Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ag.
Atrasts vārdos (174):
- Ag:1
- Aga:1
- Age:1
- Ago:1
- Agu:1
- Agū:1
- Agbe:1
- Agda:1
- Agdi:1
- Agfa:1
- Agha:1
- Aglī:1
- Agne:1
- Agni:1
- Agno:1
- Agra:1
- Agri:1
- Agro:1
- Agsu:1
- Agva:1
- Agzu:1
- Agana:1
- Agano:1
- Agaņa:1
- Agapa:1
- Agara:1
- Agaro:1
- Agasa:1
- Agata:1
- Agati:1
- Agave:1
- Agdza:1
- Ageda:1
- Agena:1
- Ageno:1
- Agere:1
- Aghsu:1
- Agije:1
- Agila:1
- Agogo:1
- Agrio:1
- Agrja:1
- Aguca:1
- Agudo:1
- Agula:1
- Aguni:1
- Aguns:1
- Agvei:1
- Agabus:1
- Agaije:1
- Aganja:1
- Agarfa:1
- Agbāla:1
- Agbora:1
- Agdama:1
- Agdaša:1
- Agdere:1
- Aghora:1
- Agitka:1
- Aglaja:1
- Aglona:1
- Agloni:1
- Agnita:1
- Agonja:1
- Agrapa:1
- Agreda:1
- Agriza:1
- Agrumi:1
- Agungs:1
- Agvali:1
- Agvana:1
- Agvara:1
- Agvāta:1
- Agadesa:1
- Agadira:1
- Agādīra:1
- Agahans:1
- Agamēds:1
- Agaraka:1
- Agartha:1
- Agasiss:1
- Agastja:1
- Agejeva:1
- Agemacu:1
- Agēnors:1
- Agepsta:1
- Aghbana:1
- Aghdaša:1
- Aghdere:1
- Aghgels:1
- Agidela:1
- Agihana:1
- Agilara:1
- Agilasa:1
- Agimūra:1
- Aginska:1
- Agiriša:1
- Agizela:1
- Aglaura:1
- Agliuna:1
- Aglyuna:1
- Aglonka:1
- Agonoja:1
- Agrinja:1
- Agudusa:1
- Agusana:1
- Agutaja:1
- Agvaboa:1
- Agvarda:1
- Agvarra:1
- Agačkiši:1
- Agādžārī:1
- Agapovka:1
- Agartala:1
- Agbovila:1
- Agejevka:1
- Agenčiks:1
- Agerbeka:1
- Agerpres:1
- Aghizela:1
- Aghstafa:1
- Aghtakla:1
- Agililja:1
- Agireiri:1
- Aglabidi:1
- Aglibols:1
- Aglonēni:1
- Aglupīte:1
- Agranesa:1
- Agreskui:1
- Agrihana:1
- Agropoli:1
- Agsumals:1
- Agteleka:1
- Aguimesa:1
- Aguraina:1
- Agvačika:1
- Agvaraja:1
- Agvasula:1
- Agapitova:1
- Agariševa:1
- Agatijars:1
- Agatonisa:1
- Agdžabedi:1
- Agemījīna:1
- Agenebode:1
- Agerskova:1
- Agēsandrs:1
- Agilaresa:1
- Agondanža:1
- Agvadilja:1
- Agvadulse:1
- Agvafrija:1
- Agvaitija:1
- Agvaklara:1
- Agafangels:1
- Agamemnons:1
- Aghdžabedi:1
- Agrārbanka:1
- Agridženta:1
- Agridžento:1
- Agvabranka:1
- Agvanavala:1
- Agvaprjeta:1
- Agvasklarasa:1
- Agastjamalajs:1
- Agonkutēnvila:1
- Aguļasnegrass:1
- Agustinkodaci:1
- Agvaeskondida:1
- Agilkarakorums:1
- Agvasformozasa:1
- Agvalva-Kaseima:1
- Agvaskaljentesa:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (989):
- ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
- Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants
- Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
- agama Agāmas
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- agamidae Agāmu dzimta
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
- chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta
- Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā
- agapanthus Agapanti
- Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans")
- austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis")
- agara Agars
- agaragars Agars
- Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
- agathis Agati
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- agave Agaves
- henekens Agaves šķiedra
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
- agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
- agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
- diegveida agave agavju suga ("Agave filifera")
- zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei
- aģenda Agenda
- ageratum Agerāti
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
- Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
- jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā
- Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- Egles ezers Aglonas ezers Aglonas pagastā
- Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants
- Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums
- eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji
- gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji
- kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
- kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
- kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
- kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
- misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji
- salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
- Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
- eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
- gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
- gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji
- pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
- Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski
- ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
- kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
- slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
- Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski
- Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa
- Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants
- Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski
- Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski
- batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji
- Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
- Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
- Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski
- Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
- kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
- Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski
- Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
- Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski
- Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski
- Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
- Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski
- kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji
- Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
- Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
- leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji
- Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
- Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
- livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji
- Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants
- lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
- Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
- Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
- Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski
- Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
- Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski
- Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants
- Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski
- Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski
- Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
- Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
- Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski
- Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
- Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
- Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski
- Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
- Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants
- Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
- Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
- Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski
- Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
- samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji
- Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski
- Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
- Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants
- Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
- skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
- skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
- somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji
- Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski
- spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
- Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski
- starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji
- Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants
- Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski
- Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
- Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
- Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski
- aglaonema Aglonēmas
- mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum")
- Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
- Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
- Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
- digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas
- aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju
- aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā
- aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
- aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
- idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām
- idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
- idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas
- aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs
- apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
