Paplašinātā meklēšana

Meklējam š.

Atrasts vārdos (998):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

š. g.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
omne simila claudet _burtiski_ "jebkurš salīdzinājums klibo"; ar salīdzinājumu neko nevar pierādīt.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
lapsus linguae _burtiski_ "mēles kļūda"; pārteikšanās.
non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
poste restante _burtiski_ "paliekošais pasts"; uz pieprasījumu.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
urbi et orbi _burtiski_ "pilsētai un pasaulei"; pa visu pasauli; visu zināšanai.
lapsus calami _burtiski_ "spalvas kļūda", pārrakstīšanās kļūda.
profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
persona grata _burtiski_ "vēlama persona"; persona, kuras iecelšanai par diplomātisko pārstāvi kādā valstī šās valsts valdība piekriusi.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
PostScript fonts _PostScript_ lappušu apraksta valodā definēts fonts, kurš var tikt izdrukāts ar _PostScript_ printeri.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
zipenes _Zippo_ šķiltavas.
ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
bembis "BMW" markas automašīna
vers libre "brīvais pants"; vārsmas, kurās nav ievēroti tradicionālie vārsmošanas likumi.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
lambdakisms "L" burta izrunāšana "r" vietā.
femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
nometekls "Otrā puse" jaundzimušajam, placenta.
pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
Kun Fudzi "Skolotājs Kuns", ķīniešu domātājs, plašāk pazīstams kā Konfūcijs.
magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
brainwash "smadzeņu skalošana", ideoloģiska apstrāde.
Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
Te Deum "Tevi Dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
tertium non datur "trešais nav dots"; vai nu - vai arī; viens no diviem.
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
aizsmelties (Brienot) ūdens nejauši nonācis aiz zābaku stulmiem
trietilamīns (C2H5)3N, ptomaīns, izolēts no pūstošām zivīm
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās
aizstiprināt (Dzerot) saņemt dūšu
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls
goļa (Ērkšķaini) krūmi
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
nīdeklis (Insektu) iznīcināšanas līdzeklis
izdzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
dzert sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
izmest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
mest sausu (iz)dzert tukšu kādu trauku
dzert (arī izdzert, (iz)tukšot) līdz dibenam (iz)dzert tukšu, (iz)dzert visu
(uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
izpilde (kā ieplānota, uzdota) veikšana, īstenošana; process, arī rezultāts --> izpildīt (1)
izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
atgremošana (Kā zināma) atkārtošana, nedodot no sevis nekā jauna
iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
realizācija (kā) īstenošana; darbība, process --> realizēt (1)
redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
lielais pirksts (kājas) īkšķis
pārgaldīt (Kuļot) pāršķelt (pupas vai zirņus)
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai
VIC (Narkozes aparāta) iekšējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs
(ne)iet pie dūšas (ne)garšot
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem
fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra
(no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
no (pašiem, arī pamatu) pamatiem (paša) sākuma
apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
aizģist (Pēkšņi) atcerēties
aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu
VC (Plaušu) vitālā kapacitāte
treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš
(pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
likties gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
kaišļu zāles (slikta) zāle, ko izmanto kā pakaišus
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana
prosekūcija (tiesas) vajāšana
pro hac vice (tikai) šim gadījumam
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
karkstoņa (Vistu) ķērkšana
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
atcere [atcerēšanās]{s:500}
taksometrs [Automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses
autobuss [Autotransporta līdzeklis]{s:2543}, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
sērstības [Ciemošanās]{e:57082}, [viesošanās]{e:57083}
guļa [gulēšana]{s:1897}
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
koklēšana [kokles]{s:837} spēlēšana
acu zīmulis [kontūrzīmulis]{s:2053} acu līnijas iezīmēšanai
kūri [kurši]{s:2154}
latvji [latvieši]{s:2152}
Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
līvi [lībieši]{s:2144}
lībji [lībieši]{s:2146}
leiši [lietuvieši]{s:2150}
skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
dzinējs [mašīna]{s:2334}, kas noteikta veida enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
pakalps [pakalpiņš]{s:783}
pakalps [pakalpiņš]{s:784}
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
rusifikācija [Pārkrievošana]{e:57058}
risinājums [pasniegšanas]{s:2184} veids
C [romiešu cipars]{s:1912}, ar kuru apzīmē skaitli 100
D [romiešu cipars]{s:1922}, ar ko apzīmē skaitli 500
I [romiešu cipars]{s:1924}, ar kuru apzīmē skaitli 1
H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
L [romiešu cipars]{s:1926}, ar kuru apzīmē skaitli 50
M [romiešu cipars]{s:1927}, ar kuru apzīmē skaitli 1000
V [romiešu cipars]{s:1947}, ar kuru apzimē skaitli 5
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:671}
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
šautrs [šautra]{s:2481}
dārts [šautriņa]{s:2390}
T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
taksists [Taksometra]{s:2542} šoferis
gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
vašmašīna [veļasmašīna]{e:57047}
vilkme [Vilcējspēks]{s:2332}, šāda spēka avots.
zinības [zināšanas]{s:110}, arī [zinātne]{s:109}
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
lasts 12 mucas šķidruma.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
unikods 16 bitu sistēma, kas paredzēta visu pasaules valodu rakstzīmju kodēšanai.
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
"Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
dižie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; divkāršvidējie.
Simjūdu diena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja
Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
peņķālis 3 līdz 4 nīšu audekls.
paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
bullans 3-6 mēnešus vecs bullis.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
suķelītis 4 - 6 mēneši vecs sivēns.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
divatrons A. Kronvalda ieteikts jaunvārds teātra apzīmēšanai, kas neieviesās
LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
abakanieši Abakanas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošo teritoriju un īpašumiem; šāda klostera baznīca
abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece
Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
sviestenīca Ābeļu šķirne
sviestenīce Ābeļu šķirne
zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
idiohromosomas Abiem dzimumiem esošas hromosomas, kas tēviņiem un mātītēm ir katram savā lielumā
aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
Ablaja Ablajeva, tās nosaukums baškīru valodā; apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Reepublikā
pekste ābola iekšpuse
dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
obūls āboliņš
ābeliņš Āboliņš
āboļa Āboliņš
ābolīns Āboliņš
abuliņš Āboliņš
ābulis Āboliņš
abuls Āboliņš
ābuls Āboliņš
ābūls Āboliņš
amols Āboliņš
aumals Āboliņš
baltābols Āboliņš
dābols Āboliņš
dabūls Āboliņš
dābuls Āboliņš
dābūls Āboliņš
ebols Āboliņš
ebuliņš Āboliņš
ebuls Āboliņš
emoliņš Āboliņš
emols Āboliņš
trīslapainis Āboliņš
trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
āboļa zāle āboliņš ("Trifolium")
dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium")
lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium")
meža āboliņš āboliņš ("Trifolium")
ābolītis Āboliņš ("Trifolium")
ābolīts Āboliņš ("Trifolium")
ābols Āboliņš ("Trifolium")
āboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
ābulins Āboliņš ("Trifolium")
ābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
ābultiņi Āboliņš ("Trifolium")
amoliņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboleņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboļi Āboliņš ("Trifolium")
dāboliņš Āboliņš ("Trifolium")
dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium")
dābuliņš Āboliņš ("Trifolium")
klevers Āboliņš ("Trifolium")
trejlapis Āboliņš ("Trifolium")
ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
anīss Ābolu šķirne
rambujē Ābolu šķirne
nalivnais Ābolu šķirne - baltais dzidrais
serinki Ābolu šķirne - mālāboli
boršts Ābolu šķirne - sīpoliņš
pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
bismarks Ābolu ziemas šķirne
telefona grāmata abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums
abonemanga Abonēšana
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
abrasdibens Abras apakšējā daļa
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
abrazīva suspensija abrazīva pulvera maisījums šķidrumā
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
elektroabrazīvs Abrazīvs materiāls ar strāvu vadošu saistvielu
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
natūrfilozofija Abstrakta dabas skaidrošana, aplūkojot to vienotā veselumā
transēma Abstrakta semantiska vienība, kuru izmanto oriģinālteksta un tulkojuma salīdzināšanai
dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
izpildāms testpiemērs abstraktā testpiemēra attēlojums formā, kas piemērota testēšanas procesa realizācijai
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
ideāls abstrakts, reāli nepastāvošs
simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
reifikācija Abstraktu jēdzienu konkretizēšanās
abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
kataforija Abu acu šķielēšana lejup
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā
hemidistrofija Abu ķermeņa pušu nevienāda attīstība
mezopneimonijs Abu pleiras lapu savienojuma vieta pie plaušu vārtiem
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
izokorija Abu zīlīšu platuma un formas vienādība
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
Abzana Abzanova - pilsētas nosaukums baškīru valodā
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
oftalmorāģija Acābola asiņošana
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā
akmiņaraksts Acainais četrnīšu trinītis
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
irbuļains Acains, šūnains
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
cellīts Acetonā šķīstoša acetilceluloze
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos
superacis Acis ar izcilām īpašībām, kas nodrošina sevišķi labas redzes un orientācijas spējas
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums
elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
prezbiopija Acs akomodācijas pavājināšanās vecumā
dioptometrija Acs akomodācijas un staru laušanas spēju mērīšana
oftalmogrāfija Acs aprakstošā anatomija
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
kantoplastika Acs ārējā kaktiņa paplašināšana vai tā defekta izlabošana
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums
blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana
oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu
entoptoskopija Acs iekšpuses un acs iekšējo ēnojumu apskate
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana
oftalmotropometrija Acs kustību mērīšana
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
fakomalācija Acs lēcas atmiekšķēšanās
fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā
fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana
asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums
oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana
autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
acuplakstiņi Acs plakstiņš
acuplaksts Acs plakstiņš
blikstens Acs plakstiņš
kulba Acs plakstiņš
blikstene Acs plakstiņš, skropstas
eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā
skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
anizokorija Acs zīlīšu diametru nevienādība
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums
izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu
oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
plākstene Acu plakstiņš; plākste
plākstens Acu plakstiņš; plākste
plākstins Acu plakstiņš; plākste
plākste Acu plakstiņš; plākstens; plākstiņš
priekš acīm acu priekšā
šķērsdisparācija Acu redzes asu iekšupvērstība
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas
stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs
strace Acumirklis, brītiņš
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
ačinskieši Ačinskas apkārtnē izsūtījumu pavadījušie
plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda
griezine Āda saku dzeņaukšām
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
džinguls Āda, kas paredzēta šūšanai
oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
midantāns Adamantāna atvasinājums, parkinsonisma ārstēšanas līdzeklis
trikotāžas mašīna adāmmašīna
pamatņu adāmmašīna adāmmašīna pamatņu adījuma adīšanai
šķērsadīšanas adāmmašīna adāmmašīna šķērsadījuma adīšanai
cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana
hostadapteris Adapteris, kas pārsūta datus un instrukcijas starp diskešu vai diskdziņa kontrolieri un centrālo procesoru
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
dinamiskā maršrutēšana adaptīvā maršrutēšana
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
depilācija Ādas apmatojuma iznīcināšana
alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem
dermatorāģija Ādas asiņošana
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
ļipsna Ādas atšķēlums (ievainojums)
panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem
pseidoanēmija Ādas bālums asinsvadu sašaurināšanās dēļ, bez patoloģiskām pārmaiņām asinīs
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana
adermoģenāze Ādas defektu nesadzīšana
subcutis Ādas dziļā jeb saišķaudainā kārta, kas atrodas tieši zem ādas epidermas
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
hrotoplasts Ādas epitēlija šūna
dermatolīze Ādas fibromatoze, nokārušās ādas masas
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
dermometrija Ādas īpašību mērīšana, piem., elektriskās pretestības, elastības, temperatūras u. c.
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
erupcija Ādas izsitumi; to parādīšanās
segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai
fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā
ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
deskvamācija Ādas lobīšanās
eksuviācija Ādas lobīšanās
intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā
cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
dermatotomija Ādas pārgriešana
dermostoze Ādas pārkaulošanās
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
dermepentēze Ādas pārstādīšana
dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka
kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas
kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana
skortele Ādas priekšauts
skortulis Ādas priekšauts
skotelis Ādas priekšauts
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu)
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
kasus Ādas slimība kašķis
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu
epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana
dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi
buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
fustigācija Ādas šaustīšana ar metāla otu, kas savienota ar maiņstrāvas avotu, piem., faradizācijā
fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā)
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc)
petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
galvanopalpācija Ādas vazomotorisko un jušanas nervu pārbaude, punktveida anodu novietojot izmeklēšanas vieta, bet katodu - uz citas ķermeņa daļas
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
brauna Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
brauņas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai
unsauts Adata pīpes tīrīšanai
reņģadata adata reņģu vēršanai
mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
popis Adatu spilventiņš
akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām
kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā
filipunktūra Adatu vai stieples ievadīšana aneirismas maisā, lai ierosinātu asins sarecēšanu
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetiem)
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs
adenotomija Adenoīdu izgriešana
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
hondroadenoma Adenoma, kurā ir skrimšļaudi
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība)
bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi
pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums
acs Adījuma valdziņš
noraušana Adījuma valdziņu noraukšana
pāraine Adījums vai izšuvums, arī austa josta ar pāros izkārtotu rakstu
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu
megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
adāmais Adīklis, dzija adīšanai
kalpeņš Adīkļa valdziņš
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
kutikularizācija Ādiņas veidošanās uz čūlas vai brūces
filē Adīšana lielām cilpām
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam
adījums Adīšanas veids
mistrīt Adīt vai izšūt raibi, aust krāsainu audumu
megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus
adījums Adīta priekšmeta raksts
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem
dūrgals Adīta vai izšūta aproce, uzrocis; maucis (2)
muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa
endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem
mauči adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa
adījums Adīts priekšmets
adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm
uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala
kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem
adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
algebriskais papildinājums adjunkts - determinanta minors ar pievienotu zīmi, ko nosaka atbilstošā elementa vieta
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
apriņķis administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
zoba Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Eritrejā; viens no 6 šīs valsts reģioniem
županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
šebīja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Lībijā; viens no 22 šīs valsts reģioniem
Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus; apkārtraksts
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
tiešā adresēšana adresācijas veids, kurā instrukcijā uzrādītā adrese atbilst mašīnadresei
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību
absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
reālā adrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; mašīnadrese
mašīnadrese adrese, kas norāda konkrēto datu atrašanās vietu reālajā atmiņā; reālā adrese
netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
relatīvā adresēšana adresēšanas shēma, kuru izmantojot instrukcijas adreses daļa satur relatīvo adresi
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
desorbcija Adsorbcijai pretējs fizikāls process - adsorbētās vielas (atomu, jonu, molekulu) atdalīšana, noņemšana no adsorbenta
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
atmatošana Ādu apstrādes process: apmatojuma un epidermas (virsādas) atdalīšana no jēlādas
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
ādminība Ādu izstrāde, ģērēšana
kabis Ādu miecēšanas darbarīks - ķeksis
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi)
kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
teorētiskā aerodinamika aerodinamikas nozare, kurā aerodinamikas likumsakarības pēta ar matemātiskās analīzes un datormodelēšanas metodēm, pamatojoties uz mehānikas un termodinamikas likumiem
lidojumu dinamika aerodinamikas sadaļa, kurā pēta lidaparāta kustības dinamiskās īpašības
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
aerofotoainas koordinātu uzlabošana aerofotoainas koordinātu koriģēšana, ņemot vērā refrakciju, distorsiju un Zemes liekumu
aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
pūšana aerosola izsmidzināšana
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu
disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus
visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān)
Syringa afghanica Afganistānas ceriņš
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā
vārddarināšanas afikss afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā
transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
afiše Afiša
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas
apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums
afrikānismi Āfrikā dzimušo latīņu autoru valodas īpatnības
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
henekens Agaves šķiedra
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski
kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji
Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski
aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām
idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
Delia brassicae agrā kāpostu muša
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
suselnieks agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
klasts agrāk atloks bikšu priekšā
merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
bažibuzuks agrāk īpaša turku milicija
pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
kaņepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
kanupene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
kanapene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
kanepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
liegums agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu
laicīgi agrāk nekā nepieciešams, laikus
plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
retors agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns
lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
dihlofoss agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi
papriešu Agrāk, papriekšu
agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
grosz Agrākā poļu graša nosaukums
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
kādreizējais Agrākais, bijušais
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās
repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora
malšanas agregāts agregāts materiāla sasmalcināšanai
krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai
žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās
proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
ātraudži Agro kartupeļu šķirne
ērstlingi Agro kartupeļu šķirne
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
adhezīvs Aģents adhēzijas uzlabošanai
civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
kokšināt aicināt (dzīvniekus, piemēram, teļus), sakot "kokš!"
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
ataicināt aicināt šurp
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā)
Aidaha Aidaho štats, ASV
ID Aidaho, ASV štats
acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
Ajkatila Aikina, apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, tās nosaukums komiešu valodā
dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai
apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā
lendskeipings Ainavas veidošana
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
šķērspārklājums Ainu pārklājums blakus lidojuma maršrutos
IA Aiova, ASV štats
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt šurp
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) šurp; airējot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, laivu)
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā)
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
akadēmiskā airēšana airēšana akadēmiskajā laivā
atairēt Airēt šurp
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
atairēties Airēties šurp; airējot (piemēram, laivu), atvirzīties, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints
karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
kalvings Aisbergu veidošanās
aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
Aišate Aiša - upe Latvijā
Aise Aiša - upe Latvijā
Aizšate Aiša - upe Latvijā
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
aitcirpšana Aitu cirpšana
avskuts Aitu cirpšana
avskuta laiks aitu cirpšanas laiks
griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze)
griezauka Aitu griešanās slimība
estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs
aitmazgāšana Aitu mazgāšana
griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita
taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks
teķis Aitu tēviņš
spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji
aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
aizrocnieks aiz muguras esošais (kāršu spēlē)
jaujaunedēļ aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā
jaunjaunnedēļ aiz nākamās nedēļas sekojošajā nedēļā
pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
izgriešana aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana
notriekties aiz pārskatīšanās nejauši notriekt
aizecēties aiz pārskatīšanās noecēt par tālu
gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti
mērgavot aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku
veca galva aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
post Aiz, pēc, kopš
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem
pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem
aizaudzināt Aizaudzēt (kam priekšā)
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm
palēne Aizauguša ezera virskārta
palēpene Aizauguša ezera virskārta
palēpne Aizauguša ezera virskārta
palēsts Aizauguša ezera virskārta
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana
mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana
aizčabināt Aizbaidīt ar čabēšanu
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
spunda Aizbāznis koka mucai vai kannai; caurums, kurā šādu aizbāzni liek
vīkšķīt Aizbāzt caurumu ar salmu vīkšķi
aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai
šāveklis Aizbīdnis, durvju aizšaujamais
aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai
aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
preteksts Aizbildināšanās iemesls
aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna
izrunas Aizbildināšanās, atruna
atrunāšanās Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma u. tml.
atruna Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml.; atrunāšanās
aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas)
lemiķis Aizdambējums, (dīķa, ezera) ūdens nolaišanas vieta
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
sašpilkāt Aizdarīt ar drošības adatu
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu)
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
aizsist Aizdarīt, piesitot, piestiprinot (ko priekšā)
aizlāpīt Aizdarot (piemēram, caurumu, plīsumu), izlabot (priekšmetu)
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
aizdedze Aizdedzināšanas iekārta (iekšdedzes dzinējā)
aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu)
šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
aizgunīt Aizdegt gaišu uguni
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām)
mutuum Aizdevums - romiešu tiesībās reāls kontrakts, kura priekšmets bija nauda vai vispār atvietojamas lietas
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt
aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
suspekts Aizdomīgs; apšaubāms
pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums
abakcija Aizdzīšana, nodzīšana
aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!"
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku)
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem)
priekšgadi Aizgājušie gadi
aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.)
