Paplašinātā meklēšana
Meklējam šūnas.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (639):
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
- aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus).
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas.
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas.
- endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas.
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas.
- nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā.
- genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols.
- delomorfs Ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas.
- hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
- lakrimocīti Asaršūnas, epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu.
- angiocista Asins saliņa; embrioloģijā mezodermas šūnas, no kurām attīstās asins ķermenīši.
- haimoblasti Asinsķermenīšu mātes šūnas.
- dendraksons Ass cilindrs, kas sazarojas nelielā attālumā no nerva šūnas.
- miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
- nedestruktīvā atmiņa atmiņa, kurā katras šūnas saturs saglabājas pēc informācijas nolasīšanas.
- hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
- fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
- kariozoisks Attiecīgs uz šūnas kodola parazītu.
- citodistāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tālāk no šūnas.
- atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
- atvaskot Atvērt medus šūnas.
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- pamataudi audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; parenhīma (2).
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- hemocitoblastoma Audzējs, kurā ir kaulu smadzenēm tipiskas šūnas.
- hordoblastoma Audzējs, kura šūnas diferencējas par šūnām, kas līdzīgas notohordas šūnām.
- histoma Audzējs, kura šūnas tipiskas noteiktiem audiem, piem., fibroma, mioma, osteoma.
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
- gametogonijs Auga dzimumorgāns, kurā veidojas dzimumšūnas - gametas.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- tilles Augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu.
- intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
- dzimumpaaudze Augu attīstības stadija, kurā tiek producētas dzimumšūnas.
- statocistas Augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus.
- gametofīts augu dzimumpaaudze, kas producē dzimumšūnas - gametas.
- libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
- sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienām.
- akmensšūnas Augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas.
- plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
- citolemma Augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna.
- izdalītājsistēma Augu šūnas un audi, kuros vielmaiņas rezultātā veidojas sekrēti, kas uzkrājas tajos vai arī izdalās uz āru.
- plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
- oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
- citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe.
- dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- endolizīns Bakteriolizīns, kas radies šūnas iekšienē.
- bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas.
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda.
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
- adendrītisks Bez dendrītiem: noteiktas nervu šūnas spinālajos ganglijos.
- alecitāls Bez dzeltenuma, piem., placentāro zīdītāju olšūnas.
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
- merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju.
- leikocīti Bezkrāsainās asins šūnas; baltie asinsķermenīši.
- baltie asinsķermenīši bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
- achromatium Bezkrāsaino sērbaktēriju vienšūnas baktēriju ģints.
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- polarizācija Bioelektrisko potenciālu veidošanās starp šūnas membrānas ārpusi un iekšpusi.
- maturācija Bioloģijā dzimumšūnas dalīšanās process, kurā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
- parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu.
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
- šūni Bišu kāres, šūnas.
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
- incistēšanās Blīva apvalka (cistas) veidošanās vienšūnas organismiem.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido skrimšļu šūnas un šūnstarpu viela.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- ferītatmiņa Brīvas meklēšanas atmiņa, kuras šūnas ir magnētserdes elementi; lietoja līdz 20. gs. 70. gadiem.
- piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
- mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
- embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas.
- poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem.
- hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas.
- izocitolizīns Citolizīns, kas šķīdina citu tās pašas sugas dzīvnieku šūnas.
- karioloģija Citoloģijas nozare, kas pētī šūnas kodolu.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu.
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
- nefrotoksīns Citotoksīns, kas bojā nieru šūnas.
- epiteliotoksīns Citotoksīns, kas noārda epitēlijšūnas.
- mielotoksīns Citotoksīns, kas noārda kaulu smadzeņu šūnas.
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā.
- bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas.
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu.
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties.
- gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
- somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas.
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus.
- mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.).
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- pedoģenēze Dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem.
- mikropile Dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds.
- teloblasti Dažu pirmmutnieku (tārpu, gliemju u. c.) mezodermas veidotājšūnas, kas atrodas gastropora sānu lūpās starp entodermu un ektodermu.
- hromatotakse Dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni.
- stigma Dažu vienšūnas aļģu šūnas organoīds, kas sastāv no pigmenta globulām un spēj uztvert gaismu.
- aksostils Dažu vienšūnas dzīvnieku balsta organoīds.
- trihocistas Dažu vienšūnas organismu aizsargorganoīdi.
- periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
- deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli.
- akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas.
- aksodendrīts Dendrīts, kas atiet no nervu šūnas aksona.
- osteodentīns Dentīns, kurā atrodamas kaulšūnas.
- hromozīns Dezoksiribozes un nukleoproteīna komplekss šūnas kodolā.
- blastolīze Dīgļa šūnas vai blastodermas sairšana.
- idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās.
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- mikronuklejs Diploidāls infuzoriju šūnas kodols, kurā glabājas ģenētiskā informācija un kurš piedalās šūnas dalīšanās procesos un dzimumprocesā.