- nagns Agns
- agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
- agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
- agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
- kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- apakļāk Agrāk
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi
- papriešu Agrāk, papriekšu
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
- agrākgadus Agrāk, senāk; agrākos gados
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
- vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg
- grosz Agrākā poļu graša nosaukums
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
- agrākejais Agrākais
- agrākējais Agrākais
- pirmākais Agrākais
- senējais Agrākais
- landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums
- minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
- spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- kādreizējais Agrākais, bijušais
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
- automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
- restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
- cikārtinis Agrāks, kādreizējs
- citkārtinis Agrāks, kādreizējs
- ātrs Agrāks, pagājis
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
- diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
- ARK Agrārrūpnieciskais komplekss
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
- stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei
- motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora
- valcētava Agregāts, kas (ko) valcē
- termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
- tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas
- agregātveids Agregātstāvoklis
- agrens Agrējs, agrīns, agrs
- sarcoscyphaceae Agreņu dzimta
- pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints
- uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt
- uzbrukt Agresīvs
- rabuslis Agresīvs cilvēks
- džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms
- negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
- nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks
- ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
- ātri Agri (pirms parastā laika)
- agroties Agri nogatavoties
- agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
- izmesls Agri, nelaikā dzimis
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- agriene Agriena
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
- dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
- splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
- ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
- ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
- senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā)
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija
- peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā
- drīzene Agrīnais kartupelis
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
- drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
- agrīnums Agrīnība
- agrīms Agrīns
- visagrs Agrīns
- agrs Agrīns (4)
- drīzenis Agrīns dārzājs
- agrains Agrīns, agrs
- agrējs Agrīns, agrs
- agrinājs Agrīns, agrs
- Colchicum aggripinum Agripinas vēlziede
- ātraudži Agro kartupeļu šķirne
- ērstlingi Agro kartupeļu šķirne
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
- agronoms Agronomijas speciālists
- ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
- ARK Agrorūpnieciskā komiteja
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists
- papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
- agrīgs Agrs (3)
- svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
- agraine Agrs rīts
- agraiņām Agrumā
- agre Agrums
- Agteleka Agtelekas ala
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Agulas Belki Agulas grēda
- agūtis Aguts
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
- Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
- spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa")
- ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria")
- Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada Aglonas pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
- Akatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas novada Aglonas pagastā
- Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Čuhnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Gorodoka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Guļbinka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Gūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Krivošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Kundzinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Livdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Livdanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Lopoti apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Lučķini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Meiruļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Misāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Aglonas Madelāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Ezera Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Meža Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Skudru Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Kapiņu Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Rivari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Ruskulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Rutulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Sekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Sgajevski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Sienapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Spīķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Starodvorje apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Staskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Šumski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Tūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Ūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Voguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Zaikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Zlotnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
- Kastuļina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā)
- Bērzgale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Bēšoni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Bieķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Botori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Cecerski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Dimperi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Dudišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Dzervanki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Fintmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Jaunsekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Kavaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Kodori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Marjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Ancveriņi 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Ancveriņi 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Lielie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Mazie Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Meža Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Sekļa Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Mazie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Lielie Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Sila Daukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Otorišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Peski apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Puzanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Rajecki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā, kas agrāk bija lielciema "Aglona" daļa
- Grāveri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs
- Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
- Jaunaglona apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos
- Avšara apdzīvota vieta Azerbaidžanā, Aghdžabedi rajonā
- Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
- Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
- Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
- Anjone apdzīvota vieta Itālijā (_Agnone_), Molizes reģiona Izernijas provincē
- Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Aglonēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonēnai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā
- Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
- Aderbisinata apdzīvota vieta Nigērā (_Aderbissinat_), Agadesas reģiona dienvidos
- Auderasa apdzīvota vieta Nigērā (_Aouderas_), Agadesas reģionā
- Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
- Agliuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants
- Aglyuna Apdzīvotās vietas "Aglona" nosaukuma variants latgaliski
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
- Abulfaradžs al Isfahānī arābu dzejnieks, literatūras vēsturnieks, galvenais darbs - arābu 7.-10. gs. dzejas antoloģija _Kitāb al Agāni_.
- dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis")
- tīruma atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus arvensis")
- cildenā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus augustus")
- Bernāra atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bernardii")
- dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello
- pilsētas atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bitorquis")
- lauka atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus campester")
- sīkā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus comtulus")
- smiltāju atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus devoniensis")
- sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
- vīnsarkanā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus semotus")
- meža atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvaticus")
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola")
- milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius")
- dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus")
- indīgā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus xanthodermus")
- NEA Atomenerģijas aģentūra (ESAO struktūrvienība; "Nuclear Energy Agency")
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Sosku ezers atrodas Aglonas novada Grāveru pagastā, platība - 1,6 ha; Soskas ezers
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
- Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
- Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
- vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria")
- APA Austrijas informācijas aģentūra (vācu "Austria Presse-Agentur")
- sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus")
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms
- agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
- atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
- Bešenu Bešenu ezers – Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Bešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Biešons Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Karašu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Biešanas ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- Bišenu ezers Bēšonu ezers Aglonas pagastā
- entobranchiata Bezžokleņu "Agnatha" nosaukuma sinonīms
- Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
- Bērzgaļu ezers Biržkalna ezers Aglonas novadā
- Kapiņu ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
- Bērzgales ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
- Biržas ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
- CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
- šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum")
- Cirīša ezers Cirišs, ezers Aglonas pagastā
- sprāgstsudrabs CNOAg, sprāgstskābes sudraba sāls, lietots sprāgstkonfekšu un sprāgstzirņu pagatavošanai
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- portobello Dārza atmatene ("Agaricus bisporus")
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
- DUA direktorija lietotāja aģents (angļu "Directory User Agent")
- DSA direktorija sistēmas aģents (angļu "Directory System Agent")
- Dzirkaļu ezers Dzerkaļu ezers Aglonas pagastā
- Dzerkalīšu ezers Dzerkaļu ezers Aglonas pagastā
- MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency")
- Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
- EDA Eiropas Aizsardzības aģentūra ("Europian Defence Agency")
- EASA Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ("European Aviation Safety Agency")
- EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
- ERA Eiropas Dzelzceļa aģentūra ("European Railway Agency")
- EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
- ENEA Eiropas Kodolenerģijas aģentūra ("European Nuclear Energy Agency")
- ESA Eiropas kosmosa aģentūra ("European Space Agency")
- ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency")
- EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products")
- Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency")
- EAR Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ("European Agency for Reconstruction")
- FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
- ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency")
- EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
- EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
- EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA)
- EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA)
- ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators")
- Pertoška ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers
- Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers
- Glušoks ezers Aglonas pagastā, platība - 1,9 ha; Glušoka ezers; Glušokas ezers
- Skudriņka ezers Aglonas pagastā, platība - 9,2 ha; Skudrines ezers; Skudrinkas ezers; Skudrīša ezers
- Ruskuļu ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 11,5 ha; Lielais ezers
- Terehovas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 12,7 ha; Terehova
- Gulbinkas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 2 ha
- Mazais Dubuļkas ezers ezers Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha
- Lielais Dūbuļs ezers Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 144 m vjl., platība - 27,5 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 5 m, lielākais dziļums - 30,4 m, eitrofs, aizaugums - 20%; Dubeļka ezers; Dubuļka ezers; Duboļezers; Dūbuļezers; Dubuļu ezers; Lielais Dubuļkas ezers
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
- Oposkas ezers ezers Preiļu novada Aglonas pagasta ziemeļrietumu malā, platība - 12 ha
- Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers
- Balika ezers ezers Turcijā, Agri ilā
- Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam
- PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv)
- AFP Francijas informācijas aģentūra (franču "Agence France-Presse")
- bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
- Glušoka Glušoka ezers - Glušoks, ezers Aglonas pagastā
- Glušokas ezers Glušoks, ezers Aglonas pagastā
- Glušoka ezers Glušoks, ezers Aglonas pagastā
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.)