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā
aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs
baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas
aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu)
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
kursisms aizguvums no kuršu valodas
leticisms aizguvums no latviešu valodas
letisms aizguvums no latviešu valodas; latvisms
latvisms aizguvums no latviešu valodas; letisms
lībisms aizguvums no lībiešu valodas
lietuvisms aizguvums no lietuviešu valodas
lituānisms aizguvums no lietuviešu valodas
leitisms aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms
aizeja Aiziešana
aizietene Aiziešana
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
atkāpšanās Aiziešana, atteikšanās; demisija
aizdeiderēt aiziet (nedrošiem soļiem)
aizlimbāt aiziet (sacīts nicinoši)
aizmīņāties aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu
aizpluskāt aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem
izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
aizcibāt aiziet lēniem, maziem solīšiem
aizbumburēt aiziet maziem solīšiem
aizņirpāt aiziet maziem solīšiem
aizdikāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
aizdīkāt aiziet maziem solīšiem, īpaši par bērniem
atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
aizkankāt aiziet nogurušiem soļiem
aizrukšēt aiziet rukšķot
aizkumuļot aiziet saliekušamies, streipuļojot
aizšļokāt aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem
aizgaņģerēt aiziet streipuļojot, nedrošiem soļiem
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aizkosāt aiziet, nošķiroties (no citiem)
aizšļaukt aiziet, velkot kājas, aizšļūkt
aizēvelēt aiziet, velkot kājas, šļūcot
aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizcapāt aiziet; aiziet prom maziem solīšiem
aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu
allokācija Aizjūras pirkumā paziņošana par to, ka pircējam nodos konkrēto sūtījumu
pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
aizslāt Aizkārt priekšā
vārste Aizkārtne, sprosta koks, šķērsis (ceļam)
aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam
aizkarpīt Aizkast, aizkārpīt, aizkašāt
aizkārnīt Aizkast, aizkašņāt, aizkārpīt
aizkašāt Aizkašņāt (1)
aizkašāt Aizkašņāt (2)
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
aizturējums Aizkavējums, aizturēšana
karaza Aizkavēšana, nokavēšanās
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ)
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu
izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā)
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
promtikšana Aizkļūšana
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt
aizsmigt Aizkļūt aiz kaut kā (par asu priekšmetu)
Lielzalva Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Lielzalve Aizkraukles novada apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās
tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana
timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna
tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju)
pankreoterapija Aizkuņģa dziedzera audu lietošana terapijā
pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
depankreatizācija Aizkuņģa dziedzera izgriešana
tripsīns Aizkuņģa dziedzera sulas ferments, kas šķeļ olbaltumvielas
pankreātektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana
pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu
orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā
kramslīgs Aizkustinošs, aizraujošs, kārs
saviļņojošs Aizkustinošs, satraucošs
aizgrābjošs Aizkustinošs, saviļņojošs
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti
štopars Aizķeršanās
aizķere Aizķeršanās; kavēšanās
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu
aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi)
uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko)
aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs)
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem)
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā)
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā)
ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
aizmirša Aizmārša
mirla Aizmārša
skleroze aizmāršība
aizmirsība Aizmāršība
neatcere Aizmāršība
neatmiņa Aizmāršība
aizmirstīgs Aizmāršīgs
piemirsīgs Aizmāršīgs
abuze Aizmāršīgs cilvēks
aitagalva Aizmāršīgs cilvēks
aitgalva Aizmāršīgs cilvēks
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks
lūziens Aizmigšana
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās
aizmirsa Aizmiršanās
backing Aizmugurējais, fonā esošais
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
aizcittrešdienu Aiznākamā trešdienā
aizcits Aiznākošais
aizjaunnedēļ Aiznākošajā nedēļā
eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas
pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.)
aizņēmuma atmaksāšana aizņēmuma atdošana aizdevējam
dzēšana Aizņēmuma atdošana aizdevējam
aizņēmuma dzēšana aizņēmuma atmaksāšana
senioraizņēmums Aizņēmums no bankas vai citas kredītiestādes, kuram vienmēr jādod priekšroka, maksājot procentus un atmaksājot pamatsummu
īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
aizizgājušais Aizpagājušais
aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.)
aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā
aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā
aizpērn Aizpagājušajā gadā
aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī
aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī
aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī
aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī
aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī
aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā
aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā
aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē
aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē
aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī
aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī
aizruden Aizpagājušajā rudenī
aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā
aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā
aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā
aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā
aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā
aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu)
aizviņnakt Aizpagājušo nakti
aizviņnedēļ Aizpagājušo nedēļu
aizviņreiz Aizpagājušo reizi
aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
piežūžināt Aizpildīt ar šūpuļdziesmas skaņām
rapēt Aizpildīt no jauna (tukšas patronas)
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
purtedzine Aizplīvojošās liesmas daļa
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
zaumj Aizprāts - krievu futūristu ieviests termins viņu radīto kardinālo neoloģismu apzīmēšanai
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt
aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos
šautris Aizraujošs incidents
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam)
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
saksomānija Aizraušanās ar saksofona spēli un saksofona mūziku
kaite Aizraušanās, nodošanās
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
aizčunčināt Aizrikšot, aizskriet teciņiem
ģerdzinēt Aizrīšanās, radot zināmas skaņas
pierakīt Aizrušināt
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
turpināšana aizsākta teksta, izteikuma, domas, attēla u. tml. nākamā posma, daļas veidošana
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums
drošība Aizsardzība (pret nejaušībām, kļūmēm, bojājumiem)
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās; aizsardzības, aizstāvēšanās taktika
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
nogriezējpozīcija Aizsardzības pozīcija, kas atrodas tādā vietā, lai pretiniekam piekļūt noteiktai zonai vai nepieļautu tā pārvietošanos noteiktā virzienā
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
sargjumts Aizsargājošs jumts
atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija
rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
šūtā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu nošujot
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu
aizsieties Aizsiet sev (ko) priekšā
aizšmauga Aizsieta, šaura vieta
aizžmauga Aizsieta, šaura vieta
aizsilietis Aizsilieši (2)
disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem
aizkarīgs Aizskarošs, apvainojošs, aizvainojošs
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
apknakstīt Aizskart ar netikliem pieskārieniem, aizķeršanu
insultācija Aizskārums, rupjība, izsmiešana
aizluksnāt Aizskriet sīkiem rikšiem
aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
aiztēkāt Aizskriet, nonākt, skraidot šurpu turpu
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes)
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas)
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt
aizkrēst Aizsmērēt ar šķidri plūstošu masu
uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu)
uzsniegties Aizsniegt (uz augšu)
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
aizdakstīt Aizspraust, aizbāzt aiz kaut kā vai kaut kam priekšā
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot
aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt
aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā
profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai
pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
sublimācija aizstāšana
maiņa aizstāšana ar kādu citu; nomaiņa; darbība, process --> mainīt (2), mainīties (2)
aizvietošana Aizstāšana, substitūcija
aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu
aizastāties Aizstāties, piemēram, kam priekšā
aizstāvība Aizstāvēšana
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
apoloģija Aizstāvības, arī aizstāvēšanās raksts
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
aizstrinkšināties Aizstrinkšķēties
aizstrinkšķināties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšķēties Aizstrinkšķēties
aiztrinkšināt Aizstrinkšķināt
aiztrinkšķināt Aizstrinkšķināt
aiztrinkšināties Aizstrinkšķināties
aiztrinkšķināties Aizstrinkšķināties
nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt
aizslacīt Aizsviest, aizšķiest (šķidruma lāses, šļakatas); aizšļakstīt
aizšalkot Aizšalkt (1)
aizšalkot Aizšalkt (2)
aizšāvekls Aizšaujamais
šautne Aizšaujamais
šļūte Aizšaujamais
splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
atsperaizšaujamais Aizšaujamais ar atsperes mehānismu
aizplaucēt Aizšaut
aizkniebt Aizšaut (garām)
aizblīkšķināt Aizšaut garām
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
pūdelis Aizšauts garām mērķim
ļeperis Aizšauts putns, kas vēl spirinās
aizšķaut Aizšķaudīt
aizšķūt Aizšķaudīt
aizšķaudīt Aizšķaudīt prom tikko izteikto vēlēšanos
bomis Aizšķērsis; barjera
boms Aizšķērsis; barjera
atgriezt Aizšķērsojot (ceļu), neļaujot piekļūt, nepieļaut (ko)
aizšķēršļot Aizšķērsot
saspraislot Aizšķērsot
šķērslīt Aizšķērsot
krustot Aizšķērsot (piemēram, ceļu)
nostāties ceļā Aizšķērsot ceļu
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu
stāties (arī stāvēt) ceļā Aizšķērsot ceļu
aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu)
apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu
aizšķaidīt Aizšļakstīt, pārklāt šļakstinot
aizšļirkt Aizšļākt
aizšļirkt Aizšļākt aiz kaut kā
aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt
aizvārstīt Aizšņorēt
aizaijāt Aizšūpot; šūpojot aizvirzīt
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu
aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku)
aiztarkšēt Aiztarkšķēt - tarkšķot attālināties
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā
aizmeimerot Aiztipināt, šūpojoties aiziet
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta)
reprīze Aizturēta un apķīlāta kuģa vai kravas atdošana īpašniekam
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
aizupietis Aizupieši (2, 3, 4)
kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas)
uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves
Raromatai Aizvēja salu nosaukums taitiešu valodā
aizvējs Aizvējš
novējš Aizvējš
pavēja Aizvējš
pavējš Aizvējš
pavēnis Aizvējš
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus)
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
ekvivalentā shēma aizvietošanas shēma, kas vienkāršota, izmantojot ekvivalentos pārveidojumus
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
kailēt Aizvilkt plosta kokiem priekšā virvi
aizstaipīt Aizvilkt, aizstaipīt kaut kam priekšā nosprostojot
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
aizvadīt Aizvirzīt (piemēram, priekšmetu)
aizkļūt Aizvirzīties (kādam priekšā)
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem)
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
zīmēklis Aizzīmēšanas adata
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
tace Aizžogojums zivju ķeršanai
barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu
fontāna Aka, īpaši strūklaka
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase
acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
sebils akas namiņš arābu austrumu pilsētās
sukrums akas šahtas dēļi
bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
akaša Ākāša
Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi")
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā)
sinkope akcentu pārstatīšana, ritmiska inversija - uzsvara pārvietošana vārsmā
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu)
priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas
kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu)
akcionārs Akciju īpašnieks
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
rekuperācija Akciju kursa atjaunošana pēc ievērojama tā krituma
akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma
apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
fūzija Akciju sabiedrību saplūšana (apvienošanās) vai vienas akciju sabiedrības ieplūšana otrā
akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums
cekektomija Aklās zarnas izgriešana
cekotomija Aklās zarnas pārgriešana
tiflektāzija Aklās zarnas patoloģiska izplešanās, paplašināšanas
vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana
tiflostenoze Aklās zarnas sašaurinājums
cekorāfija Aklās zarnas sašūšana
apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai
bruģakmens Akmens (ceļu) bruģēšanai; bruģa veidošanai
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu
ureterolitotomija Akmens izņemšana no urīnvadā, atverot tā sienu
ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada
ķērpa Akmens ķērpis (ko izmanto krāsošanai)
akmeņpluka Akmens ķērpis, ko lieto krāsošanai
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
hondrīts Akmens meteorīts, kura iekšienē ir mazi apaļi minerāli
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada
litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē
litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai
sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai
upurakmens Akmens, uz kura veic upurēšanas darbības
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
akmintēns Akmentiņš
akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens
akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens
calculus Akmentiņš, rēķināmais kauliņš
Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš
urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai
saxifragaceae Akmeņlauzīšu dzimta
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
saxifragales Akmeņlauzīšu rinda
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
Arenaria interpres akmeņtārtiņš
kalkuloģenēze Akmeņu (konkrementu) attīstīšanās
lapilācija Akmeņu (konkrementu) rašanās
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām
holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī
litolīze Akmeņu šķīšana vai šķīdināšana kā ārstēšanas rezultāts
litoģenēze Akmeņu veidošanās
histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta
sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija
hepatorāfija Aknu brūces sašūšana
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā)
dehepatizācija Aknu izoperēšana
holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana
holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana
holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās
hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana
hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana
hepatocīts Aknu parenhīmas šūna
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
hepatolīze Aknu šūnu sairšana
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās
hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
akommodācija Akomodācija, piemērošanās
skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa
akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1)
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms
akotājs Akotains, dzeloņains, adatains, spīdoši, mirdzoši skaists
būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem
akreditīvs Akreditēšanās raksts
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
publisks muzejs akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana
marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem
mošķība Ākstība, māņu piekopšana
izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
āvīšanās Ākstīšanās
ķekatas Ākstīšanās, blēņošanās
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona
ēnapakausis Āksts, švīts
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai
kinoizmēģinājumi Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai
buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
dermatophylus Aktinomicēšu rindas ģints
micromonospora Aktinomicēšu rindas ģints
micropolyspora Aktinomicēšu rindas ģints
akinomikotīns Aktinomicētu kultūras preparāts, ko lieto aktinomikozes ārstēšanai
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu)
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7)
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
aktīvēšana Aktīva posteņa ievietošana bilancē
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
sulfonilurīnviela Aktīvā viela preparātos, kas veicina insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās
aktivizēšanās Aktīvas darbības uzsākšana
aktīvā enerģija aktīvās jaudas un tās izmantošanas laika reizinājums
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā
cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku)
kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas
hipopraksija Aktivitātes samazināšanās; nevērība
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām)
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
ietekmētājs aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku)
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās
streptomyces Aktomicēšu baktēriju ģints
streptosporangium Aktomicēšu baktēriju ģints
ātršuvējs Aktu vāki vai mape ar šādu ierīci
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
lādētājs Akumulatora uzlādēšanas iekārta
superakumulators Akumulators ar ļoti lielu enerģijas uzkrāšanas spēju
siltuma akumulators akumulators, kas uzkrāj siltuma enerģiju, kuru pēc tam atdod kā siltuma vai mehānisko kinētisko enerģiju (piem., tvaika katls, tvaika turbīna, tvaikmašīna)
adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
radiometrs Akustikā - skaņas intensitātes mērīšanas ierīce
vispārējā akustika akustikas nozare, kas pēta skaņas rašanos, izplatīšanos un mērīšanu
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi
arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
gramofons Akustiska ierīce skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā
skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
oscilogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu mehānisko svārstību pārveidošana elektriskajās svārstībās
spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
akustomotorika Akustisku modeļu pārnešana kustībā
akušere Akušiera palīdze, vecmāte
akušeris Akušieris
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana
akūts pemfigs akūta mikrokoku infekcija ar pūšļveida izsitumiem un septicēmiju
ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti
akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai
kāpslis Āķis kāpšanai stabos, kokos
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
ķēpis Āķis virves vīšanai
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
knabis Āķis, kāsis, kas iestiprināts sienā kaut kā uzkāršanai
kabe Āķis, makšķerāķis
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
cilpāniski Āķveidīgi, plaši
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
upurala Ala, kurā veic upurēšanas darbības
AL Alabama - ASV štats
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
alantoģenēze Alantoja attīstīšanās
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
grota Alas paplašinājums aiz šauras ieejas
grote Alas paplašinājums aiz šauras ieejas
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
alēni Alas zvēri: vilki, lapsas, lūši
Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
Škipetare Albānija (pašnosaukums)
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
Alečs Aleča šļūdonis
anagoģija Alegoriska tulkošana
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
smilšainais aleirīts aleirīts ar smilšu piejaukumiem
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā
asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
hemalekse Aleksīna jeb komplementa veidošanās asinīs
noaulekšot Alekšos nojāt
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā
Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka
Sure Alekšupīte, Ventas pieteka
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās
alēlomorfisms Alelomorfu īpašību pārraidīšana iedzimtības ceļā
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli
autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana
alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion")
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_)
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
alfa radioaktivitāte alfa sabrukšana
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
aģe Algebra (mācību priekšmets)
aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
aļģe Algebra (mācību priekšmets)
algebrene Algebra (mācību priekšmets)
alģene Algebra (mācību priekšmets)
alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
allene Algebra (mācību priekšmets)
alzebra Algebra (mācību priekšmets)
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
gabrele Algebra (mācību priekšmets)
gebra Algebra (mācību priekšmets)
ģebra Algebra (mācību priekšmets)
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
alimentācija Alimentu maksāšana
alimentēšana Alimentu maksāšana
izvilks Āliņģis makšķerēšanai
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum")
tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum")
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale")
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos
festiņš Alkohola dzeršana
fests Alkohola dzeršana
jūbels Alkohola dzeršana
alkoholizācija Alkohola ievadīšana audos kustību vai jutības paralizēšanas nolūkā
alkošanās alkohola lietošana
antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks
dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
peregars alkohola smaka mutē pēc dzeršanas
hektorizēšanās alkoholiskā dzēriena _Hekotrs_ dzeršanas process
ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā
štrafnojs Alkoholiska dzēriena papilddeva nokavējušamies ciemiņam
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana
žūpošana Alkoholisko dzērienu lietošana
riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi
dzerstiņš Alkoholisko vai citu dzērienu lietošana bez mēra un sāta
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām
rūgts alkoholisks dzēriens ar šādu garšu
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
dropīte Alkoholisks dzēriens; iedzeršana
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai
spirituozs Alkoholu saturošs, alkoholisks
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene
alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas
kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai
elkšņains Alkšņains
alnus Alkšņi
elkšņots Alkšņiem apaudzis
alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs
Clethra alnifolia alkšņlapu kletra
Amelanchier alnifolia alkšņlapu korinte
Micromeles alnifolia alkšņlapu mikromele
alšvanga Alkšņu grava
sīkalkšņi Alkšņu krūmi
Psylla alni alkšņu lapblusiņa
elkšņājs Alkšņu mežs
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs
alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs
ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela
alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums
tarba Alkšņu mizas kārba
strimpa Alkšņu mizas taure
Cryptorrhynchus lapathi alkšņu smecernieks
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis
Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka
bārkši Alkšņu, lazdu skaras
Milnupīte Alkšņupe, Gaujas pieteka
Zvirguļupe Alkšņupe, Gaujas pieteka
Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka
Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
alchimija Alķīmija; zelta taisīšana, niekošanās
alkahests Alķīmiķu meklēts universāls vielu šķīdinātājs
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alces alces alnis, šīs ģints suga
niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu
agromyza Alotājmušu dzimtas ģints
irenomyia Alotājmušu dzimtas ģints
ophiomya Alotājmušu dzimtas ģints
phytomyza Alotājmušu dzimtas ģints
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
Alosa alosa aloza, šīs ģints suga
Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
Trifolium alpestre Alpu āboliņš
Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre")
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
angļu rags alta oboja, koka pūšamais mūzikas instruments
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā)
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums
kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
alusdarniecība Alus darināšana
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
aldarība Alus gatavošana
zeija Alus kāšamais trauks
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā
nokāšas Alus pildīšana (mucās)
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
šmakovka Alus šķirne
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
goze alus veids - sāļš, skābs un eļļains [eila]{s:2060} veids, radies Vācijā
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
aļteņš alutiņš
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
lodalva Alva, sakausējums ar alvu, ko izmanto lodēšanai
kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks
apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
epikasīts Alvas un svina lodējamais pulveris, ko lietoja metālu pārklāšanai karstumā
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
blitka Alvas zivtiņa ar āķi līdaku ķeršanai
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana
azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
malamuts Aļaskas malamuts - suņu šķirne, darba suns; nosaukums pēc kādas inuītu cilts
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
Eleka Aļikova, apdzīvota vieta Krievijas Čuvašijas Republikā, tāc nosaukums čuvašu valodā
dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
amiši Amanīti, eimiši
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts
abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā
šrāgs Amata rullis; šrāga
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji
ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus
stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana
papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā
amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība
amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces
širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu)
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu
krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu
kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
ostas kapteinis amatpersona, kas atbild par kārtību un kuģošanas drošību ostā
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
ierēde Amats, štata vieta
Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā)
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation")
bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri
Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
ALA Amerikas latviešu apvienība
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association")
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N
kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim
cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī
semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
amnioģenēze Amnija veidošanās
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā
dzeltenais vanagzirnis amoliņš
medusziedi Amoliņš
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma
amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
miliampērs Ampēra tūkstošdaļa
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros
amplitūdas detektēšana amplitūdas modulētā signāla detektēšana
amplitūdas un fāzes detektēšana amplitūdas un fāzes modulētā signāla detektēšana
ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
āmuls Āmulis, āboliņš
Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
sfirektomija Āmuriņa izgriešana
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs
pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti
slāģis āmurs klona blietēšanai
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
autoanafilakse Anafilakse pret paša vielu maiņas produktiem
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu
serumanafilakse Anafilakse, ko izraisa seruma ievadīšana
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks
anafilaktoģenēze Anafilakses rašanās
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
proktotomija Anālās vai rektālās striktūras pārgriešana
korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
analītiskā introspekcija analītiska savu domu un emociju pašnovērošana
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma
pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju
luminiscentā analīze analīze, kuras pamatā ir intensitātes noteikšana spīdēšanai, kas rodas, ja pētāmo vielu apstaro ar ultravioleto starojumu vai arī ja luniniscenci izraisa notiekošā reakcija
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
refraktometrija analīzes metode, kuras pamatā ir šķīduma refrakcijas koeficienta noteikšana
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
paraugs Analizēšanai paņemtā viela
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
gastranastomoze Anastamozes izveidošana starp kuņģa mutes un vārtnieka daļu, ja kuņģis sašaurināts smilšu pulksteņa veidā
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni
pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu
pankreatogastrostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un kuņģa vārtnieka daļu
pankreatoenterostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tievo zarnu
pankreatojejunostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un tukšo zarnu
ileocekostomija Anastomozes izveidošana starp aklo un līkumaino zarnu
cekokolonostomija Anastomozes izveidošana starp aklo zarnu un lokzarnu
ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu
ezofagogastrostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un kuņģi
ezofagoenterostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tievo zarnu
ezofagojejunostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un tukšo zarnu
ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām
kolokolostomija Anastomozes izveidošana starp divām lokzarnas daļām
rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām
holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli
gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos
gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu
gastroileostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un līkumaino zarnu
gastrokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un lokzarnu
gastroenterostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un tukšo zarnu, apejot vārtnieku
gastroenterokolostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi, tievo zarnu un lokzarnu
ileosigmoideostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un S veida zarnu
ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu
ileotransversostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino zarnu un šķērszarnu
kolosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp S veida zarnu un lokzarnu
ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu
ureterosigmoidostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un S veida zarnu
fleboflebostomija Anastomozes izveidošana starp vēnām
ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem
cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu
ureterokolostomija Anastomozes radīšana starp lokzarnu un urīnvadu, implantējot to lokzarnā
ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli
ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu
ureteroenterostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un zarnu
hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu
hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu
hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi
hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu
hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu
planakešs Anaša
planikašs Anaša
planokiša Anaša
kaškars Anaša, marihuāna
plans Anaša, marihuāna
šejs Anaša, marihuāna
baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g)
bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g)
herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas
hemisekcija Anatomijā pārdalīšana divās vienādās laterālās pusēs
splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
kardiostenoze Anatomisks kuņģa ieejas atveres sašaurinājums
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
ceroplastika Anatomisku preparātu veidošana no vaska
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa")
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria")
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
Andra Āndhra Pradēša, štats Indijā
Andrapradeša Āndhra Pradēša, štats Indijas dienvidaustrumos
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
AUMM Andreja Upīša memoriālais muzejs (atsaucēs)
andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints
andreaeidae Andreju apakšklase
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji
ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji
atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra
varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
aneirismektomija Aneirismas maisa izgriešana
aneirismotomija Aneirismas maisa pārgriešana
aneirismorāfija Aneirismas maisa sašūšana
endoaneirismorāfija Aneirismas sašūšanas metode: pēc maisa atvēršanas to aizšuj, atstājot normāla lieluma lūmenu
dezaneksija Aneksijas likvidēšana
eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs
hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums
posthemorāģiskā anēmija Anēmija pēc lielāka asins zuduma caur brūcēm, asinsvaduplīsumiem, asiņojošām vātīm u. tml.
sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.)
