; edomieši bijuši izraēļu ienaidnieki; Idumeja
- Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Aka.