Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ah.
Atrasts vārdos (104):
- Ah:1
- Ah:2
- Ahe:1
- Aho:1
- Ahau:1
- Ahja:1
- Ahoa:1
- Ahsa:1
- Ahsu:1
- Ahti:1
- Ahva:1
- Ahahu:1
- Ahaja:1
- Ahara:1
- Ahelo:1
- Ahken:1
- Ahola:1
- Ahsen:1
- Ahtme:1
- Ahuja:1
- Ahula:1
- Ahuma:1
- Ahalja:1
- Aharne:1
- Ahdara:1
- Ahdars:1
- Ahfīra:1
- Ahills:1
- Ahirli:1
- Ahlata:1
- Ahmadi:1
- Ahmars:1
- Ahmedī:1
- Ahmeta:1
- Ahmīma:1
- Ahmuns:1
- Ahnets:1
- Ahoada:1
- Ahpučs:1
- Ahrama:1
- Ahtala:1
- Ahtuba:1
- Ahuahu:1
- Ahunui:1
- Ahvara:1
- Ahvāza:1
- Ahagars:1
- Aheloja:1
- Ahelojs:1
- Aherona:1
- Ahilejs:1
- Ahipara:1
- Ahivara:1
- Ahmetli:1
- Ahraura:1
- Ahsteva:1
- Ahtirka:1
- Ahuriri:1
- Ahalcihe:1
- Ahalgori:1
- Ahalpana:1
- Ahasvērs:1
- Ahaukins:1
- Ahdarīja:1
- Ahenbahs:1
- Ahernars:1
- Aheronta:1
- Aheronts:1
- Ahičatra:1
- Ahillejs:1
- Ahmatova:1
- Ahrimāns:1
- Ahtamara:1
- Ahterīna:1
- Ahtičaja:1
- Ahtirska:1
- Ahtopole:1
- Ahurjana:1
- Ahemenīdi:1
- Ahetatona:1
- Ahkājāvre:1
- Ahmadpura:1
- Ahnenthal:1
- Ahremavci:1
- Ahtariēls:1
- Ahugulaps:1
- Ahvenanma:1
- Ahadrafīda:1
- Ahalkalaki:1
- Ahangarana:1
- Ahellakans:1
- Ahibudnaja:1
- Ahluitsupā:1
- Ahļebiņina:1
- Ahmadabada:1
- Ahmadābāda:1
- Ahsonnutli:1
- Ahtubinska:1
- Ahuramazda:1
- Ahmadnagara:1
- Ahtevenjoki:1
- Ahvenanmeri:1
- Ahmadpurīsta:1
- Hamonta-Ahele:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (188):
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā.
- ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts.
- achaji Ahaji.
- acheji Ahaji.
- Mūžīgais žīds Ahasvērs.
- ahatizēt Ahāta krāsās zīmēt.
- agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai.
- achāts Ahāts.
- Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
- Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm.
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
- Achilejs Ahilejs.
- Achilis Ahilejs.
- Achills Ahilejs.
- Ahills Ahillejs.
- achimenes Ahimēnes.
- Akajaure Ahkājāvre, ezers Zviedrijas ziemeļu daļā, tā nosaukums sāmu valodā (_Áhkájávrre_).
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes.
- Ahmadi Ahmedī - pilsēta Kuveitā.
- achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints.
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē.
- achromatisks Ahromatisks.
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- Ahvenanma Ālandu salu nosaukums somu valodā ("Ahvenanmaa").
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
- Ahmadabada Amdāvāda - pilsēta Indijas rietumos Gudžaratas štatā (angļu valodā "Ahmadabad"), 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
- Ahau apdzīvota vieta Fidži ziemeļos (_Ahau_), Klusā okeāna Rotumas salā.
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
- Ahja apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahja_), Pelvas apriņķa ziemeļos.
- Ahtme apdzīvota vieta Igaunijā (_Ahtme_), Austrumviru apriņķī.
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. “Āland”, somu val. “Ahvenanmaa”), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas.
- mehdī Ēģiptieša Muhameda Ahmeta pievārds, kas 1881. gadā Sudānā rīkoja sacelšanos.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- akumulatora kapacitāte elektriskā lādiņa lielums, kuru tas izlādējoties var atdot barojamā ķēdē; praksē to mēra nevis kulonos ( C ), bet ampērstundās (Ah); 1 Ah = 3600 C.