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
anestezēšana Anestēzijas iestāšanās
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem
hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā
AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori
jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis
Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās
Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
self-government Anglijas vietējā pašvaldība
anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi
jiti anglosakšu cilts
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
anglizācija angļu kultūras un valodas [dominance]{s:2552}, kā arī ietekme uz citām pasaules kultūrām un valodām; [angliskošana]{e:57076}
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
džingoists Angļu vai amerikāņu šovinists, urāpatriots
anglene Angļu valoda (mācību priekšmets)
anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets)
ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets)
anglofonisks Angļu valodā runājošs; anglofons
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu
sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā
Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
bezkameras animācija animācija, kurā attēlu tieši uzzīmē vai uzdrukā uz filmas lentes
heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā
anaklāze Ankilozes pārlaušana
ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā
makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
bradiūrija Anomāli lēna urinēšana
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam)
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā
sekstets ansamblis, kura sastāvā ir seši izpildītāji
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
engraulis Anšovi
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
engraulidae Anšovu dzimta
epistilijs Antablementa apakšējā daļa
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
raidantena Antena radioviļņu izstarošanai
uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai
radioantena Antena radioviļņu uztveršanai un raidīšanai
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
ksantomicīns Antibiotiskas vielas, kas izolētas no streptomicēšu kultūras
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
ABN Antiboļševistiskais nāciju bloks
amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu
antidiurētika Antidiurētisks līdzeklis: (a) līdzeklis, kas kavē urīna izdalīšanos; (b) līdzeklis, kas palielina urīna koncentrāciju, samazinot tā daudzumu
dimerkaptopropanols Antidots pret saindēšanos ar arsēnu, dzīvsudrabu, zeltu un bismutu
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
antirenīns Antiferments, kas rodas dzīvnieka asins serumā pēc renīna ievadīšanas; aizkavē piena sarecēšanu
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos
aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos
poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos
antiholīnerģisks Antiholīnerģiskie līdzekļi - vielas, kas nomācoši ietekmē parasimpātisko nervu sistēmu
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa
sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm
fornix Antīkā arhitektūrā veco, vienkāršo triumfa loku apzīmējums
Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā
Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais
Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi
epicēdija Antīkajā tradīcijā dziesma mirušajam, kas vēl nav apbedīts
stasims antīkajā tradīcijā dziesma, kas traģēdijā nodalīja atsevišķas epizodes
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
jambtrohajs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - četrzilbju pēda, kas sastāv no jamba un trohaja
tribrahijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - dzejas pēda, kas sastāv no trim īsām zilbēm
epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
paraskēnijs Antīko teātru iekārtā eja no orķestra tieši uz skatuvi
naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
kapiteļi Antīkvas un krievu burti, kas pēc formas atbilst versāļiem, bet pēc lieluma mazajiem burtiem; lielīši
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
neostibozāns Antimona preparāts, pretleišmaniju līdzeklis
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
antioksidētāji Antioksidanti - vielas, kas novērš vai kavē oksidēšanos
piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
placentolizīns Antiviela dzīvnieka serumā, kuram ievadītas cita dzīvnieka placentas šūnas
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
endoteliolizīns Antiviela vai toksīns, kas šķīdina endotēlija šūnas
timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem
anafilaktīns Antiviela, kas rodas, reaģējot uz proteīna ievadīšanu anafilaksē
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
aglutinīni Antivielas asins serumā, kas ierosina asins šūnu salipšanu
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
antivirusāls Antivirusālie līdzekļi - medikamenti, kas nomāc vīrusu attīstību un vairošanos
Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā
Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai
goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
anullēšana Anulēšana
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju
atderināt Anulēt saderināšanos
sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
Anušavans Anušavans Sosanvers
Sosanvers Anušavans Sosanvers
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu
Anšana Aņšaņa - pilsēta Ķīnā
Anšuna Aņšuna, pilsēta Ķīnā
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
aortotomija Aortas atvēršana
aortektomija Aortas daļas izgriešana
endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
aortas koarktācija aortas loka sašaurinājums zem lielo asinsvadu atzarošanās vietas
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū
aortorafija Aortas sašūšana
aortomalācija Aortas sienas atmiekšķēšanās
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
periimplantatīts Ap implantātu attīstījies iekaisums, nereti ar sekojošu audu bojāeju
pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš; arī šalle
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai
vijoklis Ap mietu aptinušies stādi
pārpiere Ap pieri apsiets lakatiņš sievietei
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt)
taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs
peridivertikulīts Ap zarnas divertikulu esošo audu iekaisums
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ
apaš Apakš
apaž Apakš
apukš Apakš
apuš Apakš
pazarēs Apakš zariem
pazaros Apakš zariem
apuž- Apakš-
hypo- Apakš-, zem-
sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
apuž Apakš, apakša; zem
apš Apakš; zem, apakšā
apakšene Apakša
apauška Apakša
apukša Apakša
zemaška Apakša
apakšan Apakšā
apukšā Apakšā
apuškā Apakšā
apužā Apakšā
zemin Apakšā
zemu Apakšā
zemuškā Apakšā
pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1)
spraices apakšā paliktas stutes
zemīne Apakša, leja
zempus Apakšā, lejā
apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse
subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa
apakškultūra Apakšaugs
iuzys apakšbikses
poslovas apakšbikses
apukšbikses Apakšbikses
apužbikses Apakšbikses
bumbierenes Apakšbikses
paslavas Apakšbikses
trauzenes Apakšbikses
trusaki Apakšbikses
trusas Apakšbikses
trusenes Apakšbikses
trūsenes Apakšbikses
trusikas Apakšbikses
trusiki Apakšbikses
trusoni Apakšbikses
bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
apenes Apakšbikses; biksītes
gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
snuotine apakšbrunči
apušbrunči Apakšbrunči
apuždaļa Apakšdaļa
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
stuļpe apakšdelma kauls
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
pusdilbs apakšdelma vidusdaļa
apužstilbs Apakšdelms
dilbs Apakšdelms
kulkšņa Apakšdelms
stilbuks Apakšdelms
tullīte Apakšdelms
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā
apakšveja Apakšēja
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
grotbura Apakšējā bura grotmastā
apakšdaļa Apakšējā daļa
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm)
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa
apakša Apakšējā daļā; pašās beigās
hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam)
apakškārta Apakšējā kārta
metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
apakšlūpa Apakšējā lūpa
apakšmala Apakšējā mala
lejasmala Apakšējā mala
pamale Apakšējā mala
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa
fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta
foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta)
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
apakšdējais Apakšējais
apkaš- Apakšējais
apukšējais Apakšējais
apuža Apakšējais
apužējais Apakšējais
zemējais Apakšējais
zemijais Apakšējais
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
apakšgals Apakšējais gals
lejasgals Apakšējais gals
lejgalis Apakšējais gals
zemgalis Apakšējais gals
apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
ieklājs apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums)
apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
ķeksts apakšējais šķērsstienis uz nēģu lamatas
untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
apakšžoklis Apakšējais žoklis
sub Apakšējais, apakšā, zem
apuškijais Apakšējais, apakšējs
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
leja Apakšējais, zemākais
zemļejīs Apakšējais, zemākais
hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam)
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
pazares Apakšējie zari
pazari Apakšējie zari
interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
apakšijs Apakšējs
apakšuvējs Apakšējs
apaušķīns Apakšējs
apužējs Apakšējs
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
sublokācija Apakšīre
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
apukšas krekls apakškrekls
apukšmala Apakšmala
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
apukšpalags Apakšpalags
padokoņņiks Apakšpulkvedis
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi
buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
apukšstilbs Apakšstilbs
apakšbrunči Apakšsvārki
apaksvāki Apakšsvārki
apukšbrunči Apakšsvārki
apužbrunči Apakšsvārki
apužbruņči Apakšsvārki
apužkleita Apakšsvārki
apužlindraki Apakšsvārki
apužsvārki Apakšsvārki
pamaucinis Apakšsvārki
dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
apakštasīna Apakštase
apakštasīte Apakštase
apužtasīna Apakštase
pabļoda Apakštase
tase Apakštase
tasīte Apakštase
spotka Apakštase, neliels šķīvis
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam
apakšdrānas Apakšveļa
apakšdrēbes Apakšveļa
apakšveša Apakšveļa
apuždrēbes Apakšveļa
apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
apakšjaka Apakšveļas jaka
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā)
frakcionēšana Apakšvienību veidošana
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
unterītis Apakšvirsnieks
unteroficieris Apakšvirsnieks
unters Apakšvirsnieks
undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris)
kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā
sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts
kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas
drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai
drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai
tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās
kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam)
dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
bundulis Apaļa dzijas šķetere
trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ
gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai
bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
adatvīle Apaļa vai ovāla vīle, urbuma vai cauruma iekšpuses apdarei
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente
interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna
finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai
Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
galva Apaļas formas priekšmets
apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets
rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets
rundelis Apaļas formas veidojums, priekšmets
septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
pūces acis apaļas, lielas, mazliet uz āru izspiedušās acis
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni)
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta)
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
kaļļas Apaļkoki laivu pārvietošanai pa zemi
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
sprits Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī
spīkulas Apaļo tārpu vīrišķā dzimumaparāta daļas
volčoks Apaļs lodziņš kameras durvīs novērošanai
apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna
afaļš Apaļš
apals Apaļš
apalveidīgs Apaļš
apols Apaļš
ols Apaļš
opals Apaļš
kamols Apaļš (audu) veidojums
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums
boļa Apaļš (koka) priekšmets, priekšmeta detaļa vai rotājums
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
rullīgs apaļš (un veselīgs)
kamols apaļš (vielas, masas u. tml.) veidojums, pika
gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem)
ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas)
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
pimpuris Apaļš izaugums uz koka
apalums Apaļš izaugums, veidojums
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
rulis Apaļš koka gabals
rungulis Apaļš koka gabals
stukurnīca Apaļš koka klucis
stukurnīce Apaļš koka klucis
bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai
tīne Apaļš koka trauks
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes
parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
sacculus Apaļš maisiņš iekšējā ausī
bundzis Apaļš māla trauks
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu
bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
bimbulis Apaļš pušķis, kaut kas apaļš
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
rengals Apaļš sacietējums (mēsli)
rengulis Apaļš sacietējums (mēsli)
strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
skriemulis Apaļš skriemelis
apalītis Apaļš spainītis pienam un putrai
apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
rundulis apaļš tornis
čērpuks Apaļš trauks
vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai
tole Apaļš trauks, bezosu krūze
pūčka Apaļš trauks; darvas trauks
pūčķins Apaļš trauks; darvas trauks
vaņķis Apaļš un mīksts vēders
pupķins apaļš uzgalis
talajots Apaļš vai četrstūru akmeņu tornis Balearu salās
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
trikājis Apaļš vai ovāls koka trauks ar trim kājām
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais
kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
vēders kā bumba apaļš vēders
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu
pumpiņa apaļš vienkoča trauks
runtulis apaļš vīstoklis
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis)
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
prjaņiks Apaļš, ciets cepums
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā
bumple Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
bumplis Apaļš, liels trauks, liela pudele; krūka
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs)
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums
pientolis Apaļš, sekls piena stādināmais trauks
kūns Apaļš, trekns
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
kolona Apaļš, virpots koks, kas piestiprināts drēbju skapja malās un vidū
globomieloma Apaļšūnu mieloma
apaļšuve Apaļšuvuma izveidota šuve
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens")
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
spidogrāfs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai
spidometrs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai
mēraparāts aparāts (kā) mērīšanai
regulētājaparāts aparāts (kā) regulēšanai
sildaparāts aparāts (kā) sildīšanai
smēlējaparāts aparāts (kā) smelšanai
šķirotājaparāts aparāts (kā) šķirošanai
heiloangioskops aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā
putekļusūcējs aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs
kalibrometrs aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai
tropometrs aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai
oftalmodinamometrs aparāts acs konverģētspējas mērīšanai
oftalmotropometrs aparāts acs kustību mērīšanai
fakoskops aparāts acs lēcas akomodatīvo pārmaiņu konstatēšanai
prizmoptometrs aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas
fototransformators aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu
ebullioskops aparāts alkohola daudzuma noteikšanai šķidrumos pēc to viršanas punkta
anesteziometrs aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai
kobaltlielgabals aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co
fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
aglutinoskops aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē
detektofons aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai
inhalators aparāts ārstēšanai ar inhalāciju
halators aparāts ārstniecisku šķidrumu izsmidzināšanai
sfigmomanometrs aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci
tonometrs aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai
arteriogrāfs aparāts artērijas pulsa reģistrēšanai
sfigmogrāfs aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai
palpatometrs aparāts artērijas sprieguma mērīšanai
oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai
hemabarometrs aparāts asins īpatnējā svara noteikšanai
oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
dromogrāfs aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai
oromogrāfs aparāts asins plūsmas ātruma reģistrēšanai
trombometrs aparāts asins recētspējas noteikšanai
hemoalkalimetrs aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai
koagulometrs aparāts asinsreces ātruma noteikšanai
hemotahometrs aparāts asinsrites ātruma noteikšanai
fotohemotahometrs aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību
hemodinamometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai
hemopjezometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai
oftalmodinamometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās
sfigmoviskozimetrs aparāts asinsspiediena un asins viskozitātes mērīšanai
barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
kserogrāfs aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
laterna magica aparāts attēlu projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
elastometrs aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai
makrotoms aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem
vakuumekstraktors aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā
ortokinometrs aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai
antifons aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem
autogēns aparāts autogēnai metināšanai
bēta spektrometrs aparāts bēta daļiņu enerģijas mērīšanai
elektromiogrāfs aparāts bioelektrisko potenciālu reģistrēšanai
hidrolizors aparāts cietes sīrupa ražošanai
likvefaktors aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
panhidrometrs aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai
defektoskops aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē)
tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
skrubers aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka
hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
diaskops aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai
dilātometrs aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa
distanciometrs aparāts distances mērīšanai
digestors aparāts drogu macerēšanai
blokaparāts aparāts dzelzceļa posma vai stacijas bloķēšanai
stratametrs aparāts dziļurbumu caurumu nolieces mērīšanai
sfigmofons aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai
audiometrs aparāts dzirdes asuma noteikšanai
oftalmostatometrs aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai
proptometrs aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai
kardiometrs aparāts eksperimentālai sirdsdarbības stipruma noteikšanai
ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem
reoskops aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops
koherers aparāts elektrisko svārstību konstatēšanai un reģistrēšanai, ko lietoja pirmajos radiouztvērējos kā detektoru
kontrollers aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos)
Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai
spirometrs aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai
spirogrāfs aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai
resuscitators aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā
emulgators aparāts emulsijas pagatavošanai
endosmometrs aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai
koercitometrs aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai
fosfatometrs aparāts fosfātu daudzuma noteikšanai urīnā
fosforoskops aparāts fosforescences pētīšanai
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti
rinoanemometrs aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā
humidometrs aparāts gaisa mitruma mērīšanai
psihrometrs aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem
aeroskops aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai
termobarohigrometrs aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai
pneumometrs aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
galvanogustometrs aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai
cefalogrāfs aparāts galvas kontūru atzīmēšanai
encefalogrāfs aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai
gamma defektoskops aparāts gamma defektoskopijas veikšanai
tropometrs aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai
aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
mikrorespirometrs aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā
dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
aspirators aparāts gāzu paraugu noņemšanai
mikroaerotonometrs aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs
hemataerometrs aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs
absorbers aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai
manometrs aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
uroglikometrs aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā
vektorkardiogrāfs aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai
kompass aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai
hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
heteroskops aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
inspirometrs aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai
pneimatometrs aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai
aeropletismogrāfs aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai
iegaismotājs aparāts iegaismošanai
homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
fakss aparāts informācijas pārraidīšanai un uztveršanai ar faksimilsakariem, telefakss
integrāfs aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma
cefalohemometrs aparāts intrakraniālā spiediena pārmaiņu noteikšanai
aktinometrs aparāts izstarojuma intensitātes vai penetrācijas spējas noteikšanai
polarogrāfs aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai
pelagoskops aparāts jūras dibena aplūkošanai
perimetrs aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai
pedodinamometrs aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai
kalcimetrs aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs
petehiometrs aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas
dēkolorimetrs aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā
osteoklasts aparāts kaula pārlaušanai
kolorimetrs aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai
kinoprojektors aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz kinoekrāna
kinokamera aparāts kinofilmu uzņemšanai
mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
lāzeratskaņotājs aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa
korelometrs aparāts korelācijas koeficienta automātiskai aprēķināšanai
fagodinamometrs aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai
komparators aparāts krāsotu šķīdumu krāsas salīdzināšanai
anomaloskops aparāts krāsu akluma noteikšanai
kolorimetrs aparāts krāsu intensitātes noteikšanai
hromatoskiametrs aparāts krāsu uztveres noteikšanai
hromatoptometrs aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai
torakopneimogrāfs aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai
stetogoniometrs aparāts krūškurvja izliekuma mērīšanai
pneogrāfs aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā
odometrs aparāts kuģa noietā attāluma noteikšanai
gastrotonometrs aparāts kuņģa iekšējā spiediena mērīšanai
kimociklogrāfs aparāts kustību reģistrēšanai uz rotējoša cilindra
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
kinetoskops aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai
dilatogrāfs aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai
videoatskaņotājs aparāts lāzervideoierakstu reproducēšanai
fakometrs aparāts lēcas laušanas spējas noteikšanai
oftalmofakometrs aparāts lēcas laušanas spējas vai rādiusa noteikšanai
aerojonizators aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā
sienamaparāts aparāts linu vai labības kūlīšu sasiešanai uz lauka
kotonizators aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā
ferozonde aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai
oscilogrāfs aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai
grauzdētājs aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris
mikrokolorimetrs aparāts maza daudzuma asiņu kolorimetriskai izmeklēšanai
mikroviskozimetrs aparāts maza šķidruma daudzuma viskozitātes noteikšanai
skrubers aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai
glosogrāfs aparāts mēles kustību reģistrēšanai runājot
retorte aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām
grizumetrs aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā
fermentators aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei
mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
miokardiogrāfs aparāts miokarda kustību reģistrēšanai
modulometrs aparāts modulācijas koeficienta mērīšanai
skoliozometrs aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai
miokinezimetrs aparāts muskuļa kontrakcijas mērīšanai, kairinot to ar elektrisko strāvu
miogrāfs aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai)
miometrs aparāts muskuļu kontrakciju mērīšanai
kinesteziometrs aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai
miotonometrs aparāts muskuļu tonusa mērīšanai
mimeogrāfs aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai
podometrs aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs
karbonometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai
biometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos
onkometrs aparāts onkotiskā spiediena mērīšanai
apertometrs aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai
fokometrs aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai
orbitostats aparāts orbītas ass mērīšanai
onkometrs aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai
ortodiagrāfs aparāts ortodiagrammas attēlošanai
oscilometrs aparāts oscilāciju mērīšanai
metabolimetrs aparāts pamatvielmaiņas noteikšanai
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
dazimetrs aparāts papīra izturības izmēģināšanai raujot
moistogrāfs aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma
arteriometrs aparāts pārmaiņu mērīšanai pulsējošas artērijas lūmenā
manovakuummetrs aparāts pārspiediena un vakuuma mērīšanai
uzadatotājs aparāts pārvedamo novilkumu uzadatošanai
perimetrs aparāts perifēriskā redzes lauka mērīšanai
laktometrs aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai
laktoskops aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
filmoskops aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai
katoptroskops aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli)
psihodometrs aparāts psihisko procesu ātruma mērīšanai
sfigmometrs aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai
apputinātājs aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai; pulverizators
radioaparāts aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs
radio aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs, radioaparāts
niktografs aparāts rakstīšanai tumsā
poligrafs aparāts rakstu un zīmējumu pavairošanai
zimoskops aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai
reaktors aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai
fotoptometrs aparāts redzes asuma noteikšanai
shemogrāfs aparāts redzes lauka kontūru attēlošanai, lietojot perimetru
cikloskops aparāts redzes lauka mērīšanai
diopsimetrs aparāts redzes lauka mērīšanai
kampimetrs aparāts redzes lauka mērīšanai vai uzzīmēšanai
reflektometrs aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai
refraktometrs aparāts refrakcijas koeficienta mērīšanai
rentgenaparāts aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai
jonometrs aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi
rentgenkamera aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi
tītavas aparāts ruļļu papīra uztīšanai
fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
diktofons aparāts runas ieskaņošanai un reproducēšanai
gnatodinamometrs aparāts sakodiena spēka mērīšanai
ponogrāfs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai
algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
algesimetrs aparāts sāpju sajūtas stipruma noteikšanai
algohronometrs aparāts sāpju sajūtas un tās rašanās ātruma noteikšanai
siltummērītājs aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai
klasifikators aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma
piranometrs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai
piranogrāfs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai
seismogrāfs aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai
mikrogonioskops aparāts sevišķi mazu leņķu mērīšanai, piem., oftalmoloģijā
signālaparāts aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei
kalorimetrs aparāts siltuma daudzuma mērīšanai
termestēziometrs aparāts siltuma maņas noteikšanai
iktometrs aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai
kardiokairogrāfs aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē
defibrillators aparāts sirds muskuļu fibrillācijas novēršanai
kardiofons aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem
kardiopneimogrāfs aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai
kardiogrāfs aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai
kardiostimulators aparāts sirdsdarbības stimulēšanai
inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
hemoksometrs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs
oksihemogrāfs aparāts skābekļa noteikšanai asinīs narkozes laikā
fonometrs aparāts skaņas stipruma mērīšanai
kimogrāfs aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā
magnetofons aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai
uroazotometrs aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā
skeneris aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu
atomizators aparāts smalkai šķidruma izsmidzināšanai; lietojams dezinfekcijai, virsmas noklāšanai ar krāsu, laku utt.