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju
- Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
- Hrīss grieķu mitoloģijā - Hrīsa mazdēls, Agamenona un Hriseīdas dēls, ko māte uzdeva par Apollona dēlu
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
- Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
- Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs
- Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls
- haritas grieķu mitoloģijā - trīs skaistuma un līksmes dievietes: Aglaja, Eifrosine, Talija; romiešu mitoloģijā - tām atbilst grācijas
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
- agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization")
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
- Ilza-Kameņeca ezers Ilzas ezers Aglonas pagastā
- Ilzas-Kameņecas ezers Ilzas ezers Aglonas pagastā
- Abhimāni indiešu vēdiskajā mitoloģijā - Agni epitets, rituālistiski personificētas upuruguns vārds
- INA Irākas informācijas aģentūra (angļu "Iraqi News Agency")
- IRNA Irānas informācijas aģentūra (angļu "Islamic Republic News Agency")
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
- ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata")
- Rušonas pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara gk. pirmskara Aglonas pagasta teritorijā, kurš savukārt, nodibināts 1936. g. izdalot to no bijušā Kapiņu pagasta
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Ajonoras līcis jūras līcis Egejas jūras ziemeļrietumos (_Agíou Órous, Kólpos_), starp Ajonoras un Sitonijas pussalu, Grieķijas teritorija
- aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs
- Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
- Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
- Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
- Aguns kalns Indonēzijā (_Agung, Gunung_), Bali salā, augstums 3142 m
- Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
- Aladaglars kalnu grēda Turcijā (_Aladağlar_), Agri un Vanas ilā
- Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
- Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos
- Kamenca Kamencas ezers - Ilzas ezers Aglonas pagastā
- Kameņeca Kameņecas ezers - Ilzas ezers Aglonas novada Aglonas pagastā
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago")
- parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
- slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis")
- Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Aglonas novada Grāveru pagastā, dibināts 1977. g., platība - 53 ha, aizsargājams sufozijas izcelsmes ezers (platība - 1,9 ha, dziļums - 17 m), ūdenī neliels sāļu daudzums, tāpēc maz ūdensaugu un ūdensdzīvnieku
- KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR)
- zeltītā šaurkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus subauratus")
- zaļā šaurspārnkrāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus viridis"), kas Latvijā ir visbiežāk sastopamā krāšņvabole, dzīvo uz kārkliem un apsēm
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
- alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
- agerāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ageratum"), 43 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
- Agropyron cristatum ķemmveida pavārpatas "Agropyron pectinatum" nosaukuma sinonīms
- sudrabs ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus
- lapene Lapu sēne jeb atmatene ("Agaricus")
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
- kremelde Lauka atmatene ("Agaricus campester")
- kokolis lauka kokalis (_Agrostemma githago_)
- koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago")
- JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency")
- Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
- Dubeļka Lielais Dūbuļs - ezers Aglonas pagastā
- Duboļezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dūbuļezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dubuļu ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Lielais Dubuļkas ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dubeļka ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- Dubuļka ezers Lielais Dūbuļs, ezers Aglonas pagastā
- agapants Liliju dzimtas ģints ("Agapanthus"), daudzgadīgs augs Dienvidāfrikā; Eiropā audzē kā krāšnumaugu vasarā zālienā, pa ziemu vēsās augu mājās vai istabā
- agave Liliju rindas dzimta ("Agavaceae"), \~20 ģinšu, >550 sugu
- triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts, platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
- tīruma kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimas agrestis"), kas Latvijā nav konstatēta
- raibais kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Agrolimax reticulatus"), kas Latvijā nav konstatēta
- mycelia Mycelia sterila - sterilo micēliju rindas "Agonomycetales" nosaukuma sinonīms
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes
- AIM Mozambikas informācijas aģentūra (portugāļu "Agencia de Informacāo de Mocambique")
- Akgela nacionālais parks nacionālais parks (_Ağ-göl Milli Parkı_) Azerbaidžānā, Aghdžabedi, Bejleganas un Imišli rajonā
- Agvaragves nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Aguaragūe, Parque Nacional_), Tarihas departamentā
- Alberto de Agostini nacionālais parks nacionālais parks Čīlē (_Alberto de Agostini, Parque Nacional_), Ugunszemes dienvidos
- Agaltas grēdas nacionālais parks nacionālais parks Hondurasā (_Sierra de Agalta, Parque Nacional_), Olančo departamentā
- Agtelekas nacionālais parks nacionālais parks Ungārijā (_Aggteleki Nemzeti Park_), Boršoda-Abaūja-Zemplēna meģē
- Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā
- NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency")
- Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
- Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle
- Vestagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Kristiansanna
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
- TASS Padomju Savienības Telegrāfa aģentūra (krievu "Telegrafnoje Agenstvo Sovetskogo Sojuza")
- Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
- Šķeltovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aglonas un Grāveru pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
- Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu
- Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
- Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
- Pakalnes Pakalnes ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
- Pakalniņu Pakalniņu ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
- Pakaļņa ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pakaļnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pakalna ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pakalnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
- Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts
- rudais pāvacis pāvaču suga ("Aglia tau")
- tuksneša pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron desertorum")
- trauslā pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron fragile syn. Agropyron sibiricum")
- ķemmveida pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron pectinatum syn. Agropyron ceristatum subsp. pectinatum")
- ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork")
- Agvaeskondida pilsēta Argentīnā (_Agua Escondida_), Mendosas provincē, pie Lapampas provinces rietumu robežas
- Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos
- Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē
- Diližana pilsēta Armēnijā, Agstevas krastos, 17700 iedzīvotāju (2011. g.), kalnu klimatoloģiskais un balneoloģiskais kūrorts 1225-1510 m vjl.