- sinergīdas Divas šūnas segsēkļu dīgļsomā, kuras kopā ar olšūnu veido t. s. olaparātu.
- diembrionija Divu embriju veidošanās vai attīstīšanās no vienas olšūnas.
- binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai.
- poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
- zigoze Divu vienšūnas organismu savienošanās.
- haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas.
- rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes.
- ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
- dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
- gonādas Dzimumdziedzeri, orgāni, kuros veidojas dzimumšūnas (olšūnas un spermatozoīdi).
- dzemde Dzimumorgāns, kurā noris apaugļotās šūnas (dīgļa) attīstība.
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu.
- ģeneratīvās šūnas dzimumšūnas.
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti.
- epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
- hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
- protoplasts Dzīvnieku vai augu organisma šūnas saturs bez tās apvalka.
- gameta dzīvnieku vai augu organismu dzimumšūnas; apaugļošanās procesā divas pretēju dzimumu šūnas saplūst.
- karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma.
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
- faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lioenzīms Ekstracelulārs enzīms, kas nezaudē aktivitāti ārpus šūnas, kurā radies, pretstatā desmoenzīmam.
- eksoferments Ekstracelulārs ferments, kas darbojas ārpus šūnas, kurā radies.
- neiroektoderma Ektodermas daļa agrīnā embrionālā periodā, no kuras attīstās centrālā un veģetatīvā nervu sistēma, ietverot dažas neiroglijas šūnas.
- spongioblasts Embrionāla šūna, no kuras rodas ependīmas un neiroglijas šūnas.
- citoretikuls Endoplazmatiskais tīklojums šūnas citoplazmā.
- neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
- konjugācija gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana.
- aksonreakcija Ganglijšūnas pārmaiņas kā aksona bojājuma sekas.
- šķiedras Garas un šauras (prozenhimātiskās) šūnas vai šūnu saišķi, kas veido augu stumbru (stiebru).
- hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu.
- cistīdas Garenas sterilas šūnas, kuras atrodas himēnijā starp bazīdijām un kuru gali izvirzās ārpus himēnija.
- gustoreceptors Garšas pumpura šūnas; garšas nerva gala aparāts.
- gliosarkoma Glioma, kurā ir vārpstveida šūnas.
- mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē.
- granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
- ekvacionālā dalīšanās ģeneratīvās šūnas otrā mejotiskā dalīšanās, kas notiek līdzīgi mitozei.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- bioblasts Hipotētiska dzīvības pamatvienība, graudaini veidojumi, no kuriem sastāv šūnas.
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
- hromatokinēze Hromatīna pārvietošanās šūnas dzīvības norisēs.
- paraplastins Hromofila viela šūnas kodolā un citoplazmā.
- centromēra Hromosomas iežmauga, tās sašaurinātā daļa, ar ko tā šūnas dalīšanās laikā piestiprinās pie ahromatīna vārpstas.
- endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās.
- mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni.
- bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas.
- inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze).
- aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- akineta Ilgspora, kas veidojusies no aļģes veģetatīvās šūnas.
- perforīni Imūnsistēmas izstrādātie enzīmi, kas izveidojas uz neatpazīta vīrusa inficētas šūnas virsmas.
- citolizīns Indīga viela, kas šķīdina šūnas, piem., čūsku inde.
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM.
- antefāze Interfāzes jeb kariostāzes stadija tieši pirms mitozes vai mejozes stadijas, kurā notiek enerģijas producēšanās un uzkrāšanās šūnas netiešās dalīšanās procesam un sākas hromosomu reprodukcija.
- kariofāgs Intracelulārs parazīts, kas iznīcina skartās šūnas kodolu.
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse.
- heterocistas Īpatnējas pavedienveidīgo zilaļģu šūnas, kurās nekad nav asimilācijas pigmentu.
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- gemula Īss, ērkšķveidīgs nervu šūnas dendrīta izaugums.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- citometaplāzija Izmaiņas šūnas formā vai funkcijā.
- gliomiksoma Jaukts audzējs, kura ir gliomas un miksomas šūnas.
- gliomioma Jaukts audzējs, kurā ir gliomatozas un miomatozas šūnas.
- karcinolizīns Jebkurš aģents, kas iznīcina vēža šūnas.
- opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni.
- timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
- ģenoms Kāda organisma dzimuma šūnas hromosomu garnitūra.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- ķemurs Kameņu šūnas, čemurs.
- citodendrīts Katrs dendrīts, izņemot aksodendrītu; dendrīts, kas atzarojas tieši no šūnas.
- osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem.
- eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids.
- kariotēka Kodola apvalks; membrāna ar divām lapiņām, kas ietver šūnas kodolu.
- kariolimfa Kodola sula, dzidra, šķidra starpviela šūnas kodola tīklojuma cilpās.
- mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki).
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas.
- kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās.
- sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
- prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
- radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā.
- ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
- hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās.