hidromonitors aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā
diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
zeoskops aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta
spridzīkla aparāts spridzināšanai
potenciometrs aparāts sprieguma lieluma regulēšanai
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
radiometrs aparāts starojuma enerģijas mērīšanai
irrigātors aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai
nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
baresteziometrs aparāts svara vai spiediena maiņas noteikšanai
aspirators aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem
inspisators aparāts šķidruma, piem., asins seruma, ekstraktu sabiezināšanai
vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
sinoptofors aparāts šķielēšanas ārstēšanai
strabometrs aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai
trokšņmērs aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs
diagometrs aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai
laktobutirometrs aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā
acidobutirometrs aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi
taktometrs aparāts taustes maņas noteikšanai
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
telegrāfs aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts
televizors aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai
videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
termoskops aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu
flebomanometrs aparāts tiešai venozā asinsspiediena mērīšanai
pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
intensimetrs aparāts to elektrisko impulsu skaita noteikšanai, kuri vienā laika vienībā nāk no kodoldaļiņu skaitītāja vai impulsu jonizācijas kameras
tomogrāfs aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
torpēdaparāts aparāts torpēdu izšaušanai
deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
boilers aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā
tahimetrs aparāts ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai
limnigrafs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā
limnimetrs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs
urometrs aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai
uroacidimetrs aparāts urīna skābuma noteikšanai
ureametrs aparāts urīnvielas daudzuma noteikšanai šķidrumā
mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators)
galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai
vibroskops aparāts vibrāciju novērošanai
videopleijers aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija
videoatskaņotājs aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai
lizimetrs aparāts vielas šķīdības noteikšanai
konsistometrs aparāts vielu konsistences noteikšanai
videomagnetofons aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās
inklinators aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai
pirģeometrs aparāts Zemes radiācijas mērīšanai
kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
inkubators aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem
odontogrāfs aparāts zoba virsmas nelīdzenuma un emaljas biezuma reģistrēšanai
vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas
blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības
fonostetogrāfs Aparāts, kas krūškurvja toņus pastiprina, filtrē un uzņem platē
laistīšanas (lietēšanas) aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
laistīšanas aparāts aparāts, kas laistāmā šķidruma strūklu pārvērš pilītēs un sadala pa apkārtējo laukumu
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai
soļu skaitītājs aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus
cirtogrāfs Aparāts, kas reģistrē krūšu sienas kustības
hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā)
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai
deflegmators Aparāts, ko lieto šķidrumu pārtvaicē, lai sadalītu vielas ar tuvām vārīšanās temperatūrām
bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju
embosieris aparāts, kurš uzsit reljefus burtus vai attēlus uz plastikāta kartēm
kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis)
melanoskops Aparāts, pa ko skatoties lapu zaļums šķiet melns
uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai
filmu skeneris aparatūra negatīvu un slaidu pārvēršanai ciparu formātā
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei
automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu
vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai
vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē
arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
apars Aparšanai nolemta atmata
fekundācija Apaugļošana
impregnācija Apaugļošana
prēgnācija Apaugļošana
apvaisļošanās Apaugļošanās
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija
citula Apaugļota olšūna
arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā
arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās
monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām
nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā
genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
pedikulācija Apaugšana ar utīm
apauļot Apaulekšot
apaukši Apauši
apausis Apauši
apgalve Apauši
apmuči Apauši
apoši Apauši
apoži Apauši
muči Apauši
uzmuči Apauši
apgalvene Apauši bez pavadas
apgalvenis Apauši bez pavadas
pašmaklis Apaušu apakšējā aukla
pabārde Apaušu apakšējā daļa
pabārzda Apaušu apakšējā daļa
pabārzde Apaušu apakšējā daļa
pažokle Apaušu apakšējā daļa
appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu
apgalvji Apaušu galvas daļa
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
krāģis Apavu novilkšanas dēlītis
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
pieviest Apbalvot, piešķirt
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
inhumācija Apbedīšana
sepultura Apbedīšana
izvadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs
pavadītājs Apbedīšanas ceremonijas vadītājs; izvadītājs (2)
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
ugunsapbedīšana Apbedīšanas veids līķi sadedzinot; kremācija
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
aizvadīt pēdējā gaitā apbedīt mirušo
pavadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā
vadīt Apbedīt; piedalīties apbedīšanā; pavadīt
apkārtceļš Apbraucamais ceļš
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
apdīvājums Apbrīna, apbrīnošana
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
admirācija Apbrīnošana
apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis
sažulnīt apbružāt, sakošļāt
apdzirdināšana Apburšana, noburšana ar burvju dzēriena palīdzību
šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam
burekle Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
bureklis Apburta lieta vai priekšmets; buramvārdi; bursteklis
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
griljāža Apceptu maltu riekstu pildījums; šokolādes konfektes ar šādu pildījumu
gudrojums Apceres, domāšanas procesā radies risinājums vai atziņa
elēģija Apceroša, skumja rakstura skaņdarbs
apmeklēšana apciemošana
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
arods Apcirknis labības glabāšanai
apšķibot Apcirst, apšķibināt
boze Apcirsts bišu koks mežā
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai)
būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai)
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai)
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
velša Apdāvināšana, apdāvinājums
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
applēsties Apdīrāties (savainoties), pie kam atsevišķas ķermeņa daļas var tikt saplosītas
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.)
apskarāties Apdriskāties (kļūt apskrandušam, kankarainam)
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
cesija Apdrošināmā riska apjoms, ko apdrošināšanas sabiedrība nodod pārapdrošināšanas sabiedrībai vai citai apdrošināšanas sabiedrībai
strahovka Apdrošināšana
anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu
apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai
apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
nedzīvības apdrošināšana apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana
kaskadieris Apdrošināšanas aģents (sākotnēji tikai kasko apdrošinājumu)
AAS Apdrošināšanas akciju sabiedrība
BTA Apdrošināšanas akciju sabiedrība "Baltijas Transporta aģentūra"
sertifikāts Apdrošināšanas dokuments
AK Apdrošināšanas kompānija
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
štrakauka Apdrošināšanas nauda
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
apdrošināšanas prēmija apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas
asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni
asekurance Apdrošināšanas sabiedrība
aktuārs Apdrošināšanas speciālists, kas aprēķina apdrošināšanas iemaksas, atlīdzību u. tml.
aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises
apstrakavāt Apdrošināt
asekurierēt Apdrošināt
štrakavāt Apdrošināt
pārapdrošināt Apdrošināt apdrošinātāju jeb pārdalīt un izlīdzināt apdrošināmos riskus
apdrošināties Apdrošināt sevi
asekurats Apdrošinātais
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
pārapdrošinātājs Apdrošinātājs, kas uzņemas cita apdrošinātāja risku vai tā daļu
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
ieciršana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā
iegriešana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā; [ieciršana]{s:2555}
papīra aklimatizācija apdrukāšanai paredzēta papīra mitruma līdzsvarošana ar apkārtējās vides mitrumu
piezīmju blociņš apdrukātu vai neapdrukātu lapu grāmatiņa ar sastiprinātām izplēšamām vai neizplēšamām lapām
karoze Apdullināšana (ar skaņu vai sitienu)
aizšaudīt Apdullināt, atkārtoti šaujot
aizstabulēt Apdullināt, pūšot stabuli
aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli)
apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas
dūmēklis Apdūmošanas rīks, ar ko apdūmo bites vai citus kukaiņus
apžūrēt Apdzert (nievājoši)
gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu
kost Apdzīt (par automašīnām)
orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
Bredforda apdzīvota vieta (_Bradford_) ASV, Ņūhempšīras štatā
Braiana apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantsvila apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hūrona apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Ostrovi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Alitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baldišēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Cirsti apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dauguņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Doņikova apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
Prinosini apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Gaveiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Asni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Cesvainieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Kalnagals apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Dīķeri apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā
Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Antonišķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Asinovka apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kategrade apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Čapkova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tihanovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Brūzilas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Kūdras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Pekšņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Pļuras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Rīteļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Dreģeļi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Manuha apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rijnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Biruliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Kaupiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Krampiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Naglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Purviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Runcene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vakšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vītoli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Zeltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Makšinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka
Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
Vornaiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ciblas novada Pušmucovas pagastā
Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
Brangova apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Čeveri apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Garvacainieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Lazdenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Rūbežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Soltā apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Stiukas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Storas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Trūpeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Zaltakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Dekšāres pagastā
Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā
Čenčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Mišenskie apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Strauja apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Svetļici apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Goliševas pagastā
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Griškānu pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā
Sviļi apdzīvota vieta (skrajciems) Inešu pagastā
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Aizdumble apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā
Baranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši
Atgoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baldeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baltica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baltiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Buciniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Caurumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Daudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Evarti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Grabežiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Juhniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Juragova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Karoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kurpnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Leiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Lielindrica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Livčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Loņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Lukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Nipaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Pakuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Paulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Peļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Podži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Prikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Raudaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Ringi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Silovi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Spalvi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Spalviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stainiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stalti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Streiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Taulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Trestiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Vaičuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Zarembovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
Augustiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bartkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Cauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kazanova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ludvikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Misjūni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Odigjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pankjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pukjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Pukjaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Saksoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Silavi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Skerškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stigeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Stoli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Užingorska apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Užinkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Valeiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Vilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Zapoļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
Kvietaines apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā
Vāguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Adzes apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā; bijušais nosaukums - Adze
Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Ļamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Ņivji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Plotņickie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Goliševas pagastā
Anatova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Baravuški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Bečeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Belomoiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Buliši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Dergači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Fedorki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Inkini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Juzefinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Kroški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Kurnalina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Ļistaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Ļubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Lielie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Mazie Kukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Petrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Pilda apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Rosica apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Rūdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Silovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Sleinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Šosti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Stoloni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Vecāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Veseri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Avīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Buhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Fedčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Ļahi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Latiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Nūraugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Obščina apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Perekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Poļaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pušmucovas pagastā
Aizelkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizeļkšņi" literarizēts nosaukuma variants
Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Gaigalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Iecelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Jaundegumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Jaunlubāna apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Klāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Krievbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Liepsalas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Paukulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Rupsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Stūrmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Zvidziena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā
Šņitki apdzīvota vieta (skrajciems) Ņukšu pagastā
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Ošupes pagastā
Astragini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Augustova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caici apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dubes apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Eisāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Firsovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Fruncišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Jureiši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučeri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Keiki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kļins apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kliškovas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ļipņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Lubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kolna Bašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kaučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Mazie Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pirmie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Otrie Prīkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Novopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Ondzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Radzeņš apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Pušas pagastā
Čigani apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Gornie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Iudri apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Kazinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Mērdzine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Mežernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Seipuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Sipki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šķiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Sļapnie apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Šmati apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Snotiuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Staupine apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Steponi apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Tereki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Valujeva apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Zujova apdzīvota vieta (skrajciems) Pušmucovas pagastā
Aļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Armuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Dervāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Dreizi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Geikina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Ignašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jeroškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Košeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Litavniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Manuhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Minkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Niperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Pocelujevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Punduri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Račeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Šļahotska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Sļesarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Smuškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Staroščiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Taraputki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tumenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Vipinga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Zemesgols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Astici apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta"
Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
Akmenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Balda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dītlovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Gulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kirkiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kristceļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Lazareva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Liuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Ostrovīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Parma apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Peirāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Šauriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Siugaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Svātova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Virbuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Vocīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žierkļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kankuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
Zbedas apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Rušonas pagastā
Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Breidaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Geļenova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Gračuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Griguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Gudļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kalnacki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kamenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kareļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kaštovņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Krištopeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kurka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kurtoša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kužmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Limani apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Marianpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Medikovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Mežinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Molnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kučera Gailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rutkovsku Kaži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Kolna Rubini apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Najautas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rēzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Riževas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rogovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Rutuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šamšuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šanti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Sedeži apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šerespole apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Siveriņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Šņitkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Spuļdzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Stupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Susojeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Svaļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Tiša apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Urči apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Utināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Vigoda apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Zeiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Zeinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Zolva apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā
Smiltiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rušonas pagastā, apdzīvotās vietas "Šņepsti" daļa
Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Grietēni apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
Glaudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā
Lemešovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ūdrīšu pagastā
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā
Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā
Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā
Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils
Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Faļtopi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Salienas pagastā
Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils
Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs
Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
Briežuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms
Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
Brunavišķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Krievgaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pāce apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pīrāgi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
Bille apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Līvi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Gavieze apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā) 18 km no Liepājas, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Gawiesen - 1904.-1919. g., Gaviezne - 1919.-1927. g.
Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
Kārļi apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Meijermuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Drabešu pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
Andžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas
Borovka apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
Zīlāni apdzīvota vieta (vidējciems) Kūku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
Lēnas apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, minēta (ar nosaukumu "Lene") kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g.
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
Gaiļmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Aglonas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Janopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jupatovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
Sprūževa apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs
Kastīre apdzīvota vieta (vidējciems) Rušonas pagastā
Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
Bruzilas apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
Striķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Ūdrīšu pagastā
Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā
Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Satiķi apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi
Vēķi apdzīvota vieta (viensēta un atpūtas bāze) Drabešu pagastā
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā
Arāji apdzīvota vieta (viensēta) Augšdaugavas novada Sventes pagasta rietumu malā
Atvases apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Simtēni apdzīvota vieta (viensēta) Drabešu pagastā
Andrecēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem
Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā
Bahāraka apdzīvota vieta Afganistānā (_Bahārak_), Badahšānas vilajetā
Benī Ihlifa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas austrumu daļā, Lielā Rietumu erga rietumos
Benī Abesa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas vidienē, Lielā Rietumu erga rietumu gala ziemeļos
Benī Unīfa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas ziemeļos
Morona apdzīvota vieta Argentīnā ("Moron"), Buenosaires pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, \~500000 iedzīvotāju (1975. g.)
Abrapampa apdzīvota vieta Argentīnā, Huhujas štata ziemeļu daļā
Arcvaberda apdzīvota vieta Armēnijā, Tavušas marzas austrumos
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā
Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos
Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā
Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā
Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera
Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Viskonsinas štatā
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Aiovas štatā
Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā
Aftona apdzīvota vieta ASV (_Afton_), Vaiomingas štata rietumos
Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos
Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā
Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē
Akutana apdzīvota vieta ASV (_Akutan_), Aļaskas štata dienvidos, Aelutu salu Foksu salu grupas Akutanas salā
Alamo apdzīvota vieta ASV (_Alamo_), Ņūmeksikas štata rietumu daļā
Albija apdzīvota vieta ASV (_Albia_), Aiovas štata dienvidu daļā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Nebraskas štatā
Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Ņujorkas štatā
Alīdo apdzīvota vieta ASV (_Aledo_), Ilinoisas štata rietumos
Aleneva apdzīvota vieta ASV (_Aleneva_), Aļaskas štatā, Aļaskas līča Afognakas salas dienvidos
Aleksandera apdzīvota vieta ASV (_Alexander_), Ziemeļdakotas štata rietumos
Aleksandrija apdzīvota vieta ASV (_Alexandria_), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
Algona apdzīvota vieta ASV (_Algona_), Aiovas štata ziemeļu daļā
Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Džordžijas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Kanzasas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Nebraskas štatā
Almanora apdzīvota vieta ASV (_Almanor_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā
Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā
Alturasa apdzīvota vieta ASV (_Alturas_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
Alva apdzīvota vieta ASV (_Alva_), Oklahomas štata ziemeļu daļā
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.)
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā
Anakonda apdzīvota vieta ASV (_Anaconda_), Montānas štata dienvidrietumu daļā
Anadarko apdzīvota vieta ASV (_Anadarko_), Oklahomas štatā
Anaktūvakpāsa apdzīvota vieta ASV (_Anaktuvuk Pass_), Aļaskas štata ziemeļu daļā
Anamosa apdzīvota vieta ASV (_Anamosa_), Aiovas štata austrumu daļā
Andaluža apdzīvota vieta ASV (_Andalusia_), Alabamas štata dienvidu daļā
Angola apdzīvota vieta ASV (_Angola_), Indiānas štata ziemeļaustrumos
Anīaka apdzīvota vieta ASV (_Aniak_), Aļaskas štatā
Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Antigo apdzīvota vieta ASV (_Antigo_), Viskonsinas štatā
Antonito apdzīvota vieta ASV (_Antonito_), Kolorādo štata dienvidos
Apači apdzīvota vieta ASV (_Apache_), Oklahomas štatā
Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
Araba apdzīvota vieta ASV (_Arab_), Alabamas štata ziemeļaustrumu daļā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Nebraskas štata dienvidu daļā
Arapaho apdzīvota vieta ASV (_Arapahoe_), Vaiomingas štatā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Floridas štatā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Luiziānas štata ziemeļu daļā
Ārkeidija apdzīvota vieta ASV (_Arcadia_), Viskonsinas štata rietumu daļā
Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā
Ārko apdzīvota vieta ASV (_Arco_), Aidaho štatā
Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
Arlī apdzīvota vieta ASV (_Arlee_), Montānas štata rietumu daļā
Ārmora apdzīvota vieta ASV (_Armour_), Dienviddakotas štata dienvidaustrumu daļā
Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Nebraskas štata rietumu daļā
Ārtura apdzīvota vieta ASV (_Arthur_), Ziemeļdakotas štata austrumu daļā
Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
Aspermonta apdzīvota vieta ASV (_Aspermont_), Teksasas štatā
Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
Atīna apdzīvota vieta ASV (_Athena_), Oregonas štata ziemeļaustrumu daļā
Atlantika apdzīvota vieta ASV (_Atlantic_), Aiovas štata dienvidrietumu daļā
Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā
Atika apdzīvota vieta ASV (_Attica_), Indiānas štata rietumu daļā
Āva apdzīvota vieta ASV (_Ava_), Misūri štata dienvidu daļā
Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos
Babita apdzīvota vieta ASV (_Babbitt_), Minesotas štata ziemeļaustrumos
Badaksa apdzīvota vieta ASV (_Bad Axe_), Mičiganas štata austrumos
Kārlaila apdzīvota vieta ASV (_Carlisle_), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dandolka apdzīvota vieta ASV (_Dundalk_), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Enisa apdzīvota vieta ASV (_Ennis_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Kolorādo štatā
Heistingsa apdzīvota vieta ASV (_Hastings_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā
Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā
Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jorka apdzīvota vieta ASV (_York_), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā
Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā
Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos
Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā
Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā
Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos
Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos
Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā
Aiuka apdzīvota vieta ASV (_Iuka_), Misisipi štata ziemeļaustrumos
Keteringa apdzīvota vieta ASV (_Kettering_), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linkolna apdzīvota vieta ASV (_Lincoln_), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Morisa apdzīvota vieta ASV (_Morris_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Asio apdzīvota vieta ASV (_Osseo_), Viskonsinas štatā
Sevērna apdzīvota vieta ASV (_Severn_), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.)