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
- Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
- Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā.
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos.
- Melanips grieķu mitoloģijā - Areja un Trītona meitas Tritijas dēls, kurš nodibinājis pilsētu Ahajā, ko nosaucis mātes vārdā par Tritiju.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši.
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps.
- Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - nimfa, upes dieva Aheloja meita, Ganimēda māte.
- Polidors Grieķu mitoloģijā - Priama dēls, kuru kaujā nogalināja Ahilejs.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Priama jaunākais dēls, ko nogalināja Ahilejs.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte.
- Troils Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes dēls, kuru nogalināja Ahilejs.
- Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
- Hektors Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama vecākais dēls, trojiešu varonis, kuru nogalināja Ahillejs.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu.
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja.
- Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
- Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs.
- naulons Grieķu mitoloģijā maksa Haronam par pārvedumu pār elles upi Aherontu.
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to.
- Arijana Vedža irāņu mitoloģijā - irāņu pirmdzimtene, kuru radīja labais dievs Ahuramazda.
- Arekšs Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radītais ļaunais dēmons, skaudības personifikācija.
- Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
- Astudžats Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļauns dēmons, kas uzglūn mirušo dvēselēm, grib tās noķert un aizvest pazemes valstībā.
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
- Akumans Irāņu mitoloģijā - pirmais ļaunais gars, ko radīja ļaunuma dievs Ahrimāns, lai pretstatītu to pirmajam gaismas garam.
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
- Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem.
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos.
- Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku).
- Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m.
- Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā.
- Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta).
- Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
- Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
- mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
- mahdisti Muhameda Ahmeda piekritēji Sudānas tautas cīņā pret turku un ēģiptiešu virskundzību.
- Ahagara nacionālais parks nacionālais parks Alžīrijā (_Ahaggar, Parc National de l'_), Tamanrāsetas vilājā un daļēji Bordž Mesaudas vilājā.
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- ahilotomija Pilnīga vai daļēja Ahileja cīpslas pārgriešana.
- Ahtopole Pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahivara pilsēta Indijā (_Ahiwara_), Čhatīsgarhas štatā.
- Ahmadpura pilsēta Indijā (_Ahmadpur_), Mahārāštras štatā.
- Ahraura pilsēta Indijā (_Ahraurā_), Utarpradēšas štata dienvidu daļā.
- Amdāvāda Pilsēta Indijas rietumos Gudžarātas štatā, 3,8 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); Ahmadabada.
- Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ahara pilsēta Irānā (_Ahar_), Austrumazerbaidžānas ostānā.
- Ahrama pilsēta Irānā (_Ahram_), Būšehras ostānā.
- Ahvāza Pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā.
- Ahtirska pilsēta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā.
- Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harabali Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos.
- Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas.
- Ahmadpurīsta pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur East_), Pendžābas štata dienvidu daļā.
- Ahmadpura Lamma pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Lamma_), Pendžābas provinces dienvidu daļā.
- Ahmadpura Siāla pilsēta Pakistānā (_Ahmadpur Siāl_), Pendžābas štata vidienē.
- Ahterīna pilsēta Sīrijā (_Ahtarīn_), Halebas muhāfazā.
- Ahola pilsēta Somijā (_Ahola_), Lapzemes dienvidaustrumos, pie Ilikitka ezera.
- Būrsūdāna Pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ahlata pilsēta Turcijā (_Ahlat_), Bitlisas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahmetli pilsēta Turcijā (_Ahmetli_), Manisas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahirli Pilsēta Turcijā ("Ahirli"), Konjas ilā, 830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina.
- Baharli Pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.).
- Tedžena Pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.).
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Āhauza Pilsēta Vācijā ("Ahaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ālene Pilsēta Vācijā ("Ahlen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ārensburga Pilsēta Vācijā ("Ahrensburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 31400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādneienāra-Ārveilere Pilsēta Vācijā ("Bad Neuenahr-Ahrweiler"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eridāna plašs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Eridanus", saīsinājums "Eri") uz dienvidiem no Oriona, spožākās zvaigznes - Ahernars, Kursa un Zauraks; Latvijā nav novērojams.
- Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
- mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī.
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
- Zoroastrs Pravietis un zoroastrisma dibinātājs, dzīvoja Persijā 10.-9. gs. p. m. ē. vai arī, daudz ticamāk 7.-6. gs. p. m. ē.; trīsdesmit gadu vecumā viņam atklājās Ahuramazda, kas viņu mudināja sludināt un vērsties pret politeismu, pēc tradīcijas, viņš mira veicot uguns upuri, kas bija jaunās ticības galvenā ceremonija.
- Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu.
- Ahe sala Klusajā okeānā (_Ahe_), Karaļa Džordža (Takaroa) salās, Franču Polinēzijā.
- Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija.
- ahilodīnija Sāpes Ahileja cīpslā.
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m.
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
- Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā.
- Abū Hads sausgultne Ēģiptē (_Abū Ḩadd, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā, lietus periodā ietek Suecas līcī.
- Abū Harga sausgultne Ēģiptē (_Abū Kharjah, Wādī_), Bahr el Ahmaras muhāfazā.
- Ahillejs Sengrieķu mitoloģijas varonis, kuram bijusi tikai viena ievainojama vieta - papēdis; tāpēc vāju, ievainojamu vietu sauc par Ahilleja papēdi.
- Sparta Sengrieķu polisa Lakonijā, kas izveidojās 9. gs. p. m.ē., no 6. gs. p. m. ē. - valsts, 27. g. p. m. ē. - iekļauta Senās Romas Ahajas provincē.
- Angra Mainjū seno irāņu mitoloģijā - tumsas, nāves un ļaunuma valdnieks, Ahura Mazdas galvenais pretinieks.
- Ormazds Seno persiešu mitoloģijā - gaismas dievs, augstākais dievs (arī Ahuramazda).
- Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.).
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Ohangarona Sirdarjas labā krasta pieteka Uzbekistānā, garums - 223 km; Angrena; Ahangarana.
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
- klēts šaurvabole šaurvaboļu ģints suga ("Ahasverus advena").
- Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi.
- Ahelo upe Igaunijā (_Ahelo_), Veru apriņķa dienvidrietumos, Mustjegi labā krasta pieteka.
- Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā.
- Ahtevenjoki upe Somijā (_Ahtāvānjoki_), iztek no Lapajervi ezera, ietek Baltijas jūras Botnijas līcī.
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m.
- Talija viena no nereīdām, kopā ar Ahilleju u. c. nereīdām piedalījās Patrokla apraudāšanā.
- Tazeruku virsotne (_Tazeroukou_) Ahellakana kalnos, Alžīrijā, Tamanrāsetas vilājā, Tasili nacionālā parka teritorijā, augstums 1772 m.
- Adauda virsotne Ahagara kalnos (_Adaouda, Djebel_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 2138 m.
- Tahats virsotne Ahagara kalnos (_Tahat_), Tamarānsetas vilājā, Ahagara nacionālā parka teritorijā, augstums 3003 m.
- Abū Šedžeras rags zemesrags Sarkanās jūras rietumos (_Abū Shajarah, Ra’s_), Sudānas teritorija, Bahr el Ahmeras vilājā.
- Abū Jābīsa rags zemesrags Sarkanās jūras rietumu piekrastē (_Abū Yābīs, Raʼs_), Sudānā, Bahr el Ahmeras vilājā.
- zurvānisms Zoroastrisma herēze, saskaņā ar kuru absolūtā esamība radīja labo un ļauno, kas ir divu garu Ahiuramazdas un Anhro Mainju (ļaunais gars) tapšanas avots.
- Drugs Zoroastrismā ļaunais gars, ko radījis ļaunuma dievs Ahrimāns, melu un netaisnības iemiesojums, visspēcīga ļaunuma dievība, kas tiecas pavedināt pravieti Zaratustru.
- fravaši Zoroastrisma metafizikā cilvēka nemirstīgā dvēsele, kura eksistē pirms viņa dzimšanas un nenomirst pēc cilvēka nāves, neiemiesojas arī citā ķermenī, bet dodas uz debesīm un pievienojas Ahuramazdas karapulkiem.
- Ahuramazda Zoroastrisma reliģijā augstākā dievība, kas simbolizē labo un gaismu (grieķu - Ormazds); Ahura Mazda.
- dēvi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahrimāna kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
- Ameša Spenta zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā - vairākas - sešas vai septiņas - ar augstāko dievu Ahuramazdu saistītas dievības.
- daivi Zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā — tumsas un ļaunuma valstības gari, ļaunuma valdnieka Ahro Mainju kalpi, netikumu un melu radītāji un izplatītāji, cilvēku pazudinātāji un augstākā dieva Ahuramazdas pretinieki.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ah.