- koscinodiski Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Coscinodiscaceae"), vienšūnas un koloniju kramaļģes, šūnas cilindriskas vai diskveidīgas.
- fragilārija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Fragilariaceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, \~20 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
- ničija Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Nitzschiaceae"), vienšūnas, retumis koloniju aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~33 sugas.
- surirella Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Surirellaceae"), vienšūnas aļģes, 4 ģintis, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
- suriellas Kramaļģu nodalījuma dzimta, vienšūnas aļģes, līdzīgas saplacinātai kārbiņai, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 15 sugu.
- melozīra Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Melosira"), šūnas cilindriskas, retāk diskveidīgas, elipsoidālas, lodveidīgas vai muciņveidīgas, 95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- kinetocīts Kustīga, ceļojoša šūna (leikocīti, saistaudu šūnas).
- kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
- somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
- sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
- agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
- citocīds Līdzeklis, kas nonāvē šūnas.
- kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā.
- Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
- limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus.
- heterolizīns Lizīns, kas šķīdina citas sugas šūnas; kas radies, ievadot citas sugas antigēnu.
- spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
- liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
- priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām.
- aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss.
- formālais neirons matemātisks modelis, kas apraksta nervu šūnas (neirona) funkcionēšanu kā diskrētu impulsveida signālu pārveidi.
- primārā auglība mātīšu spēja izdalīt darbīgas olšūnas, kas ir spējīgas apaugļoties; vaisliniekiem – apaugļošanai derīgo spermatozoīdu skaits.
- kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
- alveola mazi, mikroskopiski pūslīši tesmenī, kuru iekšpusi klāj dziedzeršūnas, kas ražo pienu.
- atrakcijas konuss mazs konusveida paaugstinājums uz olšūnas virsmas vietā, kurai pieskaras spermatozoīds.
- tiotepa Medikaments, alkilējošs ciostatisks pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru, visefektīvāk iedarbojas uz šūnām, kas ātri aug un dalās.
- antiports Mehānisms, kas nosaka divu dažādu vielu pārnesi caur šūnas membrānu pretējos virzienos.
- leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas.
- mikroproteīni Mikroorganisma šūnas proteīni.
- ķimioautotrofs Mikroorganisms, kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, ko dod neorganiskas reakcijas.
- diatoma Mikroskopiskas vienšūnas planktonveida aļģes.
- augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām.
- mikrobs mikroskopisks, parasti vienšūnas, organisms (izņemot mikroskopiskās aļģes un vienšūņus); mikroorganisms.
- rauga sēnes mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- kariokinēze Mitoze - šūnas kodola dalīšanās, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām.
- multipolārā mitoze mitoze, kurā veidojas vairāk nekā divas meitšūnas.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- biomembrāna Molekulāra izmēra struktūra, kas norobežo ikvienas šūnas protoplastu un tās organoīdus.
- reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- limfomieloma Multipli kaulu smadzeņu audzēji, kuru šūnas atgādina limfocītus.
- mioplazma Muskuļšūnas kontraktilā daļa jeb miofibrilla.
- nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles.
- izonefrotoksīns Nefrotoksīns, kas ietekmē tās pašas sugas citu dzīvnieku šūnas.
- oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā.
- neirīts neirona izaugums, kas aizvada impulsus prom no nervu šūnas ķermeņa; aksons.
- anaksons Neirons, kuram nav ass cilindra izauguma, piem., dažas nervu šūnas tīklenē.
- centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu.
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
- spermāciji Nekustīgās vīrišķās sārtaļģu dzimumšūnas.
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem.
- blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts.
- aknu ciroze nenormāla blīvu saistaudu savairošanās ("cirrhosis hepatis"), kas iznīcina aknu šūnas, rodas no indēm, gk. alkohola, un dažām infekcijām.
- kariomegālija Nenormāla šūnas kodola palielināšanās.
- darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti.
- ganglijšūnas Nervaudu šūnas ganglijās, galvas un muguras smadzenēs un dažkārt arī nervu pavedienos.
- ganglioglioneiroma Nervu audzējs, kurā ir ganglijšūnas, neiroglijas šūnas un nervu šķiedras.
- nervu šūna nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus; neirons; neirocīts.
- neirocīts Nervu šūna - nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.
- zigoneirijs Nervu šūna, kas savieno divas citas nervu šūnas.
- neiroplazma Nervu šūnas citoplazma.
- fibriloarhitektonika Nervu šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- nervu impulss nervu šūnas ierosas vilnis, kas izplatās pa nervu šķiedru.
- dendrīti Nervu šūnas izaugumi, kas pievada šūnai impulsu.
- aksons Nervu šūnas izaugums, kas novada nerva impulsu uz citām nervu šūnām vai uz izpildorgāniem.
- citons Nervu šūnas ķermenis.
- neirosoma Nervu šūnas ķermenis.
- elipsīns Nešķīstošo šūnas sastāvdaļu atlikums pēc šķīstošo proteīnu atdalīšanas.
- dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2).
- dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1).
- protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos.
- sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
- arhejs Okeāna planktonā sastopams vienšūnas organisms.
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- citoskelets Olbaltumvielu pavedienu tīkls šūnas iekšienē.
- olinīca Olnīca (sieviešu organisma dzimumdziedzeris, kur attīstās olšūnas).
- inseminācija Olšūnas apaugļošana.
- koncepcija Olšūnas apaugļošana.
- ooģenēze Olšūnas attīstības process.
- ovocentrs Olšūnas centrosoma apaugļošanās periodā.
- arhiblasts Olšūnas citoplazma.
- blastostroma Olšūnas daļa, kas aktīvi piedalās blastodermas veidošanā.
- ookinēze Olšūnas mitotiskās kustības nobriešanas un apaugļošanās procesā.
- dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
- pronukleuss Olšūnas un spermatozoīda kodols pirms saplūšanas apaugļošanās procesā.
- onkohematoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta ļaundabīgās šūnas asinīs, asinsrades orgānos, arī kaulu smadzenēs un citos orgānos, piemēram, limfmezglos.
- ribosoma Organella, kas atrodas šūnas plazmā un sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu.
- partenoģenēze Organisma attīstība no neapaugļotas dzimumšūnas.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
- sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- metabolisms Organisma vai atsevišķas šūnas vielmaiņa.
- gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- transformācija Organisma vai šūnas pazīmju modificēšana, ievadot šūnā brīvu DNS vai RNS, kas izdalīta no citām šūnām vai vīrusiem.
- prokarioti Organismi, kam šūnas kodols nav ar membrānu norobežots no citoplazmas.
- recipients Organisms vai šūna, kas saņem daļu vai visu cita organisma vai šūnas (donora) genomu.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- iešūnis Organoīds - šūnas daļa ar noteiktu uzbūvi, kas veic noteiktas funkcijas.
- mērķšūnas Orgānu vai orgānu sistēmu šūnas, uz kurām iedarbojas hormoni.
- kaulrades šūnas osteoblasti - šūnas, kas veido kaulaudus un piedalās to attīstības procesos.
- kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos.
- oidijas Ovālas šūnas, kurās dažreiz sadalās dažu sēņu micēliju hifas; no šīm oidijām var rasties jauns micēlijs.
- hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola.
- mezohondrijs Pamataudi, kuros ieguldītas hialīniskā skrimšļa šūnas.
- staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
- paraseksuālais Paraseksuālais cikls - dažu sēņu somatisko šūnu kodolu saplūšana un gēnu rekombinācija; haploidālajiem somatisko šūnu kodoliem saplūstot, veidojas diploidālas šūnas, kuras mitozē zaudē hromosomas un haplodizējas.
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
- dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā.
- vākot Pārklāt ar plānu vaska kārtu (ar medu piepildītās šūnas) - par bitēm.
- aizvākāt Pārklāt ar vaska kārtu (medus šūnas) - par bitēm.
- savākot Pārklāt šūnas viscaur ar vaska kārtiņu (par bitēm); aizvākot.
- citokinēze Pārmaiņas, kas notiek citoplazma šūnas dalīšanās procesā.
- hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas šūnas, kas zvīņu veidā atlobās no ādas.
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas u. tml. ādas šūnas.
- streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
- cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
- blasts Pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas.
- spodogramma Pelnu minerālvielu sastāva diagramma; pelnus iegūst, sadedzinot mikroskopiskus audu griezumus vai šūnas.
- pepsinogēns Pepsīna proenzīms, ko sēcernē kuņģa dziedzeru šūnas; gremošanas laikā sālsskābes ietekmē pārvēršas par pepsīnu.
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs.
- pieslacīt Piedēt (izcaurumojot perējuma šūnas).
- pienest Piepildīt (šūnas, kāres ar medu) - par bitēm.
- iridocīti Pigmenta šūnas zivju, abinieku un rāpuļu ādā, satur organisku savienojumu - gvanīnu, rada šo dzīvnieku segaudu spīdumu.
- hromatoplazma Pigmentētas šūnas protoplazmas krāsainā daļa.
- pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu.
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- plazmocīti plazmatiskās šūnas.
- ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas.
- makronuklejs Poliploidāls infuzoriju šūnas kodols, kas regulē fizioloģiskos procesus.
- diplofāze Posms dažu organismu attīstībā, kad šūnas kodolā ir diploīds hromosomu skaits.
- centromērs Posms, kas piestiprina hromosomu pie šūnas vārpstas.
- kontrtransports Pretpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu pretējos virzienos, kuru nodrošina vienots pārneses mehānisms.
- karmustīns Pretvēža līdzeklis, kas ķīmiski maina un bojā šūnas ģenētisko struktūru.
- citoblasts Primārā šūnas kodola nosaukums atsevišķos darbos.
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- lītiskais cikls process, kurš sākas ar viena mērenā vai virulentā bakteriofāga iekļūšanu baktērijas šūnā un tā savairošanos, un beidzas ar šūnas līzi un jaunas bakteriofāgu paaudzes iziešanu apkārtējā vidē.
- tabulrēķinu programma programma, kas rāda rindās un kolonnās izkārtotu šūnu tabulu, kurā, mainoties vienas šūnas saturam, var notikt vienas vai vairāku citu šūnu pārrēķināšana saskaņā ar lietotāja norādīto sakaru starp šūnām.
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
- nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
- transportmolekula Proteīns, kas pārnes dažādas molekulas no ārpusšūnas (ekstracelulārās) daļas iekšā šūnā (intracelulārajā daļā jeb citozolā) un transportē no vienas citozola daļas citā.
- plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
- gemmācija Pumpurošanās, šūnu pumpurošanās, kad no vienas lielākas mātes šūnas noriešas viena vai vairākas mazākas meitu šūnas.
- folikuli Pūslīši, kuros veidojas olšūnas.
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- raga šūnas ragšūnas.
- ragšūnas Ragvielas šūnas.
- spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
- amejoze Reduktīvās dalīšanās trūkums gametoģenēzē; tāpēc veidojas dzimumšūnas ar nereducētu hromosomu skaitu.
- plazmotomija Reprodukcija, atdalot no mātšūnas nelielus kodolus saturošus protoplazmas fragmentus.
- neiroastrocitoma Rets audzējs, parasti veidojas trešā ventrikula pamatā un deniņu daivās; histoloģiski - gangliju un zvaigžņveida šūnas.
- vairākaugļu grūtniecība rodas, ja vienlaikus apaugļojas vairākas olšūnas vai arī atipiski dalās viena apaugļota olšūna; cēloņi nav pilnīgi noskaidroti.
- metakinēze Sadalījušos hromosomu pāru novietošanās šūnas ekvatoriālajā plaknē ar izliekto pusi pret tās centru.
- raugs Saharomicēšu dzimtas vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
- klazmatoze Sairšana fragmentos, piem., šūnas.
- taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
- lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
- internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas.
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
- mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
- turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
- antipods Segsēkļu dīgļsomā esošās šūnas, kas atrodas dzimumaparātam pretējā galā.
- pavadītājšūnas Segsēkļu lūksnes šūnas caur kuru sienu porām stiepjas plazmodesmas, kas to savieno ar sietstobru un lūksnes parenhīmu.
- kuņģa sula sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas šūnas.
- iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
- zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām).
- gametangijs Sēņu un aļģu dzimumorgāns, kurā veidojas dzimumšūnas.
- hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
- surogātmāte Sieviete, kas savā dzemdē iznēsā augli, kas attīstījies no citas sievietes olšūnas.
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
- singāmija Sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana un kvalitatīvi jaunas šūnas (zigotas) izveidošanās apaugļošanās procesā.
- olnīcas Sievišķie dzimumdziedzeri, kuros attīstās olšūnas.
- nanocīts Sīkas dažu zilaļģu šūnas, kas veidojas mātšūnā, sadaloties tās protoplastam.
- mikroglija Sīkas neiroglijas šūnas ar zarainiem izaugumiem (mikrosteocīti), kuras spēj amēbveidīgi pārvietoties.
- simpatogoniji Simpātiskās nervu sistēmas embrionālās šūnas.
- kardiomiocīti Sirds muskuļa šūnas.
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
- ciliāti Skropstaiņi, visaugstāk attīstītā vienšūnas dzīvnieku grupa.
- neirofibromatoze Slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji - neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas.
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā.
- pseidomikse Somatogāmija - daudzu sēņu dzimumprocess, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidogāmija.
- neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
- fagocīti Specializētas saistaudu šūnas, kas spēj satvert un iznīcināt organismā iekļuvušās dzīvās daļiņas (mikroorganismus, šūnu fragmentus).
- ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību.
- ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību.
- treponēma Spirālveidīgo vienšūnas baktēriju spirohetu ģints ("Treponema").
- endospora Spora šūnas iekšienē.
- hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos.
- gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas.
- gonīdijas Sporas, dažu pavedienveida baktēriju un dažu zilaļģu vairošanās šūnas.
- blastosporas Sporas, kas veidojušās, atpumpurojoties no hifas šūnām vai vienšūnas sēnes.
- citodesma Starpšūnu viela, kas satur kopā šūnas.
- endosimbioze Stāvoklis, ko novēro starp vīrusu un tā inficēto šūnu; šūnas dalīšanās ir traucēta, bet šūna netiek iznīcināta.
- elateras Sterilas, parasti lentveidīgas šūnas sporangijos, kuras veicina sporu izbiršanu un izplatīšanos.
- citēmija Svešas šūnas asinīs.
- kaulerpa Šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru".
- eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
- eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
- scenedesma Šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos.
- potocitoze Šķidruma cirkulācija šūnas citoplazmā.
- eksosmoze Šķidrumu un izšķīdinātu vielu izsūkšanās no šūnas uz apkārtējo vidi.
- trefocīts Šūna, kas baro tai pieguļošās šūnas; barotājšūna; balstšūna.
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- mātšūna Šūna, kurai daloties, rodas jaunas šūnas.
- somatoblasts Šūna, no kuras pēc dalīšanās rodas somatiskās šūnas.
- augšanas punkts šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās.
- veģetācijas (arī augšanas) punkts šūnas ar plāniem apvalkiem stumbra galotnē, kas pastāvīgi dalās.
- centriolas Šūnas centra, centrosomas divas sastāvdaļas (cilindriskas struktūras \~0,15 mikrometru diametrā), kas novietotas savstarpēji perpendikulāri, šūnas dalīšanās laikā tās dubultojas.
- heterohromatīna rajoni šūnas dalīšanās laikā visvairāk spiralizētie un bāziskajās krāsvielās intensīvi krāsojošies hromosomu rajoni, kas paliek sablīvēti arī interfāzē.
- šūnas kodols šūnas daļa, kuru no citoplazmeas atdala šūnas kodola apvalks un kurā atrodas hromosomas, kodoliņš un kariolimfa.
- hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.
- metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē.
- kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas.
- citostoma Šūnas mute, vienšūnas organismu atvere barības uzņemšanai.
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- endoplazmatiskais tīkls šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu kanālu, pūšļu un cisternu sistēma; citoplazmatiskais tīkls.
- makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
- plazmolīze šūnas protoplazmas sarukšana, kas notiek, tai osmozes ceļā zaudējot ūdeni.
- fiksēt šūnas, audus, orgānus apstrādāt ar speciālām vielām.
- nekrofāgi šūnas, kas barojas ar sava organisma audu daļām.
- intersticiālas šūnas šūnas, kas saistaudu slāņos atrodas starp sēklinieku kanāliņiem vai olnīcu folikulām.
- atipija Šūnu pārmaiņas, piemēram, audzēja gadījumā, kad ļaundabīgās šūnas atšķiras no tām, no kurām tās ir radušās.
- androģenēze Tādas olšūnas attīstība, kuras kodolu aizstājis spermatozoīda ienestais kodols.
- hemocitoblasti Tādas šūnas cilvēka un mugurkaulnieku asinsradītājos orgānos, no kurām veidojas asiņu šūnelementi (eritrocīti un visi leikocītu veidi).
- hemoautotrofisks Tāds (mikroorganisms), kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, kura rodas neorganiskajās reakcijās.
- haploidāls Tāds (organisms, šūna), kam ir tikai viens hromosomu komplekts; cilvēkam haploidālas ir tikai dzimumšūnas.
- dzimumgatavs Tāds (organisms), kas var producēt dzimumšūnas, kuras spēj apaugļot vai apaugļoties.
- ginoģenēze Tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis.
- globocelulārs Tāds, kam apaļas šūnas; apaļšūnu-.
- šūnveida Tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids.
- polimorfocelulārs Tāds, kam ir daudzveidīgas šūnas.
- celulozs Tāds, kam ir šūnas forma vai kas sastāv no šūnām.
- pluripolārs Tāds, kam ir vairāki poli, piem., ganglijšūnas.
- monogermināls Tāds, kam ir viena olšūna; tāds, kas attīstījies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem).
- perigliāls Tāds, kas aptver neiroglijas šūnas.
- ektonukleārs Tāds, kas atrodas ārpus šūnas kodola.
- ekstracelulārs Tāds, kas atrodas ārpus šūnas.
- intranukleārs Tāds, kas atrodas vai notiek šūnas kodolā.
- autokrīns Tāds, kas attiecas uz hormonu darbības veidu, kad hormons piesaistās pie šūnu receptoriem un ietekmē šūnas, kas pašas producē šo hormonu.
- postmitotisks Tāds, kas attiecas uz šūnām, kuras pārtrauc dalīšanos pēc brieduma sasniegšanas (piem., zīdītāju sirds vai centrālās nervu sistēmas šūnas).
- nukleocitoplazmisks Tāds, kas attiecas uz šūnas kodolu un citoplazmu.
- monovulārs Tāds, kas cēlies no vienas olšūnas (par monozigotiskiem dvīņiem).
- antinukleārs Tāds, kas ir destruktīvs šūnas kodolam vai reaģē ar šūnas kodola sastāvdaļām kā antinukleāra antiviela.
- celulicīds Tāds, kas iznīcina šūnas.
- kancerocīds Tāds, kas iznīcina vēža šūnas.
- tropohroms Tāds, kas nekrāsojas ar mucina krāsvielām, piem., dažas siekalu dziedzeru serozās šūnas pēc fiksācijas formalīna un dihromāta maisījumā.
- intrafilētisks Tāds, kas notiek šūnas attīstības laikā.
- celulifers Tāds, kas rada šūnas.
- monoklonāls Tāds, kas radies no vienas šūnas.
