Paplašinātā meklēšana
Meklējam šij.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (44):
- Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
- Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Abaševa Ciems Čuvašijā (Krievijā) kur 1925. g. arheoloģiskajos izrakumos atklāti Abaševas kultūras priekšmeti
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā
- Čuvašija Čuvašijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs - Čeboksari, platība - 18300 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2008. g.)
- zantedeschia Dižkallas jeb zantedešijas
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
- Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m
- Kanaša pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariinskijposada pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Civiļska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, Boļšojciviļas labajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Čeboksari pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šumerļa pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas rietumu daļā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozlovka pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļaustrumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novočeboksarska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jadrina pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļrietumos, piestātne Suras kreisajā krastā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nazraņa pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karabulaka pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malgobeka pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikā, Terekas grēdas dienvidu nogāzē, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magasa pilsēta Krievijā, Ingušijas Republikas administratīvais centrs, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Arguna Sunžas labā krasta pieteka, izteka Gruzijā, plūst Krievijā (Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā)
- Sora Surga - upe Krievijas Čuvašijas Republikā, tās nosaukums čuvašu valodā
- čuvaši tauta, Krievijas Čuvašijas Republikas pamatiedzīvotāji
- Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
- Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
- Asa upe Krievijā (_Assa_), Ingušijas Republikā, Sunžas labā krasta pieteka
- Bula upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Karla upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Kubņa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Svijagas kreisā krasta pieteka
- Boļšojciviļa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka
- Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
- Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
- Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
- Sunža upe Krievijas Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā, Terekas labā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē
- Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
- dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu
šij citās vārdnīcās: