Paplašinātā meklēšana
Meklējam šova.
Atrasts vārdos (57):
- šova:1
- Pšova:1
- Apšova:1
- Lišova:1
- Oršova:1
- Sišova:1
- Tašova:1
- Žešova:1
- šovains:1
- šovakar:1
- šovasar:1
- Brašova:1
- Hiršova:1
- Jeršova:1
- Klišova:1
- Kļišova:1
- Lukšova:1
- Nemšova:1
- Plešova:1
- Pokšova:1
- Prešova:1
- Stašova:1
- Zbīšova:1
- šovakars:1
- Astašova:1
- Balašova:1
- Benešova:1
- Dagušova:1
- Gimišova:1
- Golyšova:1
- Gološova:1
- Holešova:1
- Holīšova:1
- Horošova:1
- Kadišova:1
- Lemešova:1
- Merošova:1
- Mirošova:1
- Pakašova:1
- Pliešova:1
- Puokšova:1
- Verušova:1
- foršovas:1
- Hrubešova:1
- Kolbušova:1
- Marcišova:1
- Mukaušova:1
- Naudišova:1
- Ostšešova:1
- Trebišova:1
- Vojcešova:1
- šovakarējs:1
- šovasarējs:1
- Kondrašova:1
- Seņdzišova:1
- pagājušovasar:1
- Bogušova-Gorce:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (60):
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova.
- Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā.
- Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Plešava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Plešova" nosaukuma variants.
- Pokšava Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
- Puokšova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Pokšova" nosaukuma variants.
- Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Leluo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" nosaukums latgaliski.
- Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski.
- astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji.
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
- Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā.
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- Plēšava Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Pliešova" literarizēts nosaukuma variants.
- Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- Horošovi Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Horošova" nosaukuma variants.
- Fegeraša pilsēta Rumānijā ("Făgăras"), Brašovas žudecā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viktorija Pilsēta Rumānijā ("Victoria"), Brašovas štatā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rišnova Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kodlja Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zernešti Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 23500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sečele Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.); Nēģfalu.
- Gimbava Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Predjala Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rupja Pilsēta Rumānijā, Brašovas žudecā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stropkova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svidnīka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sabonova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Levoča Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kežmaroka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Snina Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podolīneca Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bardejova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Humenne Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Giraltovce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Poprada Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipani Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Medzilaborce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svita Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- šovasarējs Tāds, kas attiecas uz šo vasaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šovasar.
- fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks.
- Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā.
- Ardžeša žudecs Rumānijā (_Argeș_), robežojas ar Brašovas, Dimbovicas, Teleormanas, Oltas, Vilčas un Sibiu žudecu.
šova citās vārdnīcās:
MEV