- monoptihiāls Tāds, kas sakārtots vienā slānī (kā, piem., dažu dziedzeru epitelijšūnas).
- monuptihiāls Tāds, kas sakārtots vienā slānī (piem., dažu dziedzeru epitēlijšūnas).
- vienšūnas Tāds, kas sastāv no vienas šūnas.
- totipotents Tāds, kas spēj savu aktivitāti attīstīt visos virzienos; embrioloģijā šūna, no kuras diferenciācijas veidā var attīstīties visas embrija šūnas.
- sarkopoētisks Tāds, kas veido muskuļšūnas.
- hromafīns Tāds, kas viegli krāsojas ar hroma sāļiem, piem., virsnieru serdes šūnas; tāds, kam piemīt tieksme saistīt hromu un tā sāļus.
- cianofils Tāds, kas viegli krāsojas ar zilām krāsvielām, piem., šūnas kodols.
- šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas šūnas (3).
- kario- Tas, kas attiecas uz šūnas kodolu (piem., karioloģija).
- monoģenēze Teorija par visu organismu attīstīšanos no vienas šūnas.
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- tigrolīze Tigroīdās substances izzušana no nervu šūnas.
- ginomerogonija Tikai sievišķo prokodolu saturošas, apaugļotas olšūnas attīstība.
- nukleotoksīns Toksīns, kas ietekmē šūnas kodolu.
- limfotoksīns Toksīns, kas noārda limfoīdās šūnas.
- dishēzija Traucēta piesaiste pie šūnas virsmas.
- kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- traheīdas Vadaudu elementi augstāko augu (parasti paparžaugu, kailsēkļu) koksnē - nedzīvas pagarinātas šūnas ar pārkoksnētiem, iekšpusē nevienmērīgi uzbiezinātiem apvalkiem.
- pumpuroties Vairoties bezdzimuma veidā, šūnām daloties un jaunajam organismam izveidojoties no šūnas daļas (par zemākajiem dzīvniekiem, augiem).
- rizomicēlijs Vāji attīstīts vienšūnas micēlijs.
- dobultiņi Vakuolas - šūnas organoīdi; dažāda lieluma un formas dobumi citoplazmā.
- valsoīds Valsoīda stroma - parazītiskas sēnes stroma, kurā iekļautas arī saimniekauga šūnas.
- trofohromatīns Veģetatīvais hromatīns, kas regulē šūnas vielmaiņu un funkcijas.
- hialosoma Veidojums šūnas kodolā, kas līdzīgs kodoliņam; vāji krāsojas ar kodola vai citoplazmas krāsvielām.
- leišmanijas Vicaiņu ģints vienšūnas parazīti, kas dzīvo zīdītāju (gk. grauzēju, suņu) šūnās; pārnēsā moskīti, ierosina leišmaniozi; cilvēkā parazitē 3 sugas.
- trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
- tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs.
- tripanozomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti; tripanosomas.
- fertilizīns Viela olšūnas apvalkā, kurai ir specifiski receptori spermatozoīdu saistīšanai.
- krioprotektors Viela vai proteīni, kas stiprina šūnas struktūras un pazemina organisma šķidrumu saslšanas temperatūru.
- hepatotoksīns Viela, kas bojā aknu šūnas.
- placentocitotoksīns Viela, kas noārda placentas šūnas.
- anafāze Viena (trešā) no šūnas netiešās dalīšanās fāzēm, kurā hromosomas pārvietojas uz pretējiem šūnas poliem.
- amficīts Viena no endotēlija šūnām, kuras aptver nervu šūnas cerebrospinālajos ganglijos; kapsulas šūna, pavadītājšūna.
- epiteliofibrilla Viena no fibrillām, kas caurvij epitēlijšūnas citoplazmu.
- bakterioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošajām organismu grupām, kas enerģiju gūst gan no saules gaismas, gan no organiska materiāla, pie tās pieder baktērijas un vienšūnas organismi arheji.
- hondriosoma Viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām.
- mikrosomas Viena no šūnas frakcijām, kuru atdala no citoplazmas centrifugējot; sastāv no nukleoproteīdiem un lipoīdiem un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
- intracitoplazmatiskā injicēšana viena spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā.
- arhesporijs Viena vai vairākas šūnas, no kurām sporaugiem attīstās sporas, bet ziedaugiem makros poru vai mikrosporu mātšūnas - oogoniji un spermatogoniji.
- peripolēze Vienas šūnas kustēšanās ap otru, piem., kad limfocīti grupējas ap makrofāgiem limfātiskajos audos.
- klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi.
- hologāmija Vienkāršākais vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - saplūst nevis gametas, bet paši organismi, kas dzimumprocesā funkcionē kā gametas.
- gliosoma Viens no graudiņiem neiroglijas šūnas citoplazmā.
- protofīts Vienšūnas augs.
- gallionella Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
- metallogenium Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
- sideromonas Vienšūnas dzelzsbaktēriju ģints.
- protozoji Vienšūnas dzīvnieki, vienšūņi.