- Ago pilsēta Filipīnās (_Ago_), Ilokosas reģiona Launionas provincē, Dienvidķīnas jūras Lingajenas līča krastā
- Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Karagas reģiona Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā pie tās ietekas Butuanas līcī, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Agda pilsēta Francijā ("Agde"), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, 24570 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ajaparaskeve pilsēta Grieķijā (_Αγία Παρασκευή_, _Agía Paraskeví_), Atikas perifērijā, 59700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajasa pilsēta Grieķijā (_Αγιάσος_, _Agiásos_), Ziemeļegejas perifērijā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agrinja pilsēta Grieķijā (_Αγρίνιο_, _Agrinio_), Rietumgrieķijas perifērijā, 93900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Aja pilsēta Grieķijā ("Agia"), Tesālijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Agara pilsēta Indijā (_Agar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
- Āgra pilsēta Indijā (angļu: "Agra", hindi: आगरा, urdu: آ گرہ), Utarpradēšas štatā, Džammas labajā krastā, 1260000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_)
- Akra pilsēta Irākā (arābu _ʻAgrah_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.); Akrē (kurdu _Akrė_)
- Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Adžīra pilsēta Itālijā ("Agira"), Sicīlijas reģiona Ennas provincē, 8420 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aljāna pilsēta Itālijā ("Agliana"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agridžento pilsēta Itālijā ("Agrigento"), Sicīlijas reģiona dienvirietumos, provinces administratīvais centrs, 58000 iedzīvotāju (2014. g.), antīkās pilsētas "Agrigentum" drupas
- Bivona pilsēta Itālijā ("Bitonto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamarata pilsēta Itālijā ("Cammarata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kanikati pilsēta Itālijā ("Canicatti"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasteltermini pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Favāra pilsēta Itālijā ("Favara"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Likata pilsēta Itālijā ("Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Menfi pilsēta Itālijā ("Menfi"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nara pilsēta Itālijā ("Naro"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma di Montekjāro pilsēta Itālijā (“Palma di Montechiaro”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porto Empedokle pilsēta Itālijā (“Porto Empedocle”), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakalmuta pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raffadali pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ribēra pilsēta Itālijā ("Ribera"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sambuka di Sicīlja pilsēta Itālijā ("Sambuca di Sicilia"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Džemini pilsēta Itālijā ("San Giovanni Gemini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santagata de Džoti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata de' Goti"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Agata li Batiāti pilsēta Itālijā ("Sant'Agata li Battiati"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šaka pilsēta Itālijā ("Sciacca"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 41100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agemacu pilsēta Japānā (_Agematsu_, 上松町), Nagano prefektūrā
- Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
- Agvačika pilsēta Kolumbijā (_Aguachica_), Sesaras departamenta dienvidu daļā
- Agvasula pilsēta Kolumbijā (_Aguazul_), Kasanares distriktā
- Agustinkodaci pilsēta Kolumbijā (_Agustin Codazzi_), Sesaras departamentā
- Aņibilekrū pilsēta Kotdivuārā (_Agnibilékrou_), Viduskomoe reģionā
- Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
- Aginska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Agas upes ielejā, \~50000 iedzīvotāju
- Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana
- Krimska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Agadumas krastos, 57100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agvada de Pasaherosa pilsēta Kubā (_Aguada de Pasajeros_), Sjenfuegosas provinces rietumos
- Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos
- Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
- Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
- Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā
- Agvaprjeta pilsēta Meksikā (_Agua Prieta_), Sonoras pavalsts ziemeļaustrumos, pie ASV robežas
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos
- Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā
- Arlita pilsēta Nigērā (_Arlit_), Agadesas reģionā, 69400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Agadesa pilsēta Nigēras vidienē (_Agadez_), tāda paša nosaukuma reģiona administratīvais centrs, 88500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Agaije pilsēta Nigērijā (_Agaie_), Nigēras štata dienvidaustrumos
- Agbora pilsēta Nigērijā (_Agbor_), Deltas štata ziemeļu daļā
- Agenebode pilsēta Nigērijā (_Agenebode_), Edo štata austrumos, Nigēras labajā krastā
- Agvarra pilsēta Nigērijā (_Agwarra_), Nigēras štatā
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes
- Agvadulse pilsēta Panamā (_Aguadulce_), Kokles provinces dienvidrietumu daļā
- Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā
- Agvalva-Kaseima pilsēta Portugālē (_Agualva-Cacém_), Lisabonas piepilsēta, 81800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ageda pilsēta Portugālē ("Agueda"), Aveiru apgabalā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agnita pilsēta Rumānijā ("Agnita"), Sibiu žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē
- Salvatjerra pilsēta Spānijā (_Salvatierra_), Basku Zemē; spānu valodā - Aguraina (_Agurain_)
- Aguimesa pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Agno pilsēta Šveicē ("Agno"), Tičīno kantonā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dijadina pilsēta Turcijā ("Diyadin"), Agri ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hamura pilsēta Turcijā ("Hamur"), Agri ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Patnosa pilsēta Turcijā ("Patnos"), Agri ilā, 62400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tutaka pilsēta Turcijā ("Tutak"), Agri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eleškirta pilsēta Turcijā, Agri ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tašličaja pilsēta Turcijā, Agri ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dogubejazita pilsēta Turcijā, Agri ilā, 74300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
- Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts
- Pirmie Ancveireņi Pirmie Ancveireņi - Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants
- CAF Polijas centrālā fotoaģentūra (poļu "Centralna Agencja Fotograficzna")
- PAP Polijas Preses aģentūra (poļu "Polska Agencja Prasowa")
- ANOP Portugāles informācijas aģentūra (portugāļu "Agencia Noticiosa Oficial Portuguesa")
- aglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta Aglonas ciema iedzīvotāji
- Pirmie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants
- Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski
- Otrie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants
- Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski
- Ačkirkas Madaļāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Atšķiras Madelāni" nosaukuma variants
- Bieržgaļs Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
- Biešoni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
- Biešons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukuma variants
- Biešuons Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bēšoni" nosaukums latgaliski
- Bēķi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukuma variants
- Bieki Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Bieķi" nosaukums latgaliski
- botorieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Botori" iedzīvotāji
- Cecerskie Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukuma variants
- Cecerskī Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Cecerski" nosaukums latgaliski
- Dymperi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dimperi" nosaukums latgaliski
- Dudiškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants
- Dudiški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukuma variants
- Dudiškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dudišķi" nosaukums latgaliski
- dzerkalieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji
- Garadoks Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukums latgaliski
- Jaudzimi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
- jaunaglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" iedzīvotāji
- Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants
- Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski
- Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
- Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski
- Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski
- Kavali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kavaļi" nosaukuma variants
- Kazimirova Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirovka" nosaukuma variants
- Lielie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukuma variants
- Lelī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Bernāni" nosaukums latgaliski
- Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants
- Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
- Lučkini Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
- ļūdānieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdāni" iedzīvotāji
- Mazie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukuma variants
- Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski
- Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants
- Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
- Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
- Meža Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Daukšti" nosaukuma variants
- Otoriškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukuma variants
- Otoriški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski
- Otoriškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Otorišķi" nosaukums latgaliski
- Peskas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukuma variants
- Peskys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Peski" nosaukums latgaliski
- Puzaniškas Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
- Puzaniški Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukuma variants
- Puzaniškys Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Puzanišķi" nosaukums latgaliski
- Sekļa Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļa Daukšti" nosaukuma variants
- Gajauski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