Stemforda apdzīvota vieta ASV (_Shelton_), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tolīdo apdzīvota vieta ASV (_Toledo_), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aptona apdzīvota vieta ASV (_Upton_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Votervila apdzīvota vieta ASV (_Waterville_), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinčestera apdzīvota vieta ASV (_Winchester_), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Eida apdzīvota vieta ASV ("Ada"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alendeila apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alaiansa apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alpaina apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alpaina apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Andersona apdzīvota vieta ASV ("Anderson"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Endrūsa apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
Ārnolda apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Kalifornijas štatā
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Espenhila apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.)
Atlanta apdzīvota vieta ASV ("Atlanta"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oburna apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ogasta apdzīvota vieta ASV ("Augusta"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ostina apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Boldvina apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Boforta apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlina apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērlina apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju
Betela apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Betela apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bisbī apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju
Blūmingtona apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bolivara apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Boulinggrīna apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brendona apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brenta apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bridžporta apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braitona apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.)
Broktona apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Brukfīlda apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Brukingsa apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Braunsvila apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bransvika apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Koldvela apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kalifornija apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kenbi apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kantona apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kārbondeila apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Karoltona apdzīvota vieta ASV ("Carrollton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārtidža apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentreilija apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čārlstona apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čārlstona apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šarlota apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čatahūčī apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šaiena apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čilikoti apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sērklvila apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klārksbērga apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.)
Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klārksvila apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klīrfīlda apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klīvlenda apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kliftona apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kliftona apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Koldvotera apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbija apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Konkorda apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.)
Korninga apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Ārkanzas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Korninga apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Krivica apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kraunpointa apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kamberlenda apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Danberi apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Devenporta apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dikeitura apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dikeitura apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Denisona apdzīvota vieta ASV ("Denison"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dentona apdzīvota vieta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dērbi apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Destrehena apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.)
Daglasa apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dumasa apdzīvota vieta ASV ("Dumas"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Durenta apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Īdena apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Īdena apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Edžvuda apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eldžina apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elizabetauna apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elkhārta apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elvuda apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elvuda apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.)
Englvuda apdzīvota vieta ASV ("Englewood"), Floridas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.)
Enterpraisa apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Enterpraisa apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Efrata apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eseksa apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.)
Junisa apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērfīlda apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērmounta apdzīvota vieta ASV ("Fairmount"), Ņujorkas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērvjū apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērvjū apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fārmingtona apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fārmingtona apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Florensa apdzīvota vieta ASV ("Florence"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fortnoksa apdzīvota vieta ASV ("Fort Knox"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2010. g.)
Fortlenardvuda apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Forkornersa apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.)
Frankforta apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frederika apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fridonija apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fridonija apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frūtkova apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Fultona apdzīvota vieta ASV ("Fulton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Galatina apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dženīva apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Glāsgova apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Glastonberija apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grāftona apdzīvota vieta ASV ("Grafton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Greiema apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Granbi apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandvjū apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnrivera apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnfīlda apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsbērga apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvuda apdzīvota vieta ASV ("Greenwood"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grotona apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grotona apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grovtona apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grovtona apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Heisa apdzīvota vieta ASV ("Hays"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hāfveja apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hamiltona apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hemptona apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hemptona apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisbērga apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Herisona apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hārtforda apdzīvota vieta ASV ("Hartford"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hārvi apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Hendersona apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilo apdzīvota vieta ASV ("Hilo"), Havaju štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hilsboro apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Holispringsa apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hadsona apdzīvota vieta ASV ("Hudson"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Itaka apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kahului apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāneohe apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapaa apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārni apdzīvota vieta ASV ("Kearny"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kīhei apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingslenda apdzīvota vieta ASV ("Kingsland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kingstona apdzīvota vieta ASV ("Kingston"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Noksvila apdzīvota vieta ASV ("Knoxville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lakrosa apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiklenda apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Largo apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Līsbērga apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Luisbērga apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Luistona apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtonpārka apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.)
Laima apdzīvota vieta ASV ("Lima"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linkolntona apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Laivoka apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Landona apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Longbīča apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Louela apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lūlinga apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Manhatana apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Menkeito apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērieta apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērisvila apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršfīlda apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mārtina apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Martinesa apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Meisona apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meisona apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Memfisa apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Memfisa apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meridiana apdzīvota vieta ASV ("Meridian"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meteiri apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.)
Maiami apdzīvota vieta ASV ("Miami"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Milforda apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Milforda apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mindena apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mindena apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mineapolisa apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mišena apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mičela apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mičela apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Monro apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Monro apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mūrheda apdzīvota vieta ASV ("Moorhead"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mortona apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mortona apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mortona apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntvērnona apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntvērnona apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntvērnona apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntvērnona apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūolbani apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūlandona apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņuarka apdzīvota vieta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūtona apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūtona apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūtona apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortona apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Norviča apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Okdeila apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Okridža apdzīvota vieta ASV ("Oakridge"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Okvila apdzīvota vieta ASV ("Oakville"), Misūri štatā, 36100 iedzīvotāju (2010. g.)
Ošenpainsa apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.)
Odesa apdzīvota vieta ASV ("Odessa"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Onaida apdzīvota vieta ASV ("Oneida"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oneonta apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orindža apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Konnektikutas štatā, 13950 iedzīvotāju (2014. g.)
Orindža apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Orčardsitija apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oregona apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oregona apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Oškoša apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Osvīgo apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oksforda apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pālmhārbora apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parisa apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasadīna apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pērlrivera apdzīvota vieta ASV ("Pearl River"), Ņujorkas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Filadelfija apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Painhilsa apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pitsbērga apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pitsfīlda apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsfīlda apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Platsbērga apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Poinsiana apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
Portšarlota apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Potsdama apdzīvota vieta ASV ("Potsdam), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ravena apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ripablika apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ričmonda apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ričmonda apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ričmonda apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Roanoka apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ročestera apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokimaunta apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokspringsa apdzīvota vieta ASV ("Rocksprings"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Roja apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rola apdzīvota vieta ASV ("Rolla"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rozdeila apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
Soko apdzīvota vieta ASV ("Saco"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentluisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seilema apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Salaina apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sankarlospārka apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sandaski apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Skrantona apdzīvota vieta ASV ("Scranton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbivila apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šeltona apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šenando apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Silverspringsa apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sirakjūsa apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Samerseta apdzīvota vieta ASV ("Somerset"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sautbenda apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sauthila apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Spensera apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Spensera apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Springhila apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Springveli apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Springfīlda apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.)
Springfīlda apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.)
Springfīlda apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.)
Stontona apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērdžisa apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Salfura apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Samervila apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju
Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju
Supīriora apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju
Svītvotera apdzīvota vieta ASV ("Sweetwater"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teritauna apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tomasvila apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Tailera apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taitusvila apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Toringtona apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Taunenkantri apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Triniti apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jūniona apdzīvota vieta ASV ("Union"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vandeilija apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vandeilija apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vērnona apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vjena apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vailuku apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaipahu apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Veikfīlda apdzīvota vieta ASV ("Wakefield"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorena apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorena apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorena apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorensbērga apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vorso apdzīvota vieta ASV ("Warsaw"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Votertauna apdzīvota vieta ASV ("Watertown"), Konnektikutas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestona apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestona apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vītona apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vaithola apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Viljamsbērga apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Viltona apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Viltona apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinzora apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Konnektikutas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinzora apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinzora apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vinfīlda apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vudstoka apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vunsokita apdzīvota vieta ASV ("Woonsocket"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Raita apdzīvota vieta ASV ("Wright"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
Montpīljera apdzīvota vieta ASV, Aidaho štata dienvidaustrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belvjū apdzīvota vieta ASV, Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beimineta apdzīvota vieta ASV, Alabamas štata dienvidrietumu daļā
Batlera apdzīvota vieta ASV, Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Barova apdzīvota vieta ASV, Aļaskas štata ziemeļos, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē
Baklenda apdzīvota vieta ASV, Aļaskas štata ziemeļrietumu daļā
Bensona apdzīvota vieta ASV, Arizonas štata dienvidaustrumu daļā
Bauza apdzīvota vieta ASV, Arizonas štata rietumos
Begdeda apdzīvota vieta ASV, Arizonas štata rietumu daļā
Belfurša apdzīvota vieta ASV, Dienviddakotas štata rietumos
Baisona apdzīvota vieta ASV, Dienviddakotas štata ziemeļaustrumu daļā
Bārnvela apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štatā
Beitsberga-Līsvila apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štata rietumu daļā
Benetsvila apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štata ziemeļaustrumos
Bambērga apdzīvota vieta ASV, Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bārnsvila apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štatā
Beksli apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štata dienvidrietumu daļā
Batlera apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Banela apdzīvota vieta ASV, Floridas štatā, pussalas austrumu daļā
Bentona apdzīvota vieta ASV, Ilinoisas štata dienvidu daļā
Beivuda-Losososa apdzīvota vieta ASV, Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekkrastē
Beloita apdzīvota vieta ASV, Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belvila apdzīvota vieta ASV, Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bārborvila apdzīvota vieta ASV, Kentuki štata dienvidaustrumu daļā
Bentona apdzīvota vieta ASV, Kentuki štata dienvidrietumu daļā
Baiersa apdzīvota vieta ASV, Kolorādo štatā
Beifīlda apdzīvota vieta ASV, Kolorādo štata dienvidrietumu daļā
Banki apdzīvota vieta ASV, Luiziānas štatā
Bārnsteibltauna apdzīvota vieta ASV, Masačūsetsas štata dienvidaustrumos
Bāta apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā
Bārhārbora apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Mauntdezertas salā Meinas līča ziemeļrietumu piekrastē
Belfāsta apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Penobskolas līča krastā
Beldinga apdzīvota vieta ASV, Mičiganas štatā
Bārnsvila apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā
Bensona apdzīvota vieta ASV, Minesotas štata rietumu daļā
Begli apdzīvota vieta ASV, Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
Bekstera apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā, Breinerdas rietumu piepilsēta
Beitsvila apdzīvota vieta ASV, Misipi štata ziemeļrietumu daļā
Beispringsa apdzīvota vieta ASV, Misisipi štatā
Belzona apdzīvota vieta ASV, Misisipi štatā
Baklina apdzīvota vieta ASV, Misūri štata ziemeļu daļā
Batlera apdzīvota vieta ASV, Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belta apdzīvota vieta ASV, Montānas štatā
Beikera apdzīvota vieta ASV, Montānas štata austrumos
Belfrī apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidos, Jeloustounas labā krasta pietekas Klarksforkas kreisajā krastā
Belgreida apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidu daļā
Basbi apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidu daļā, Vulfa kalnu ielejā
Benkelmena apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata dienvidrietumos
Bejārda apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata rietumu daļā
Baseta apdzīvota vieta ASV, Nebraskas štata ziemeļaustrumu daļā
Bankervila apdzīvota vieta ASV, Nevadas štata dienvidaustrumos
Bedforda apdzīvota vieta ASV, Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belousfolsa apdzīvota vieta ASV, Ņūhempšīras štatā, Konnektikutas upes labajā krastā
Bāta apdzīvota vieta ASV, Ņujorkas štatā
Bateivija apdzīvota vieta ASV, Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Belena apdzīvota vieta ASV, Ņūmeksikas štatā
Bejārda apdzīvota vieta ASV, Ņūmeksikas štata dienvidrietumu daļā
Belvjū apdzīvota vieta ASV, Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beikera apdzīvota vieta ASV, Oregonas štata austrumu daļā
Bendona apdzīvota vieta ASV, Oregonas štata dienvidrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē
Beisitija apdzīvota vieta ASV, Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belfonta apdzīvota vieta ASV, Pensilvānijas štatā
Bedforda apdzīvota vieta ASV, Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bakhanona apdzīvota vieta ASV, Rietumvirdžīnijas štatā
Bastropa apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā
Beitsvila apdzīvota vieta ASV, Teksasas štata dienvidu daļā
Dablina apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Balindžera apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, Kolorādo upes krastos
Belvila apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, rietumos no Hjūstonas
Begsa apdzīvota vieta ASV, Vaiomingas štata dienvidos, Litlsneikas krastos
Beisina apdzīvota vieta ASV, Vaiomingas štata ziemeļu daļā
Bairona apdzīvota vieta ASV, Vaiomongas štata ziemeļu daļā
Beisinsitija apdzīvota vieta ASV, Vašingtonas štatā
Bare apdzīvota vieta ASV, Vērmontas štatā
Bedforda apdzīvota vieta ASV, Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beifīlda apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļos, Augšezera krastā
Baraga apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štata ziemeļu daļā, Augšezera Kiveno līča piekrastē
Baskobela apdzīvota vieta ASV, Viskonsinas štatā, Viskonsinas upes dienvidu piekrastē
Belfīlda apdzīvota vieta ASV, Ziemeļdakotas štata rietumu daļā
Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā
Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša
Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā
Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā
Halskrīka apdzīvota vieta Austrālijā (_Halls Creek_), Rietumaustrālijas štata ziemeļu daļā
Bedouri apdzīvota vieta Austrālijā, Kvīnslendas štata rietumos
Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
Aranli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Imišli rajonā
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Upmale apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Adamantina apdzīvota vieta Brazīlijā (_Adamantina_), Sanpaulu štata rietumu daļā
Agudusa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Agudos_), Sanpaulu štatā
Altualegri apdzīvota vieta Brazīlijā (_Alto Alegre_), Roraimas štatā
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Drabeši apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā), 8 km no Cēsīm
Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
Idūnas apdzīvota vieta Drabešu pagastā
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Albēra apdzīvota vieta Francijā (_Albert_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Konša pie Ušas apdzīvota vieta Francijā (_Conches-en-Ouche_), Augšnormandijas reģionā
Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
Frivileskarbotēna apdzīvota vieta Francijā (_Friville-Escarbotin_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona ziemeļrietumos
Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Ama apdzīvota vieta Francijā (_Ham_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas prefektūras austrumos
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Senležēledomāra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģionā
Mērī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona dienvidu daļā
Atjēsulona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Brēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Fērantardenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Giņikūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Irsona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Lafertē-Milona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Marla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monteskūra-Lizerola apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vaijī pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Oriņī-Sentbenuata apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Pinona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Ribemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sengobēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Senmišela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Sisona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Venizela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vervēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Vilērkotreta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamentā
Monkornē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta austrumu daļā
Ternjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumu daļā
Boēnanvermanduā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Etro apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļos
Frenuālegrāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā
Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
Korbī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Moreila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Aijī pie Nuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Nela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Perona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Rosjēransantēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Ruā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Vilēra-Bretono apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamentā
Mondidjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta dienvidos
Dulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļos
Bovāla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta ziemeļu daļā
Etrē-Sendenī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Klermona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Krepīanvaluā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Lakruā-Sentuāna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Liankūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Muī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Nuajona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ponsenmaksansa apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Ribēkūra-Drelēnkūra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Šantijī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senlī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Senžistanšosē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Trolī-Breija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamentā
Breteija apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Uāzas departamenta ziemeļos
Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
Amansa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Erikūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ešnozlamelēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Favernē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fontēnlelikseija apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Frena-Senmamē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fužerola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Grē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Kombofontēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Likseijlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Līra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Marnē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Melisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Monbozona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sē pie Sonas un Sentalbēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Salonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Elvijēra un Ljomona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senlū pie Semūzas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Fokoņē un Lamēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pora pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Dampjēra pie Linotas apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Noruāleburža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pema apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Pisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Planšēlemina apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Rioza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Ronšāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Šampaņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sensovēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Senžērmena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Sola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vezula apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vilēreksela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Vovijēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Žisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Augšsonas departamentā
Bokūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Della apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Ružmonlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Šatenuāleforža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Valduā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Žiromaņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Belforas departamentā
Amansē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Bomledama apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Busjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Damprišāra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Etalāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Fešlešatela apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Frana apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Kenžē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Klervāla apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laberžmēna-Sentmarī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lefurža apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lerisē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Levjē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Maršo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Meša apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monferānlešato apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Monlebona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Morto apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Muta apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Lila pie Dū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Laklīza un Mižū apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Odenkūra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ornāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Oršānsa-Vena apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pjērfontēnlevarāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ponderuāda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Pontarljē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Puijēleviņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rošleboprē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Rulāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Ružmona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sansēlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Šarkemona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sentipolita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Senvita apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Sošo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Tisa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valdaona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Valentiņē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Versela-Vildjēlekāna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Vilēlelaka apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žilē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Žuņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
Burbonlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fela-Bilo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Klefmona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Otamansa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Šampsevrēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Ternatāla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Adrēnu) reģiona Augšmarnas departamentā
Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Abondansa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Ansīlevjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Boēža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonanšablē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Bonvila apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Duvēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Franžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Gruazī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Krizeija apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Labalmdesilēnžī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laklizāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Legranbornāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Lekontamina-Monžoī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Leuša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Maglāna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Mežēva apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Morzēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Laroša pie Foronas apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pasī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Pibljē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Reņē-Ezrī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Rimilī apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Salanša apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Samoēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Šatela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senoda apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžandolpa apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžervēlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžiljēnanženvuā apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžora apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Senžorioza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sesela apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sionzjē apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Sjēza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tanēnža apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Tona apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Torēngljēra apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Vjīzansalāza apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā
Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
Bakumba apdzīvota vieta Gabonā, Augšogoves provinces dienvidrietumu daļā
Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
Atammika apdzīvota vieta Grenlandē (_Atammik_), Kekatas pašvaldībā
Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
Ansbertrāna apdzīvota vieta Gvadelupā, Grantēras salas ziemeļrietumu piekrastē, Gvadelupas šauruma krastā
Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
Adaba apdzīvota vieta Indijā (_Adaba_), Orisas štata dienvidu daļā
Adhaura apdzīvota vieta Indijā (_Adhaura_), Bihāras štata dienvidrietumos
Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā
Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
Āthagarha apdzīvota vieta Indijā (_Āthagarh_), Orisas štatā
Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
Balesara apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāra tuksneša dienvidu daļā
Bāpa apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāras tuksneša ziemeū daļā
Čerapundži apdzīvota vieta Indijas ziemeļaustrumos, Meghālajas štatā, Šillonga plato 1300 m vjl., viena no lietainākajām vietām pasaulē, vidēji \~12000 mm gadā
Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Balari apdzīvota vieta Indonēzijā, Ziemeļsumatras štata dienvidrietumos, Tanahmasas salas ziemeļos
Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
Ebilīksa apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
Mauntrata apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
Stredbeli apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistē
Retdauni apdzīvota vieta Īrijā, Līšas grāfistes dienvidu daļā
Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā
Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Alerija apdzīvota vieta Korsikā (_Aleria_), Francijā, Augškorsikas reģiona austrumos
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
Adamova apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Akmuruna apdzīvota vieta Krievijā (_Akmurun_), Baškorostānas republikas dienvidaustrumu daļā
Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
Akša apdzīvota vieta Krīevijā (_Akša_), Aizbaikāla novada dienvidos
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aktaša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktaš_), Altaja Republikā
Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
Alnaši apdzīvota vieta Krievijā (_Alnaši_), Udmurtijas Republikas dienvidu daļā
Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā
Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Angasjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Angasjak_), Baškorostānas Republikā
Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
Argaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argaš_), Uļjanovskas apgabala rietumos
Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Baškorostānas Republikā
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Aromaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Aromaševo_), Tjumeņas apgabala dienvidu daļā
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Askarova apdzīvota vieta Krievijā (_Askarovo_), Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālu Kirkitau grēdas austrumu nogāzē
Askina apdzīvota vieta Krievijā (_Askino_), Baškorostānas Republikas ziemeļos
Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
Ašapa apdzīvota vieta Krievijā (_Ašap_), Permas novada dienvidu daļā
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
Atjaševa apdzīvota vieta Krievijā (_Atjaševo_), Mordvijas Republikas austrumos
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Atrata apdzīvota vieta Krievijā (_Atrat_), Čuvašijas Republikā
Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Bedejeva Poļana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā
Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
Abzakova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas austrumos, Dienvidurālos
Abzanova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidos; Abzana
Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
Bakali apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas rietumu daļā
Baikibaševa apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā
Ablajeva apdzīvota vieta Krievijā, Baškortostānas Republikā; Ablaja
Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
Batireva apdzīvota vieta Krievijā, Čuvašijas Republikas dienvidaustrumu daļā
Belorečenska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras pietekas Boļšaja Belaja labajā krastā
Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Belojeva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū
Kuva apdzīvota vieta Krievijā, Permas novada Komi-Permiešu apvidū, <10000 iedzīvotāju
Rudaka apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu
Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Krasnoje Selo apdzīvota vieta Krievijā, Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Sanktpeterburgas dienvidu daļā, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
Akjara apdzīvota vieta Krievijas Baškorostānas Republikas dienvidaustrumos
Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
Adūngola apdzīvota vieta Ķīnā (_Adun-Gol_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Utuncjao apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons
Bajannuru apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Alašas aimakā
Bajanmoda apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas Autonomā reģiona Alašas aimakā
Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona austrumos, Hingāna aimakā
Bajanta apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Bajnnuras aimakā, pie Lielā Ķīnas mūra
Bajanovo apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Baotou (Bugatas) aimakā
Balihaņa apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Čifenas prefektūras dienvidos
Bajancagana apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
Bajanhota apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona dienvidu daļā
Bajannūra apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidaustrumos
Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Hingāna aimaka dienvidu daļā
Bajantuga apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimakā
Bajanhušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Šilīngolas aimaka austrumos
Bajarthušu apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona Tunliao aimakā, Lielā Hingāna dienvidaustrumu nogāzē
Bajangola apdzīvota vieta Ķīnā, Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā
Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
Abū Kurīna apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Qurīn_), Sidras šeibijā
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
Asābija apdzīvota vieta Lībijā (_Al Așābi‘ah_), Garjānas šebījā
Ākāra apdzīvota vieta Lībijā (_Āqār_), Vādī eš Šātī šebījas dienvidaustrumu daļā
Asbīja apdzīvota vieta Lībijā (_Asbī'ah_), Tripoles šebījā
Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
Solihala apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Solihull"), Anglijas vidienē, Birmingemas dienvidaustrumu priekšpilsēta, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, bet 20. gs. beigās iekļauta Birmingemas sastāvā
Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
Bistera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Oksfordšīras grāfistes ziemeļu daļā
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras grāfistē, Dī upes kreisajā krastā
Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
Portrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu malā
Juiga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas ziemeļu daļā
Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
Selkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, starp Gelašīlsu un Hoiku
Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
Strenrāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, netālu no Ziemeļu šauruma
Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kailoflohalša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, pie Inera un Slītas šauruma savienojuma
Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā
Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Aleksandrava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravas_), Telšu apriņķa Pluņģes rajona rietumos
Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Andronišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Andrioniškis_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Ankštaķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ankštakiai_), Klaipēdas apriņķa Kretingas rajonā
Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Aukštadvare apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštadvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajona rietumu daļā
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
Aukšteļķe apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelké_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Auleļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Auleliai_), Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Babrunģēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Babrungėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Natķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Ruki apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Vilķīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Babrunga apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Kuļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žemaiču Kalvarija apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Šateiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Staļģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Varkaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Žlibini apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Dauģēdi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Tveri apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Rietavas pašvaldībā
Degaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Dūseiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Eiģirdži apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Loķe apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Nevarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Raiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Rīšķēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Trīšķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Žarēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Telšu rajonā
Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Debeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Rubiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Svēdasi apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Traupe apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Viešintas apdzīvota vieta Lietuvā, Utenas apriņķa Anīkšču rajonā
Nendelne apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Ešenes pagasta dienvidaustrumu daļā
Benderna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Gamprinas pagasta dienvidu daļā
Šānvalde apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Maurenes pagastā
Maurene apdzīvota vieta Lihtenšteinā, pagasta administratīvais centrs
Štega apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagastā
Malbuna apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trizenbergas pagasta austrumu anklāvā
Gafleja apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Trīzenbergas pagasta ziemeļrietumu daļā
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
Balina apdzīvota vieta Malaizijā, Kedahas štata austrumu daļā
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
Aželtake apdzīvota vieta Māršala Salās (_Ajeltake_), to dienvidu atzarā
Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
Altanširē apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanširee_), Austrumgobi aimakā
Breidsa apdzīvota vieta Montserratā, šīs Lielbritānijas aizjūras teritorijas administratīvais centrs, 1000 iedzīvotāju (2005. g.)