- hemoparazīti Vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs un izraisa vairākas slimības (piroplazmozi, malāriju u. c).
- baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- merotomija Vienšūnas organismu vai šūnu sagriešana daļās, lai izpētītu atsevišķo daļu funkcionālo nozīmi.
- monāde Vienšūnas protozojs.
- oospora Vienšūnas spora, kas attīstās no apaugļotas olšūnas dažu aļģu un zemāko sēņu oogonijā.
- patogēnās sēnes vienšūnas un daudzšūnu organismi, kas ierosina mikozes - augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšslimības.
- haustorija Vienšūnas vai daudzšūnu veidojums, ar kuru kāds auga orgāns izsūc barības vielas no apkārtējiem audiem.
- biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.).
- monocelulārs Vienšūnas-.
- papila Vienšūnas, kārpveidīgs auga matiņš.
- vienšūnains Vienšūnas.
- foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos.
- gamofāgija Vīrišķā un sievišķā elementa izzušana vienšūnas organismu savienošanās aktā.
- mikrogametas Vīrišķās dzimumšūnas.
- apaugļošanās Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas (gametas) saplūšana, tā rezultātā veidojas kvalitatīvi jauna šūna - zigota, no kuras attīstās jauns organisms.
- mikrogāmija Vīrišķās un sievišķās dzimumšūnas saplūšana.
- feohromocīti Virsnieru serdes šūnas.
- virions Vīrusa daļiņa, vīrusa ārpusšūnas eksistences forma.
- virusālais onkogēns vīrusa gēns, kas iekļaujas šūnas dezoksiribonukleīnskābē un zināmos apstākļos var izraisīt onkoloģiskas slimības.
- ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti.
- citotropisms Vīrusu, baktēriju, medikamentu īpašība ietekmēt noteiktas organisma šūnas.
- somatiskās šūnas visas ķermeņa šūnas, izņemot dzimumšūnas un šūnas, no kurām rodas dzimumšūnas; tesmeņa epitēlija šūnas un šūnu atlūzas, eritrocīti, leikocīti un mikroorganismi, kuri ir pienā un pēc kuru daudzuma spriež par govs veselību.
- pirmsēnes Visprimitīvākās sēnes - mikroskopiski vienšūnas organismi, kas dzīvo mitrā vidē (piemēram, ūdenī uz aļģēm, mitrā zemē vai sauszemes augu šūnās) un kas vairojas ar zoosporām.
- citode Visvienkāršākā hipotētiskā šūnas forma bez kodola vai kodoliņa.
- hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- kartērija Zaļaļģu klases hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Carteria"), vienšūnas aļģes ar acs laukumiņu stigmu un 4 vicām, 67 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt gk. stāvošos ūdeņos.
- harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis.
- oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā.
- scenedesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Scenedesmaceae"), cenobijā parasti apvienotas 4, 8 vai 16 šūnas, 13 ģinšu.
- hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā.
- tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā.
- hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu.
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
- volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā.
- fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas.
- kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas.
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- ksantīdija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Xanthidium"), pagarinātas vienšūnas aļģes, ko dziļa iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs (pusšūnās), Latvijā konstatētas 12 sugas, kas aug gk purvos.
- starastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints, dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, kas šūnu dala 2 simetriskās daļās (pusšūnās), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti.
- konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā.
- klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints.
- desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu.
- volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas.
- dzeļšūnas Zarndobumaiņu šūnas, kas veic aizsargāšanās vai uzbrukšanas funkcijas.
- dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
- izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas.
- hromulīnas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonādu dzimtas ģints ("Chromulina"), brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas - gk. nelielās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni.
- monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- epitēlijmuskuļšūnas Zemākiem zarndobumaiņiem tipiskas šūnas ektodermā un endodermā, kuru ķermeņi veido epitēliju, bet pamatnes izaugumi ir kontraktili - tie pilda muskulatūras funkciju.
- kramaļģe Zemāko aļģu nodalījums ("Bacillariophyta"), mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes ar krama un pektīna apvalku, \~320 ģinšu, 20000 sugu, Latvijā konstatēts 440 sugu; diatomeja.
- hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dinofītaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Dinophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, retāk nekustīgas vienšūnas aļģes ar bilaterālu simetriju, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
- zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu.
- zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
- zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu.
- kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas.
- pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes.
- sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas.
- dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
- ortodentīns Zīdītāju dentīns, kurā ir odontoblastu izaugumi, nevis pašas šūnas.
- grūsnība Zīdītāju dzīvnieka mātītes organisma fizioloģiskais stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām).
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas.
- protistoloģija Zinātne par vienšūnas organismiem; protozooloģija.
- protozooloģija Zooloģijas nozare, kas pētī vienšūnas dzīvniekus.
- monasters Zvaigžņveida figūra nenormālā mitozes norisē, kad hromosomas ir sadalījušās, bet šūnas dalīšanās nenotiek.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa šūnas.