- Gajevski Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
- Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants
- Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
- Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
- APN Preses aģentūra "Novosti" (krievu "Agenstvo pečaķi Novosķi")
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
- nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Agalis urticae")
- Aghdašas rajons rajons Azerbaidžānā (_Agdaṣ rayonu_), Kūras kreisajā krastā, lejpus Mingečeviras ūdenskrātuves
- Berdes rajons rajons Azerbaidžānā, Kūras labajā krastā, robežojas ar Aghadašas, Zerdabas, Aghdžabedi, Terteras, Goranbojas un Jevlahas rajonu
- Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos
- Agerpres Rumānijas informācijas aģentūra (rumāņu "Agentia Romana de Presa")
- Lielais ezers Ruskuļu ezers Aglonas pagastā
- Aglyunys staceja Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas stacija" nosaukums latgaliski
- gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija)
- Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā
- Āgersē sala Baltijas jūrā (_Agersø_), Lielajā Beltā, Dānijas teritorija
- Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija
- Upursala sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Agatonisa sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Agathonisi_), ietilpst Dienvidsporādu salu sastāvā, Grieķijas teritorija
- Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā, Kujo salu grupā
- Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos
- Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija)
- Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_
- Aguraina Salvatjerra, pilsēta Sānijā, Basku zemē, tās nosaukums spāņu valodā (_Agurain_)
- mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius")
- Nemeds Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" trešo Īrijas iekarotāju vadonis, Skitijas grieķa Agnomena dēls
- Arīšs sausgultne Ēģiptē (_‘Arīsh, Wādī al_), lietus periodā sākas no Agmas plato un ieplūst Vidudjūrā pie Arīšas
- Abalemma sausgultne Nigērā (_Abalemma, Vallée d'_), Tahua reģionā un Agadesas reģiona rietumos
- Ašeluma sausgultne Nigērā, Agadesas reģiona ziemeļaustrumos
- Atēnodors Sengrieķu tēlnieks (Athenodoros; 1. gs. p. m. ē.), Agēsandra dēls un skolnieks
- Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults
- Pani senindiešu mitoloģijā - viens no dēmonu vadoņiem, kuram Indra, Agni un Soma nolaupa govis
- Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
- Pundarīka senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Agni zilonis, digadža, kas sargā dienvidrietumus
- grācija Seno romiešu mitoloģijā - jebkura no trijām skaistuma dievietēm (Aglaja, Eifrosīna un Talija), Veneras pavadonēm
- klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris")
- Agridžento province Sicīlijas reģiona province (_Provincia di Agrigento_) Itālijā, atrodas Sicīlijas salas dienvidrietumos, platība - 3042 km^2^, 453300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 43 komūnās
- Silakalnu ezers Silkalnu ezers Aglonas pagastā
- SANA Sīrijas informācijas aģentūra (angļu "Syria Arab News Agency")
- Skudrines ezers Skudriņka, ezers Aglonas pagastā
- Skudrinkas ezers Skudriņka, ezers Aglonas pagastā
- Skudrīša ezers Skudriņka, ezers Aglonas pagastā
- suņu smilga smilgu suga ("Agrostis cania")
- lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
- ložņu smilga smilgu suga ("Agrostis stolonifera")
- parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
- vīnkalnu smilga smilgu suga ("Agrostis vinealis")
- SONNA Somālijas nacionālā informācijas aģentūra (angļu "Somali National News Agency")
- tumšais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Agriotes obscurus")
- svītrainais sprakšķis sprakšķu suga ("Agriotes lineatus"), kas var kaitēt kokaudzētavās
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas
- IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām
- IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency")
- AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development")
- Agas stepe stepe Krievijā, Aizbaikāla novadā, aizņem kalnu grēdu lēzenās nogāzes un Agas baseina upju ielejas, garums \~100 km, augstums 600-800 m
- micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu
- SUNA Sudānas informācijas aģentūra (angļu "Sudan News Agency")
- bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās
- jodsudrabs Sudraba jodīds, AgJ
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm)
- cinatsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania")
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām
- šampiņa Šampinjons ("Agaricus campestris")
- briedene Šampinjonu suga ("Agaricus campestris")
- zilganā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus coeruleus"), attīstās un barojas uz sausseržiem
- zalkteņu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus irtegerrimus"), attīstās un barojas tikai uz zalktenēm
- pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem
- zeltītā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus subauratus"), viena no skaistākajām Latvijas šaurspārnkrāšņvabolēm, sastopama Latvijas dienvidu daļā uz kārkliem
- agāma šīs dzimtas ģints ("Agama"), \~70 sugu
- atmatene šīs dzimtas ģints ("Agaricus"), 70 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- agave šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā
- alkšņu zilais lapgrauzis šīs dzimtas suga ("Agelastica alni")