Baga apdzīvota vieta Nigērijā (_Baga_), Borno štata ziemeļaustrumos
Abinsi apdzīvota vieta Nigērijā, Benue štatā
Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
Adoru apdzīvota vieta Nigērijā, Kogi štata dienvidu daļā
Akamkpa apdzīvota vieta Nigērijā, Riversas štata dienvidaustrumu daļā
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Mušina apdzīvota vietā Nigērijas dienvidrietumos, Lagosas pilsētas rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta
Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē
Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē
Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
Aleksandrovka apdzīvota vieta Riebiņu novada Rušonas pagastā
Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā
Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
Arna apdzīvota vieta Sīrijā, Rīfdimeškas muhāfazas dienvidrietumos
Flerjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā
Kolombjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidrietumu daļā
Kuvē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona dienvidu daļā
Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā
Marēna-Epaņjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantonā, Neišateles ezera ziemeļu krastā
Buohsa apdzīvota vieta Šveicē, Nidvaldenes kantonā, Fīrvaldšteterezera krastā
Ingenbola apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā, Frīvaldštetezera krastā
Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā
Shīrmonikoga apdzīvota vieta tāda paša nosaukuma salas rietumu daļā, Nīderlandes Frīzlandes provincē
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
Tonburi apdzīvota vieta Taizemē ("Thonburi"), Bangkokas pilsētas rajons, kas līdz 1971. g. bija atsevišķa pilsēta
Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
Arangveza apdzīvota vieta Trinidādā un Tobāgo, Trinidādas salas ziemeļrietumu dalā, Savānas/Laventilas pašvaldībā
Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Alamosa apdzīvota vieta un lidosta ASV (_Alamosa_), Kolorādo štata dienvidu daļā
Kekertarsuaka apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē
Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
Juiste apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
Špīkeroga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
Vangeroge apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salā
Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
Bordesholma apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē
Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
Leka apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas zemes ziemeļos
Tarpa apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvingas-Holšteinas federālajā zemē
Ilmāja apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji
Aragva apdzīvota vieta Venecuēlā, Monagasas štatā
Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru
Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Būdafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Gnūše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Hābu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Hillerstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Jislavēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Mariannelunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Mulše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Šilingarīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Smolandsstēnara apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Tāberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Vagerīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā
Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā
Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
konurbācija apdzīvota vieta, ko veido viena vai vairākas centrālās pilsētas ar priekšpilsētām vai ciematiem, kuri atrodas tuvu cits citam un ir savstarpēji saistīti
Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
Leikplesida apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
Elvuda apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Bruņi apdzīvotās vietas "Babīte" bijušais nosaukums
Mežvidi apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Spilve apdzīvotās vietas “Babīte” bijušais nosaukums
Golyšova Apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants latgaliski
Golyševa apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukums latgaliski
Tolkova Apdzīvotās vietas "Linava" ("Linovo") Krievijā bijušais nosaukums
Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
Ribiniški Apdzīvotās vietas "Riebiņi" bijušais nosaukums
Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums
Solujoņi apdzīvotās vietas "Silajāņi" bijušais nosaukums Preiļu novadā
Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā
Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
Apenīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā
Apinīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi
aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
apertūra Apertūra kodolfizikā - leņķis starp koniskā radioaktīvā starojuma malējiem stariem, kuri nonāk reģistrējošā iekārtā
siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
samiltīt apēst (nicinoši)
apsnāt Apēst šur un tur
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku)
ķembt Apēst, izšķērdēt
pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu
apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana
apgāde Apgādāšana, apgādība (1)
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām, ierīcēm radiosakaru uzturēšanai
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā
iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo
apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml. (piemēram, transportlīdzekli, ekspedīciju)
aptakelēt Apgādāt ar visu nepieciešamo un samontēt takelējumu kvalitatīvai ekspluatācijai
nosadrošināties Apgādāt un nodrošināt sevi ar eksistences līdzekļiem
apķuidīt Apgādāt, nodrošināt
ģērbt Apgādāt, nodrošināt ar apģērbu
mitināt Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās)
bruņoties Apgādāties, nodrošināties (ar piederumiem, darba rīkiem)
dineirisks Apgādāts ar diviem aksoniem, piem., nervu šūna
atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē)
atspīdumgaisma Apgaismojums acu atspīduma radīšanai
dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus
vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu
pagaisma Apgaismojums no apakšas
pamatapgaismojums Apgaismojums visam filmēšanas laukumam
pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
apgaisme Apgaismošana (1); apgaismojums (1)
apgaisme Apgaismošana (2); apgaismojums (3)
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai; lākturis
gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot
gāzes radziņš apgaismošanas ierīce, kur gaismu rada degoša gāze
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu
svečturis Apgaismošanas ierīce, kurā iestiprina sveces vai sveci
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu
atgaismis Apgaismošanas ķermeņa sastāvdaļa gaismas sadalīšanai, arī gaismas staru virzīšanai vēlamajā virzienā
lāps Apgaismošanas lāpa nakts zvejai
elektriskā apgaisme apgaismošanas sistēma, kurā izmanto elektriskās gaismas avotus
ugunsskals Apgaismošanas skals
rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots
halogēnspuldze Apgaismošanas spuldze, kas pildīta ar fluora, hlora, broma vai joda tvaikiem
izgaismot Apgaismot (no iekšpuses gaismu caurlaidošu priekšmetu), tā ka (tas) kļūst viscaur gaišs
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu)
sagunīt apgaismot (vairākus objektus, gk. ar lāpām, piemēram makšķerējot naktī)
matemātiskā indukcija apgalvojuma A(n) pierādīšanas metode naturālam argumentam n, konstatējot, ka: (1) A(1) ir patiess (indukcijas bāze); (2) no A(n-1) patiesuma izriet A(n) patiesums (indukcijas solis)
robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
afirmācija Apgalvošana, apstiprināšana
apļundināt Apgāzt šķidrumu (saskalojot)
apzvalstīt Apgāzt, vairākkārt zvalstot, sašūpojot
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju
circumcisio Apgraizīšana
cirkumcīzija Apgraizīšana; priekšādas nogriešana
apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut
transpozīcija Apgriešana, pārstatīšana, pārlikšana vietām
RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
apšķērēt Apgriezt (ar šķērēm, dzirklēm)
atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
raušķēt apgriezt ar raušķi (1)
kāsītis Apgrieztais jumtiņš - diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta
lombardiešu ritms apgriezti punktēts ritms, kas asociējas gan ar pieklibošanu, gan noteiktību, valdonību
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā
negociācija Apgrozāmo dokumentu pārdošana un pirkšana
aiztušīt Apgrūtināt elpošanu
izklapastīt apgrūtināt izkļūšanu
dzīvot uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu
sēdēt uz kakla (kādam) apgrūtināt kādu ar rūpēm par sevi, sevis uzturēšanu
trobelēt Apgrūtināt; traucēt, trokšņot
dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums
distāzija Apgrūtināta stāvēšana
distītija Apgrūtināta vai neiespējama zīdīšana
ciets vēders apgrūtināta zarnu iztukšošanās
aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās
strangūrija Apgrūtināta, sāpīga pilienveida urinēšana
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
apgule Apgulšanās
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas)
sagatavoties apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas); trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu)
internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas)
pakaļa apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu
dibens apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
kabata apģērba (piemēram, bikšu, mēteļa, svārku) uzšūta vai iešūta maisveida detaļa (nelielu priekšmetu ielikšanai)
krūtaža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
krūteža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
zemiene apģērba apakšmala
zemuška apģērba apakšmala
apģērba gabals apģērba atsevišķa sastāvdaļa
prieška apģērba daļa, kas sedz ķermeņa priekšējo daļu
sāns apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi
plecs apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu
paduse apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa apvidu
oksts apģērba daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
pārkritums apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas
veļa apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai)
jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste
augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
cepure apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai
šķīre apģērba šķēluma vai iegriezuma vieta
šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
aporipse apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās
pielaikošana apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā
prove Apģērba, apavu uzlaikošana, pielaikošana
staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
piziķis Apģērbs, kas ir par īsu, šauru; tas, kas ir mazs, īss, neatbilst kādām normām, prasībām
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai
tvaika manekens apģērbu higrotermiskās apstrādes aparāts, ar kuru novērš gludinājumspīdus, ieburzījumus u. tml. prečskata trūkumus
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti)
modes ateljē apģērbu šūšanas darbnīca
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa
Japānas apinis apiņu suga ("Humulus japonicus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Hepialus humuli apiņu šūpotnis
apīža Apīši
bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem)
hipotrofija Apjoma pārmērīga samazināšanās (muskuļiem, orgāniem)
miniaturizācija Apjoma, apmēru samazināšana, piem., aparātiem, ierīcēm
mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums
elementārais apjoms apjoms, kura izmēri reducējas uz punktu, bet tiek saglabātas ķermeņa īpašības
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.)
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai
klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu
amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā
murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas
Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
inspersija Apkaisīšana ar apkaisāmo pulveri
apdirst Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt
apdirsties Apkakāties, apsmulēties, aptašķīties
terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus
serviss Apkalpošana
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu
kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos
attīrošā un atveseļojošā apstrāde apkarojošā apstrāde
bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
līžņa apkārt ložņājoša sieviete
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
prāģeris Apkārtceļojošs muzikants (Latvijā)
guds Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs
kolportieris Apkārtceļojošs sprediķotājs (kas pārdod reliģisku literatūru)
sertuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
setoks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
setuks Apkārtceļojošs tirgotājs, (zirgu) uzpircējs
suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks
līkums Apkārtceļš
piepilsētas zona apkārtējā teritorija, kam ir cieši saimnieciski, sadzīves un kultūras sakari ar lielu pilsētu
dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
fiksēšana Apkārtējās vides pazīmju konstatācija drīz pēc piedzimšanas
radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā
atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
žabrinieks Apkārtklejojošs ubags
apripulis Apkārtne (šaurākā nozīmē)
apkārtīns Apkārtnē, kaimiņos dzīvojošās
plašotne Apkārtne, plaša apkaime
videonovērošana Apkārtnes novērošana ar videoiekārtu
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks
periēgēze Apkārtvadāšana, sīka aprakstīšana vai izskaidrošana
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība
pazemojošs Apkaunojošs
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis
blamieris Apkaunojums, izgāšanās
applāt Apklāt (no augšas)
aplodēt Apklāt ar lodējamo materiālu (pirms lodēšanas)
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
apklaušenēt Apklaušināt
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā
demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā
apkožļāt Apkošļāt
apzurināt Apkošļāt
apgraulēt Apkošļāt (par lopiem)
kidoks Apkrāpt cietušo
nopaunāt Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunot Apkraut (kādu) ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem
apkūlas Apkūlības, kulšanas beigas
svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
kura Apkure, kurināšana
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra
helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai
uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku
kopkins Apķērība, mācīšanās spēja; kognīcija
aprakste Apķīlāšanas akts
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
ūdeņošana Aplaistīšanās mazgājoties pie akas pēc talkas
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
sasūkstīt Aplaizīt un sūkāt sāpošo vietu
apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot
apgardināties Aplaizot lūpas, iegūt patīkamu garšas sajūtu
pūdelēt aplami pašūt
kluinis Aplamis, tāds, kas greizs, šķībs, kā citādi nepareizs
paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem)
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu); pabeigt lāpīšanu
latāt Aplatot, apkāršot (ar latām apsist)
grābsna Aplaupīšana
spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana
vzjaķ buharja aplaupīt piedzērušo
zakaļečiķ Aplaupīt piedzērušo
neapiešanās Aplecināta dzīvnieka apaugļošanās izpalikšana
šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums)
nosalināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu
nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku)
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts
terebra Aplenkuma svārpsts, ar ko senie romieši urba pilsētu sienas
atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu
baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi
koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā
ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
sabrucināt apliet (veļu) ar verdošu ūdeni
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā
nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu
nožļāgties Aplieties ar ūdeni (netīši)
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
apkorēm Aplinkus, netieši
inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
apglaimot Aplišķēt; pielišķēties, pieglaimoties
ielodze Aploda; loga niša
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
kumeļaploks Aploks kumeļu turēšanai un ganīšanai
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks
zirgaploks Aploks zirgu turēšanai un ganīšanai
maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu
aploksne aplokšņu alga, nelegāls maksājums
atloks Aplokšņu atlokāmā daļa
primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice
sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice
paralakse Aplūkojamā priekšmeta šķietamā perspektīvā nobīde, pārvietošanās, ko izraisa novērošanas punkta maiņa
perambulācija Aplūkošanas ceļojums
kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
izcilāt Aplūkot un iztirzāt (daudzus vai visus jautājumus, priekšlikumus)
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi)
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus)
cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs
vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai
diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju
iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu)
iejādināt Apmācīt jāšanai (zirgu)
iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu)
iejādelēt Apmācīt, pieradināt jāšanai (zirgu)
kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai)
kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts
bresēties Apmaisīt ar rokām putru vai kādu citu šķidrumu
pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai
vadātājs Apmaldīšanās situācijas raksturotājvārds
aprotījums Apmale, apšuvums
apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu
uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
apkantēt Apmalot, apšūt
brusiņa Apmalots zāģmateriāls ar biezumu līdz 100 mm un platumu ne lielāku par divkāršu biezumu
pokupka Apmānīšana
caurnešana Apmānīšana, izmuļķošana
iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem
elektroepilācija Apmatojuma iznīcināšana ar elektrisko strāvu
fotoepilācija Apmatojuma likvidēšana noārdot matu sīpolus, izmantojot selektīvo termolīzi siltumu, kas rodas melanīnam absorbējot gaismas enerģiju
lāzerepilācija Apmatojuma likvidēšana, iznīcinot matu sīpolus ar lāzera staru
dzīšana apmatojuma nogriešana ar asu priekšmetu, skūšana
pakausis Apmatojums uz šīs galvas daļas
vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura)
apsērsiens Apmeklējums, ciemošanās
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu
apsērsējs Apmeklētājs, ciemiņš, viesis
rodātājs Apmeklētājs, viesis, kas visu izokšķerē
vieskarogs Apmeklētās valsts nacionālais karogs, kuru paceļ uz atbraukušā peldlīdzekļa
vilcīgs Apmelojošs
ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs
calumnia Apmelojums, neslavas celšana
balgs Apmelots, nomelnots, skumjš
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
cirkadīmisks Apmēram 24 stundu ritmam atbilstošs
Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai
mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī
vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību
piemetne Apmešanās vieta, pajumte, mājoklis
kakts Apmešanās vieta; dzīvesvieta; miteklis
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga)
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
kolonizācija apmetņu dibināšana vai iedzīvotāju nometināšana atkarīgā zemē
rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu
cikadoris Apmetums, štukatūra
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi
rāmaliņa Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta
ramana Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta
rāmanas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta
ramava Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta
ramiņas Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta
remena Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta
rāmulīte Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; gulta
ramave Apmierinājums, miers; droša, mierīga vieta; rāmava
adlenimenti Apmierināšanas līdzekļi
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu
klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt
zajebal Apnicis; lamāšanās izsauciens
dabādēt Apnikt, neciešamam kļūt
rezolūts Apņēmīgs; enerģisks, drošs
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu)
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
apņēmumiens Apņemšanās
dzira Apņemšanās
noņēmība Apņemšanās, nodoms
apskūris Apņemt ar vieglām pūkām; šķiedrains
apņirgāt Apņirgt, nicinoši, ņirdzīgi izmiet
Glaucidium passerinum apodziņš
zvirbuļpūcīte Apodziņš
apoksterēt Apokšķerēt
apokstīt Apokšķerēt
apošķerēt Apokšķerēt
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
aponeirotomija Aponeirozes pārgriešana
aponeirorāfija Aponeirozes šuve
imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā)
nošņukurēt Apostīt ar šņukuru; ostot pārmeklēt
sašņukāt apošņājot (ostot) sameklēt (par cūkām)
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem)
aplāsināt Appilināt, apšļakstīt, apsmidzināt
kvelda Applaucēšana
inundācija Applūdināšana vai pārpurvošana, aizdambējot tekošu ūdeni
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši)
apkārstīties Apprecēties (nicinoši)
apkankarēties Apprecēties (nievājoši)
izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu
appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli
iepūšļāt Appūst, dziedināt pūšļojot
apgreznot Appušķot
appuškāt Appušķot
appušķet Appušķot
brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās)
bramas Appušķoti goda vārti kāzās
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
sagodīties Appušķoties, izrotāties
appūšļāt Appūšļot
appūstīt Appūšļot
pūšļaki Appūšļotas lietas
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā
kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi
plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
saziedēšanās Apputekšņošanās
aptvankt Apputēt, aplipt ar sodrējiem; tikt ilgstoši apdūmotam
bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu
ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem)
straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību
žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu
bracata apraksta lēkāšanas skaņas
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu
šļaikt Apraksta plaukšķošu skaņu, kada rodas, piemēram, sitot ar plaukstu
žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
žvingš Apraksta skaņu, kas rodas pļaujot ar izkapti vai saplēšot stiklu
žļerks apraksta skaņu, kas rodas sašķaidot ko daļēji cietu
šļirkš Apraksta skaņu, kas rodas šļircinot
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni
šnirķu šnerķu apraksta zobenu šķindoņas skaņas
aprakste Aprakstīšana
deskripcija Aprakstīšana
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības
parafrāze Aprakstoša izteiksme; vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu
biofiziogrāfija Aprakstošā jeb strukturālā bioloģija, organogrāfija, pretstatā biofizioloģijai
aprakstoši Aprakstošs
tēlojošs Aprakstošs
deskriptīvs Aprakstošs, nosaucošs
palīgapraksts Apraksts, kas sastādīts papildus pamataprakstam, lai vispusīgi atspoguļotu izdevumu un atvieglotu tā sameklēšanu alfabētiskajā katalogā
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt
apkašņāt Aprakt, ierušināt
aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
apraust uguni apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni
saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
reibnesis apreibinošs līdzeklis
aplēšana Aprēķināšana
komputacija Aprēķināšana
darbība Aprēķināšanas, skaitļošanas veids
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem
rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms
diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
aritmētiskā kļūda aprēķinu kļūda, kas rodas, uzkrājoties noapaļošanas kļūdām darbību izpildē ar skaitļiem
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
lustrēšana Apretūras paņēmiens diegiem vai audumiem radīt gludu un spīdīgu virsmu, piesūcinot ar dekstrīnu vai citu šķīdumu un staipot ar sukām
degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas
tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti
sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā
Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
apkamsāt Aprīt ļoti izsalkušam
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu)
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls
identifikācijas aproce aproce ar nēsātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, adresi, tuvinieku tālruņa numuru vai citu atbilstošu informāciju
stilpis Aproce, manšete
valkstēt aprunāt, mēlnešot
izlaukkarēt Aprunāt, mēlnešot
pārmēļot Aprunāt, mēlnešot
svīnīties Aprunāt, mēlnešoties
švīnīties Aprunāt, mēlnešoties
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
apgrabināt Aprušināt
apraušņāt Aprušināt
apružināt Aprušināt
apurdīt Aprušināt
apkužināt Aprušināt visapkārt
apsenājs Apsājs, apšu mežs
apsūla Apsājs, apšu mežs
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
apture Apsardzības priekšgrupa
apsardze apsargāšana
apvaktēšana Apsargāšana
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni)
dušināt Apsaukt govis ar "duš!"