- piltuvjzirneklis šīs dzimtas suga ("Agelena labyrinthica")
- stublājgrauzis šīs ģints suga ("Agapanthia villosoviridescens")
- atmatene šīs rindas dzimta ("Agaricaceae") ar 13 ģintīm un 232 sugām, Latvijā konstatētas 7 ģintis un 39 sugas
- Tripura Štats Indijas austrumu daļā ("Tripura"), administratīvais centrs - Agartala, platība - 10486 kvadrātkilometri, 3510000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - angļu, bengāļu boroku
- ATS Šveices informācijas aģentūra (franču "Agence telegraphique suisse")
- Tartaka Tartaks - upe Aglonas un Višķu pagastā
- Antāna upe Tartaks, upe Aglonas un Višķu pagastā
- Terehova Terehovas ezers Aglonas pagastā
- koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma")
- cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta")
- agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox")
- tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia")
- Centrālamerikas tītars tītaru suga ("Agriocharis ocellata")
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta
- Agropyron sibiricum trauslās pavārpatas "Agropyron fragile" nosaukuma sinonīms
- argentīts tumšs, svinpelēks minerāls, Ag~2~S; sudrabu saturoša rūda
- Aghgels ūdenskrātuve Azerbaidžānā, Aghdzabeli rajonā, pie Galvenā Milas-Karbahas kolektora
- Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Ahsteva upe Armēnijā (_Aghstev_), Kūras labā krasta pieteka, lejtece Azerbaidžānā
- Agvafrija upe ASV (_Agua Fria River_), Arizonas štata vidienē, Soltas labā krasta pieteka
- Agno upe Filipīnās (_Agno_), Lusonas salā, ietek Dienvidķīnas jūras Lingajenas līcī
- Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salas austrumu daļā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī
- Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
- Agū upe Francijas dienvidrietumos (_Agout_), Tarnas kreisā krasta pieteka
- Agvana upe Hondurasā (_Aguán, Rio_), lejtece Kolonas departamentā, ietek Karību jūrā
- Anjo upe Itālijā (_Agno_), Venēcijas reģionā, sākas Dolomītalpu dienvidos, ietek Venēcijas līcī
- Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī
- Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā (gk. Baškortostānas Republikā, baškīru val. _Agizela_), Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 1430 km, sākas Dienvidurālos pie lielā Iremela kalna
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Kungusa upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Agulas kreisā krasta pieteka
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Araguita upe Mongolijā (_Ar Agujt_), Uvurhangaja aimakā, izceļas Hangaja kalnienes dienvidaustrumos, izsīkst tuksnesī nesasniedzot Ezeru ieleju
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli
- Agvanavala upe un sausgultne Meksikas vidienē (_Aguanaval, Rio_), Durango pavalsts austrumu pierobežā, daļēji arī robežupe ar Kovila de Saragosas pavalsti
- Upurkalns Upursalas pilskalns Aglonas pagastā, Cirīša ezera Upursalā
- stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia")
- DPA Vācijas informācijas aģentūra (vācu "Deutsche Presse-Agentur")
- PPA Vācu informācijas aģentūra (vācu Progress Presse Agentur)
- PNA Valdības informācijas aģentūra (Irānā; angļu Pars News Agencv)
- Senā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2800. g. p. m. ē. un nomainīja Agro valsti; tās galvaspilsēta bija Memfisa; sākās piramīdu celtniecība
- ložņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia repens syn. Agropyron repens")
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- Mātarišvans vēdiskajā mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar uguni, vēlāk - ar vēju; tas ir slepens uguns dieva Agni vārds, ar ko Agni vairākkārt tiek identificēts
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu
- Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko
- EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency")
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- Agrostis syreistschikowii vīnkalnu smilgas "Agrostis vinealis" nosaukuma sinonīms
- Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m
- Bagzanes kalns virsotne Nigērā (_Bagzane, Monts_), Agadesas reģionā, Aira plato dienvidos, augstums - 2022 m
- Agasiss virsotne Patagonijas Kordiljeras dienvidos (_Agassiz, Cape_), uz Argentīnas un Čīles robežas, augstums 3180 m
- Agu virsotne Togo Republikā (_Agou_), Plato reģiona dienvidrietumu daļā, augstums 986 m
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
- Agasi rags zemesrags Antarktīdā (_Agassiz, Cape_), Vilkinsa krasta Holika-Kenjona pussalas ziemeļaustrumos
- Agdas rags zemesrags Francijas dienvidos (_Agde, Cap dʾ_), Langdokas-Rusijonas reģiona Ēro departamentā, iesniedzas Vidusjūras Lionas līcī
- Aktija Zemesrags Grieķijas rietumos ("Aktion"), kur 31. g. p. m. ē. Oktaviāna karavadonis Agripa jūras kaujā uzvarēja Antoniju un Kleopatru
- Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
- NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement")
- esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti
- Pūdupe Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Brigu pagastā; Aglonka; Padupe; Padupne; Podupe
- piltuvjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Agelenidae"), dažāda lieluma (2-15 mm) zirnekļi, kas dzīvo meža zemsedzē un atklātās vietās uz zemes, zem dažādiem priekšmetiem, dabiskās un dzīvnieku alās, koku dobumos un mizu spraugās, Latvijā konstatētas 9 sugas
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ag.