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā)
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
cirkumligācija Apsiešana
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri)
bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres
lakatu boliski apsiet apsiet laktu tā, ka tas cieši un gludi pieguļ galvas priekšējai daļai
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
apsildītājs Apsildīšanas ierīce
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora
hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās
izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest
lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās
irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana
aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā)
cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
saskauties Apskauties, parasti cieši
atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
skārbs Apskurbis, ģībstošs
aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
apslaka Apslacīšana
samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām)
apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt
apspridzināt Apslacīt, nošķiest
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana
abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs)
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu
murlīt Apsmulēt, aptašķīt
nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt
nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt
apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt
apsmullāt Apsmulēt, notašķīt
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt)
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši
mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1)
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu
apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt
ad disputandum apspriešanai
apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta
apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu
apstāvji Apstāja, apstāšanās
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos
nepietiekama apdzīvotība apstākļi, kuros noteiktā teritorijā zeme un citi resursi var nodrošināt lielāku iedzīvotāju daudzumu
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
romantika apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus
Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis
konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma
rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā)
pieturpunkts Apstāšanās vieta
epohē Apstāšanās, aizturēšana
pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
proplusīvs Apsteidzošs
apaugt Apsteigt augšanā
apsoļot Apsteigt iešanā
exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi)
apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem
valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās
affirmatīvs Apstiprinošs
afirmatīvs Apstiprinošs
iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
griešanas ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums griešanas kustībātrums
padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība
automāta tehnoloģiskā shēma apstrādājamā priekšmeta pārvietošanās shēma daudzpozīciju automātiskajās mašīnās un līnijās, kas nosaka arī plūsmu skaitu un iekārtas struktūru
darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara
leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu)
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu)
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi
banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu
salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
hromēt apstrādāt ar hroma sāls šķīdumu
alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu
nošļūkt Apstrādāt ar šļūci
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā
brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt
sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai
sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci
ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu)
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu)
baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai)
caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu
sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi
gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem
apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
piekārtošana apstrādes procesos – pareiza spiedoga novietošana reljefspiedumam
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana
uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu
ponderācija Apsvēršana
deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās
prātošana apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana
iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu
āpšāda Āpša āda
āpšala Āpša ala
gagušņiks apšaubāma kafejnīca
frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks
mazticami apšaubāmi
iestāšķi Apšaubāmi stāsti, ar ko mēģina pārliecināt, pierunāt; tenkas
mazticams Apšaubāms
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis
apmienot Apšaubīt
tāluguns Apšaude ar tālšāvējiem
mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem
klājuguns Apšaude, kad lodēm vai šāviņiem ir klājeniska trajektorija
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi
razgovors Apšaudīšanās
uzbērt ogles apšaudīt
bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem
bombardēt Apšaudīt (objektu) ar artilēriju (no sauszemes)
apšaudīties Apšaudīt citam citu
apsaut Apšaut
Apsa Apše - upe Latvijā
Apša Apše - upe Latvijā
Apste Apše - upe Latvijā
Apšupe Apše - upe Latvijā
Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
saperda Apšgrauži
Saperda populnea apšgraužu suga
Saperda scalaris apšgraužu suga
apšķārdīt Apšķaidīt
apšķaudēt Apšķaudīt
apšķibēt Apšķebēt
apšebēties Apšķebēties
apžebēties Apšķebēties
aizšķebināt Apšķebināt
apmudināt Apšķebināt
apriebināt Apšķebināt
apšebināt Apšķebināt
apskabināt Apšķebināt
apšķebēt Apšķebināt
apšķebēties Apšķebināt
apšķerbināt Apšķebināt
apšķibināt Apšķebināt
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri
apsašķebināties apšķebināties
apsaskrieties apšķebināties
apskabināties Apšķebināties
apšķerbināties Apšķebināties
skārbināties Apšķebināties
apšķubīt Apšķibīt
šķiedes Apšķīdušas novārītas kartupeļu šķēles vai kartupeļu biezputra ar nepilnīgi izšķīdušiem kartupeļiem
apšļuncināt Apšķiest
apķesties Apšķiesties, apsmērēties
apšūnis Apšķūnis
apšķipelēt Apšķūrēt, apraust
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
apbrizgāt Apšļakstināt, piemēram, ar dubļiem
appīkšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
applikšķināt Apšļakstināt, sitot ar roku pa ūdeni
apspricēt Apšļakstīt
sastrucināt Apšļakstīt
apsprēgāt Apšļakstīt (ar lielām lietus lāsēm, ar lietu)
apasiņot Apšļakstīt ar asinīm
apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot
apžļāgt Apšļakstīt, apšķiest
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu)
apsašļakstināties Apšļakstīties
sašļakstīties Apšļakstīties
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem
sašļakstināt Apšļakstot nosmērēt
sašļakstīt Apšļakstot nosmērēt
nopļekāties Apšļakstot notraipīties
sašļakstēt Apšļakstoties nosmērēties
apšņaukt Apšļākt (nosmulēt) šņaucot
apšļākāt Apšļākt, apslacināt atkārtoti (ar roku)
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
āpšene Āpšu ala, vieta ar āpšu alām
apšu kundziņš apšu beka
apšbeka Apšu beka
asinssūce Apšu beka
leitene Apšu beka
luocine Apšu beka
lācine Apšu beka ("Boletus auranticanum")
apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug
Paraceras melis āpšu blusa
Brachythecium populeum apšu īsvācelīte
Eilema complana apšu ķērpjlācītis
apsene Apšu liegums
Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis
Limentris populi apšu raibenis
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
parastā apse apšu suga ("Populus tremula")
Byctiscus populi apšu tinējsmecernieks
Apatura ilia apšu zaigraibenis
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā
Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka
Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka
Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
āpšot āpšus medīt
apšūstīt Apšūt
ierotīt Apšūt
kantēt Apšūt
nošūstīt Apšūt
pastotēt Apšūt (ar lentu)
kleidot Apšūt (celtnes sienas) ar dēļiem
apkleidot Apšūt (celtnes) sienas ar dēļiem
iekleidot Apšūt (logu un durvju malas) ar dēlīšiem
atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst
aizkleidot Apšūt (sienu, ēku) ar dēļiem
apmalot Apšūt ar apmali
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt 1(1)
apzīļot Apšūt ar vizuļiem, zīlēm
sazīļot Apšūt ar zīlēm
apstotēt Apšūt malu, apvīlēt
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu)
panelēt Apšūt sienas paneli
apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu
izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
apkārtējs Apšuvumi, apmales, malas
apšālējums Apšuvums
apšuva Apšuvums
šālējums Apšuvums
apšuve Apšuvums (2)
apšuve Apšuvums (5)
rīls Apšuvums ar zīdu kabatai
apdars Apšuvums; ietvars, ierāmējums
pozamenterija Apšuvumu, trešu, pinumu, viju, pogu, pušķu, bārkšķu pagatavošana
pozamentists Apšuvumu, uzpleču, bārkšu un pušķu pagatavotājs vai pārdevējs, kas tirgojas tikai ar pozamentiem
apkriželēt Apšvīkāt
nostraikšķīt Aptašķīt
nostrakšķīt Aptašķīt
saslāt Aptašķīt
noplančkāt Aptašķīt (ar kādu šķidrumu)
notrašķīt Aptašķīt ar dubļiem
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem
izšnorgāt Aptašķīt ar puņķiem
lorzāt Aptašķīt, apsmulēt
nolezēt Aptašķīt, apsmulēt
nomuļīt Aptašķīt, apsmulēt
nopļuņčot Aptašķīt, apsmulēt
nopurzāt Aptašķīt, apsmulēt
nošmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
nostemēt Aptašķīt, apsmulēt
noteslāt Aptašķīt, apsmulēt
pieķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
saķerlāt Aptašķīt, apsmulēt
sašļuncināt Aptašķīt, apsmulēt
smekšēt Aptašķīt, apsmulēt
šmudurēt Aptašķīt, apsmulēt
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
izķermināt Aptašķīt, aptraipīt
notasnāt Aptašķīt, aptraipīt
saželināt Aptašķīt, aptraipīt
ķezināt Aptašķīt, nosmērēt
nošmurklāties Aptašķīties
noplančkāties Aptašķīties (ar kādu šķidrumu)
nolēcināties Aptašķīties (nejauši)
nočampāties Aptašķīties (neveikli rīkojoties)
nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
sadirsties Aptašķīties ar saviem izkārnījumiem
nopļūtīties Aptašķīties, apgānīties
ķempāties Aptašķīties, apsmulēties
ķērnēties Aptašķīties, apsmulēties
ķezēt Aptašķīties, apsmulēties
ķezēties Aptašķīties, apsmulēties
noķuņķēt Aptašķīties, apsmulēties
nomurāties Aptašķīties, apsmulēties
nosmečkāties Aptašķīties, apsmulēties
nostemēt Aptašķīties, apsmulēties
notepčoties Aptašķīties, apsmulēties
sašmukt Aptašķīties, apsmulēties
uzmuities Aptašķīties, apsmulēties
zabināties Aptašķīties, apsmulēties
sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu)
notasnāties Aptašķīties, aptraipīties
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apgraulēties Aptašķīties, nosmērēties ar saviem ekskrementiem
murzēties Aptašķīties, nosmulēties
noplešķēt Aptašķīties, nosmulēties
samurzēties Aptašķīties, nosmulēties
aptraišķīties Aptašķīties, notašķīties
ķezināties Aptašķītuies, noismērēties
anketaptauja Aptauja ar iepriekš sadatavotām anketām
anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos)
ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi
aptauja aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana
adipozitāte Aptaukošanās
aptauce Aptaukošanās
čamda Aptaustīšana; pārmeklēšana, kratīšana; apzagšana
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast)
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks
separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi; pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu
apdipāt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
apdipināt Aptipināt, apiet sīkiem solīšiem apkārt kaut kam
aptipāt Aptipināt, apskriet sīkiem solīšiem apkārt
cirkumvolūcija Aptīšana, apvīšana
noķermināt Aptraipīt, aptašķīt
lezēt Aptraipīt, aptašķīt, apliet
patumšot Aptumšot
notumšot Aptumšot (1)
notumšot Aptumšot (2)
oneiroīds stāvoklis Aptumšotas apziņas stāvoklis, līdzīgs fantastisku kombināciju sapnim
aptumst Aptumšoties (3)
aptimst Aptumšoties (par debess spīdekli)
stoppoga Apturēšanas poga
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu
iedzīvotāju novērtējums aptuvena iedzīvotāju skaita noreikšana, ja nav speciāli organizēta to uzskaite
rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
izvalks Aptuveni 5 m garš āliņģis, ko lieto tīklu laišanai ziemas zvejai
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs
daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars
acumērs aptuveni, bez mērīšanas
nevilšība Aptuvenība, nejaušība
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta
investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība
separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē
sineze Aptveršanas, saprašanas spēja
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā)
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem
pilienveida apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni un barības vielas dod tieši augam pilienu veidā pa neliela diametra cauruļvada tīklu caur speciāliem pilinātājuzgaļiem
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds
riska apvainojoša palama, iesauka
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu)
izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties
uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam
tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos
mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā)
mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi)
apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
apvirt Apvārīt, virmot, tecēt, apšļakstīt
virtenis Apvārīts gaļas pīrādziņš
apceļš Apvedceļš
kontūra Apveids (piemēram, priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu
apgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru
apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu)
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju)
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu)
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus)
ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība
sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi
kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris
Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
hammers Apvidus automašīna
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
apvidus automašīna apvidus mašīna
džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus
pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā
bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām
cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās
unio Apvienība, apvienošana
dzīvnieku terapija apvienojošs apzīmējums daudzveidīgiem terapijas virzieniem, kuros terapeitiskiem mērķiem tiek iesaistīti dzīvnieki
starpkontinentālās brokastis apvienojošs nosaukums brokastīm angļu un amerikāņu gaumē, kas sastāv no kontinentālo brokastu ēdieniem, kas papildināti ar vairākiem citiem ēdieniem, kurus klients var pasūtīt papildus, piemēram, svaigi augļi, sauso graudu brokastis, aukstās uzkodas vai citi ēdieni
sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu)
komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu)
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt)
talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
federalizācija Apvienošana, savienības veidošana
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība
saorganizēt Apvienot, arī saaicināt (vairākus, daudzus), piemēram, kādas darbības veikšanai
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
standarts JPEG apvienotās fotoekspertu grupas izstrādāts standarts krāsu attēlu datņu saspiešanai
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
satuvināties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam
satuvoties Apvienoties, kļūt mazāk atšķirīgam; pielīdzināties
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem)
Adžmāna Apvienoto Arābu Emirātu emirāts (_Imārat ʻAjmān_), platība 259 km^2^, 250000 iedzīvotāju (2010. g.), teritorija sastāv no 3 atsevišķām daļām, ko aptver citi emirāti
Līguma Omāna Apvienoto Arābu Emirātu nosaukums līdz 1971. g. 2. decembrim, kad šī teritorija bija Lielbritānijas protektorāts
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā
Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēta aģentūra, kuras mērķis ir veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību pasaulē
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida")
dziesmu svētki apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem; Latvijā notikuši 1. vispārējie - 1873. g.; 2. - 1880. g.; 3. - 1888. g.; 4. - 1895. g.; 5. - 1910. g.; 6. - 1926. g.; 7. - 1931. g.; 8. - 1933. g.; 9. - 1938. g.; 10. - 1948. g.; 11. - 1950. g.; 12. - 1955. g.; 13. - 1960. g.; 14. - 1965. g.; 15. -1970. g.; 16. - 1973. g.; 17. - 1977. g.; 18. - 1980. g.; 19. - 1985. g.; 20. - 1990. g.; 21. - 1993. g.; 22. - 1998. g.; 23. - 2003. g.; 24. - 2008. g.; 25. - 2013. g.; 26. - 2018. g.; 27. - 2023. g.
stotēt Apvīlēt, apšūt brunčiem apmalu
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas)
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus)
cirkumfleksija Apvīšana
cirkumplikācija Apvīšana, aptīšana
pomiķ Apzagt gulošu cilvēku
mezenteriopeksija Apzarņa nostiprināšana tā plīsuma gadījumā
mezenteriorāfija Apzarņa sašūšana
mezenterektomija Apzarņa vai tā daļas izgriešana
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
noķērināt Apziest, aptašķīt
argentācija Apziešana ar sudraba nitrāta šķīdumu
dis- Apzīmē "šķiršanu", "dalīšanu"
pļiks Apzīmē atsevišķu skaņu, plīkšķi
zum Apzīmē bites zumēšanu
tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē
CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
ritu Apzīmē jebkuru ritošu kustību, parasti atkārtojumā
jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām
vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu
puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes
zvauks Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam
zvaukš Apzīmē skaņu, kas rodas krītot kādam smagam priekšmetam; zvauks
pļik Apzīmē skaņu, kas rodas šķidrumam pilot
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
ļer Apzīmē tukšu pļāpāšanu vai riešanu
in- Apzīmē: ie-, iekš-
kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās
angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas
miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz
illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
bastardbiezne Apzīmējums ikvienam normālai sistēmai neatbilstošam burtu biezumam
tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
belkanto Apzīmējums itāļu dziedāšanas veidam, kur galvenā vērība pievērsta skaista toņa attīstīšanai
zvemperis apzīmējums kādam, kurš ir pārāk jauns, lai darītu visu, kas ir atļauts pieaugušajiem
altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
Šķēlis Apzīmējums krācēm, kur ūdens šķeļas pret radzēm
jaunpagānisms Apzīmējums kustībām, kuru piekritēji cenšas atjaunot savu tutu senās reliģijas, piemēram, Latvijas dievturiem un Lielbritānijas jaunajiem druīdiem
vēre apzīmējums lappušu piezīmēm lappuses beigās zem līnijas vai bez tās
LGBT apzīmējums lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienai
VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
tacet Apzīmējums lielākai pauzei ansamblī, arī veselas daļas (numura) izlaišana
allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas
avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
austrazieši Apzīmējums Priekšindijas un Aizindijas pirmiedzīvotājiem; austroaziati
lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja
mononīms Apzīmējums resp. termins, kuram kādas valodas konkrētas nozares terminu sistēmā konkrēta jēdziena apzīmēšanai nav sinonīma
stohastika Apzīmējums sakarību izteikšanai starp divām skaitļu rindām vai parādībām, kuru starpā pastāv korelācija
pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana
loco Apzīmējums skaņdarbos pēc iepriekšēja oktāvas izmaiņu apzīmējuma, kas to atceļ
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association")
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm
gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām
izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām
grains Apzīmējums zirnīšiem, kā arī graudiņiem
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
burtapzīmējums apzīmējums, kurš veidots no burtiem
pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
iezīmēšana apzīmēšana ar marķējumu
simbolizācija Apzīmēšana, izteikšana ar simboliem
apķekšot Apzīmēt ar ķekšiem, aprakstīt, apskribelēt
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus)
šifrēt Apzīmēt ar šifru (2)
postdatēt Apzīmēt rakstu ar kādu jau pagājušu datumu
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to)
AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action")
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
asins nolaišana apzināta asinsvadu atvēršana, lai nolaistu asinis
obstrukcija Apzināta darbība, lai novilcinātu lēmuma pieņemšanu; arī protestu, streika veids, kad tiek strādāts apzināti lēni
mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
mutisms Apzināta nerunāšana depresīva stupora gadījumā
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
koda maiņa apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk - rakstītāja) tekstā
politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
bezdarbība Apzināta personas gribai atbilstoša pasīva uzvedība, kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšanā, kā rezultātā izdarīts Krimināllikumā paredzēts apdraudējums ar likumā aizsargātām interesēm vai tiesībām
varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu
dzimumapziņa Apzināta sevis uzskatīšana par noteikta dzimuma pārstāvi
atribūcija Apzināta vai neapzināta cēlonības piedēvēšana
mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
komunikatīvais mērķtiecīgums apzināta valodas līdzekļu izvēle saziņas atvieglošanai konkrētā ekstralingvistiskā situācijā atbilstoši sazināšanās uzdevumiem, autora komunikatīvajam nolūkam, valodas kolektīva sociālajām atšķirībām u. c.
pilsoniskā nepakļaušanās apzināta valsts varas un tās pārstāvju rīkojumu nepildīšana
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.)
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība)
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
šķist Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko)
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai)
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1)
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
tīšu prātu apzināti, ar nodomu, tīšām
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt)
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu
energoresursi Apzinātie kurināmā krājumi un enerģijas avoti, kurus var izmantot tiešai lietošanai vai enerģijas iegūšanai
zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām
nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā
nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti
personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā
nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens
neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2)
mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību
gars Apziņa, domāšana
sensorijs Apziņa, samaņa; galvas smadzeņu garozas apvidi, kas uztver un koordinē no ārējās vides nākošos signālus
obfuskācija Apziņas aptumšošanās
konstituēšana Apziņas darbība pasaulē, apziņas radošais raksturs
predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas
predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas
amplifikācija Apziņas paplašināšana terapeitiskā ceļā
centroversija Apziņas vadīta tapšana
intencionalitāte Apziņas virzība uz domas priekšmetu
adjurācija Apzvērēšana
abjūdikācija Apzvērēta atteikšanās no tiesībām vai kādas darbības noliegšana
žēlība Apžēlošana
milapests apžēlošanas likums
lekcija ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu
kinetogrāfija ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības
dimeņas ar 4-8 nīšu kārtām veidots auduma raksts
acekņains ar aceknīšiem izausts
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
šūtais tākeliņš ar adatu un diegu izveidots aptinums (tākeliņš) pret gala atšķetināšanos
puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
pulināt ar airi dzīt uz priekšu (laivu)
akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli)
aķene ar akumulatoru darbināma pārnēsājama iekārta (piemēram, urbjmašīna)
augšpēdus ar apakšdaļu uz augšu
šrapnelis ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā
vēders ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam)
atmiņas aizsardzība ar aparatūras un programmatūras līdzekļiem realizēts mehānisms, kas nodrošina kontrolētu piekļuvi visai atmiņai vai tās atsevišķām daļām
apbarots ar apburtu ēdienu apmāts, prātā aptumšots
apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
apdziedāt ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot
nogardināties ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu)
atgāzene ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis
ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus
stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls)
kaitējums ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
griezties ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā)
apsmiet ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
iedrīksnāt ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes)
griezt ar asu rīku veidot (priekšmetu)
dzīt ar asu, vibrējošu vai rotējošu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
rektifikācija ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru
(ar) pirkstiem nobadīt (arī nebakstīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
(ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus
nobadīt ar pirkstiem ar atklātu nosodījumu, naidīgu attieksmi, pārmetumiem radīt kādam neciešamus apstākļus
ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes
sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
ietrapakavāt ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē
lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
daiļspiestuve ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai
uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
mīstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru
maistīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt
mīkstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt
turbodinamo ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna)
skaldains ar augstu šķautni
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
agronomija ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums
drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
sulīgā barība ar augu šūnsulu un ūdeni bagātu barības līdzekļu grupa (zaļbarība, sakņaugi, skābbarība, arī ūdeņainā barība)
storas ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars
fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
telesalikums ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai
atbadīt ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu
pilnmutīgs ar bagātīgu, piesātinātu garšu
bakelitizētais papīrs ar bakelītlaku piesūcināts vai ar bakelīta pulveri kā masas pildvielu izstrādāts elektroizolācijas papīrs; lieto papīra kondensatorkarkasu izgatavošanai
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
aizberzties ar berzšanu, mazgāšanu nonākt līdz noteiktam punktam
biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
aizblākšēt ar blākšķi aizvērties
aizblākšķēt ar blākšķi aizvērties
sabrakšķināt ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt
nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
brizelaiņi ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki
buldozertanks ar buldozerierīcēm aprīkots tanks, kas paredzēts tanku un artilērijas vilcēju ierakumu ierīkošanai, kā arī ceļu, pāreju ierīkošanai aizgruvumos, postījumos un dabīgajos šķēršļos
zeidaks ar bultām šaujams loks
iečūdīt ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot
piezavēt ar buršanas palīdzību pievilināt, piesiet
izraganēt ar buršanas palīdzību sameklēt, atrast
zaveklīgs ar buršanu, noskaušanu saistīts
pāžļoties ar burvībām, ar vārdošanu nodarboties
atburt ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli)
atburt ar burvībām, buršanu atņemt
atburt ar burvībām, buršanu atvērt
atburt ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas
impampa ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
impampis ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
caunāts ar caunādu apšūts
caunots ar caunādu apšūts
cauņots ar caunādu apšūts
dobes ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai
Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā
izdalbāt ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
raugos iet ar ciemakukuli iet apraudzīt jaunpiedzimušo bērnu
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums
senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus
fibra ar cinka hlorīdu apstrādāta papīrmasa, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai
pikets ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai
uzcirst ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem izgatavot (koka priekšmetu, tā daļu)
medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
četršķautņu ar četrām šķautnēm
četrcilindru ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju)
četrlemešu ar četriem lemešiem
iekokļāt ar čīkstošiem ratiem iebraukt
uzčurkstināt ar čurkstošu troksni uzcept
sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
daidzīt ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu
krausīt ar dakšām graudus no salmiem izpurināt (piedarbā kuļot)
uzdakšot ar dakšām uzcelt
piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs
panākt ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to)
svelberēt ar darbiem un valodu šaudīties apkārt; neiet noteiktā virzienā
atslēgkadrs ar datorgrafiku veidotās animācijas kadrs, kurš norāda objekta kustības sākuma vai beigu pozīciju
datorcentrs ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde
teksta apstrāde ar datu apstrādes līdzekļiem veikta tekstu ievadīšana, rediģēšana, šķirošana, saplūdināšana, izgūšana, noglabāšana, parādīšana uz ekrāna, drukāšana un citas darbības
operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
daudzšķautņains ar daudzām šķautnēm
ganības ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai
tafija ar dažādām garšvielām sagatavots rums
ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izdedzināt ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt
branders ar degošām un sprāgstošām vielām piekrauts kuģis; buru kuģu laikos branderus izmantoja ienaidnieka kuģu aizdedzināšanai
aizblankot ar dēļiem (blankām) aizsist, apsist, apšūt
katuks ar dēļiem norobežota fermas telpa jaundzimušo teļu izvietošanai
partikulārisms ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem
divšķautņu ar divām šķautnēm
divcilindru ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju)
divlemešu ar diviem lemešiem
kapināt ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
izdrebēt ar drebošu kustību izkļūt
ziberēt ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb
takšķīt ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt
duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
būksna ar dusmām runājošais; neskaidri runājošais
nošņākties ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2)
nošņākt ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2)
apkūkot ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot
seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu
pasms ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums
erotika ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme
spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis
pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums
pārdžindžēt ar džinkstošu troksni pārlidot
ekseles ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.)
ekši ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.)
elektrosuka ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai
elektroveseris ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai
elektrolauznis ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai
elektrogludinātājs ar elektrību sakarsējams rīks asfaltētu klonu un ceļa segu gludināšanai un šuvju aizliešanai
elektrokardiogramma ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā
elektrotelfers ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas)
traumatopnoja ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas
juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
euchelaions ar eļļas svaidīšanu un lūgšanā apvienots austrumu baznīcas sakraments
adenozīntrifosfāts ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots
modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
ērkšķināt ar ērkšķiem, dzeloņiem saskrāpēt
labiekārtot ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku)
labiekārtot ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni)
labierīcības ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē)
nepārzināms ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams
ēvelēt ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu)
fermentatīvs ar fermentu saistīts, tā iedarbībā notiekošs
nauja ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
naujas ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
polaroīdfotogrāfija ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
imūnfluorescence ar fluorescējošu krāsvielu iezīmētas antivielas fluorescence; lieto specifisku antigēnu pierādīšanai audos
fotoplate ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai
plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
atlidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp
ielidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
pūšus ar gaisa plūsmu, strāvu; pūšot
pneimatūrija ar gaisu vai gāzi piesātināta urīna izdalīšanās
gaišmatains ar gaišiem matiem (par galvu)
balts ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi)
pakratīt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
purināt galvu ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
atpurināt ar galvas kustību atbildēt noraidoši
pakratīt (arī papurināt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
papurināt (arī pakratīt) galvu ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam)
nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt)
grozīt galvu ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
galvup ar galvu uz priekšu; kūleniski
uzdalbāt ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt
gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
aplīpināt ar glaimiem un kukuļošanu iemantot kāda simpātijas
atglāstīt ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
glums ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu)
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties)
glumēns ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.)
gļotsomiņa ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa
ķūģis ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm
nots ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums
grafītplasti ar grafītu vai karbonizētiem produktiem (koksu) pildītas plastmasas; lieto par antifrikcijas, strāvu un siltumu vadošiem materiāliem elektrotehnikā un mašīnbūve
grāmatrūpnieks ar grāmatu izgatavošanu nodarbināta persona
grantaine ar granti klāts laukums; grantēts ceļš
dziedzerkuņģis ar gremošanas sulu izdalošiem dziedzeriem bagāts gremošanas orgāns, kurā notiek barības ķīmiska un mehāniska pārstrādāšana
izgremt ar gremšanu iznīcināt
grīslains ar grīšļiem apaugusi vieta
uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas
uzčiknīt ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā
appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atpiņķēt ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos)
svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
bukāties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
bukstīties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
atpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt
aizpērties ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties, vai aizkļūt (kur, līdz kādai vietai)
iestebīt ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā)
izmakarēt ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu)
iemusināt ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā
sasaukt ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā
uzpērties ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā)
nopiņķēt ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos)
izlauzt ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
lauzt ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu)
pārkulties ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
nokūznīties ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu
pamuit ar grūtībām pavirzīties uz priekšu
sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
iesprantēt ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā)
uzstenēt ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā)
uzpūlēties ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā)
uzgalēt ar grūtībām uzvietot augšā
uzkamāt ar grūtībām uzvilkt augšā
uzmunčot ar grūtībām uzvilkt pārāk ciešu apģērbu
uzstibīt ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā)
dasasvetīties ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu)
spraukt ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru)
kārpīties ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur)
ķildināt ar grūtībām virzīties uz priekšu
uzgorīt ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu
atkuzāties ar grūtībām, pārvarot šķēršļus atnākt
uzspirināties ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties
kā pret kalnu ar grūtībām; jūtot iekšēju pretestību
grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana
sailentbloks ar gumiju klāta metāla bukse, ko lieto detaļu savienošanai ar savstarpēji iespējamu nelielu griezes kustību
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
pievedējtraktors ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī
hromatogramma ar hromatogrāfijas metodi iegūts attēls, kas norāda analizētās ķīmiskās vielas atrašanās vietu
nesaderība ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā
leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
obmiķ ar iedzeršanu nosvinēt veiksmi
automašīna ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis
motorzāģis ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi
ačgārns ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu)
pirtīžas ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas
aizpelnīt ar iepriekšējo darbu nopelnīt
izgudrēm ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību
elektrouzliesmotājs ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei
elektrodetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto, lai ierosinātu sprāgstvielas lādiņa detonāciju
detonatorkapsele ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
kapseļdetonators ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts uzspridzināšanas līdzeklis, kas ierosina sprāgstvielas lādiņa detonāciju un kas nepieciešams spridzdegļu izgatavošanai
-tipija ar iespiešanu saistīts (piem., fototipija)
darbvedība ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība
šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
īkšķot ar īkšķi kaut ko mērīt
kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu
tiratrons ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai
interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu
acidofilīns ar īpašām baktērijām saraudzēts piens
sastiprināt ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā
kūlis ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā
pārbaudīt ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai
izkupierēt ar īpašām šķērēm izveidot ieloces, krokas (audumā)
sakupierēt ar īpašām šķērēm izveidot krokojumu, viļņojumu (audumā, apģērba piederumā)
lokāt ar īpašām šķērēm veidot ieloces, krokas (audumā)
kupierēt ar īpašām šķērēm veidot krokojumu, viļņojumu (audumā)
saistīt ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus)
vadlīnija ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju
izrotājums ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms
izšuvot ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves
iebarāt ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā
triecienzivs ar īpašiem elektrības orgāniem apgādātas zivis, kuras aiztiekot dabū elektrisku triecienu
aizsargāties ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu)
saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
siet ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus
maisīt ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā)
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
steidzināt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika
mācīt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku)
uzstrādāt ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam)
izsaukt ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus
biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
izspundēt ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu)
saslēgt ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus
uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
pārslēgt ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai
noņemt asinis ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei)
godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
kanonizēt ar īpašu lēmumu atzīt par svēto
apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
potlente ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai
asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
iemest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai
izmest ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
mest ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai
sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
kaplēt ar īpašu rīku grebt, dobt (vienkoča trauku)
grebt ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla)
grebt ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā)
niekāt ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus
rīdīt ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam
brīnumsvecīte ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo
aizgrūst ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi)
novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
ekspiratorisks ar izelpošanu saistīts
pļaut ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas
piešaut ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli
pušķot ar izrotājumiem, dekoratīviem elementiem darīt (ko) skaistu, krāšņu, arī svinīgu; arī rotāt
koacervāts ar izšķīdušo vielu bagātāks piliens koloidālā šķīdumā
izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
aizblauzties ar izvairīgām, neredzošām vai aizpampušām acīm
pārstudēt ar jauniem mēģinājumiem, vairāk vai mazāk koriģējot, pārveidot (jau iepriekš izrādītu iestudējumu)
augsme ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība; izaugsme
kabalistika ar jūdaisma reliģiju (kabalu 1) saistītie priekšstati un rituāli
sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu
dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu)
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli)
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
uzspārdīt ar kājām uzmest augšā
rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
rakt ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem)
pedālis ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai)
kājmašiņš ar kāju darbināma šujmašīna
kājmašiņa ar kāju darbināma šujmašīna; kājmašiņš
kalteniski ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai
anticipācija ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās
pieklaudzināt ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību)
aizkāsēt ar klepošanu novirzīt no kādas domas
uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana
izklupt ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis)
tacito consensu ar klusu piekrišanu
pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
ieskāties ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās
knuzināt ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem
knusināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem)
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
lasēt ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
kontaktkopija ar kontaktkopēšanas metodi iegūta fotokopija vai filmas kopija
kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai
gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru
sakrāpt ar krāpšanu iegūt (daudzas lietas)
optisks defekts ar krāsas atveidošanas neprecizitātēm saistīts defekts, ieskaitot arī pelēko toņu atveidojumu
dūmenis ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis
termiska krāsu sublimācija ar krāsu klātas lentes izmantošana termiskas krāsu sublimācijas un termopārneses printeros
transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums
ICL ar kristieša sveicienu
kruķēties ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu
cerēklis ar krūmājiem, brikšņiem apaugusi vieta
čamuriski ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu
aizkrustīt ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā
izkūdīt ar kūdīšanu izdabūt ārā
jēlkula ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība
juceknis ar kuļmašīnu kultas labības salmi
juči ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukumi ar kuļmašīnu kultas labības salmi
jukumsalmi ar kuļmašīnu kultas labības salmi
skurstenis ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis
drāts ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki
ievelties ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā)
izvelties ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties
ievirzīt ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu)
atkvēpināt ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā)
aizkvēpināt ar kvēpināšanu atvairīt
aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
ķenkarots ar ķekariem, pušķiem izrotāts
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
sašūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas)
piķelēt ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks
rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru
nosaēsties ar labpatiku paēst (ko garšīgu)
ar godu ar labu, bez piespiešanas
uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
lēkšus ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.)
palēkties ar lēcienu pavirzīties (uz augšu)
aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
ledusceliņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš
ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
karogs ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs)
banderilja ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā
pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
izliekšķēt ar liekšķeri izsviest
iemocīt ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā)
žļemāt ar lielām grūtībām košļāt (barību) - par dzīvnieku
pārmocīt ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.)
uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
acains ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru)
iedimzāt ar lieliem, dimdošiem soļiem ieiet
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu
ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību
nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu
izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
izmocīt ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot)
saņemt pēdējos spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt pēdējos (arī visus) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
saņemt visus (arī pēdējos) spēkus ar lielu piepūli saņemties (kā) veikšanai
kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt)
tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija
ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
prejudīcija ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu
remedijs ar likumu atļauts monētas svara samazinājums sakarā ar tās nodilšanu, kā arī pieļaujamā atkāpe raudzē
ieliekties ar līkumu ievirzīties (kur iekšā)
likme ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi; ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu
nodrošināt ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā)
ūdensaizsardzība ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu
dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika
baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
aizsardzība ar likumu noteikts nodrošinājums
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
klaušas ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu
nolikums ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai
etalons ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas
izvairīšanās ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana
atkāļām ar līkumu, netieši
aplinkiem ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu
etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
lipeklis ar lipīgu vielu klāts mušpapīrs
mušpapīrs ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai
plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē
pāršaut ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa dalu)
izšaut ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piemēram, caurumu, robu)
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
švīpstināt ar lūpām radīt svilpjošu skaņu
nočāpstināties ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt
punculis ar lupatām aptīts miets dūmvada aizbāšanai
noglizināt ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu)
aizpelt ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām
viena lējuma ar ļoti līdzīgām īpašībām
iecirst ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā)
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs
apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
izolīt ar mājas darbiem pietiekoši nogurt
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomaskēt ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomaskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko
lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
iemānīties ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā)
izamānīties ar mānīšanos, viltu izkļūt
izmānīties ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
aizmānīt ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt
atmānīt ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
iemānīt ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt
pārmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
uzmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
nomānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko)
izmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1)
izburkšināt ar mašīnu kult (labību)
darbokla ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu
skalps ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā
atgāztēm ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu
pastiepties ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu)
raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
mazliesmains ar mazu liesmu degošs
aurinārijs ar medikamentiem impregnēta tapiņa ievadīšanai auss ārējā ejā
medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
kama ar medu pilns šūnu gabals
pīca ar medu pilns šūnu gabals
klakstināt ar mēli klakšķināt
sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus
atriedīt ar meliem un krāpšanos atvilināt
akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka
uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
gatavot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai
izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām
izveidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam)
rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
atmest ar metienu atvirzīt šurp; metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); atsviest
iemest ar metienu ievirzīt (kur iekšā); iesviest (1)
pamest ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2)
uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
raidīt ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā
mežaine ar mežu apaugusi plaša zemiene; ar mežu apaugusi vieta
dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
klajotne ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija
klajums ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija
lauce ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm
rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
robotroka ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama
robotkājas ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus
robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
zirgs ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām)
aizsargāt ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.)
balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru
spoks ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs
autiņbiksītes ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā
uzvensties ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu
skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos)
monomaniaks ar monomāniju sirgstošs cilvēks
monomāns ar monomāniju sirgstošs cilvēks
motoresurss ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks
rahiopāgs ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū
defraudācija ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot
šļamstināt ar muti un lūpām čāpstināt, šmaukstināt u. tml.
purslāties ar muti vai degunu šņaukāties
kuģuceļš ar navigācijas zīmēm norādīts kuģošanas ceļš upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos; fārvaters
uzdrepelēt ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties
iedīdīt ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas)
aizplēsties ar neatlaidīgiem lūgumiem panākt savu līdzpaņemšanu
majolika ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
sprunguļceļš ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš
iešķērsām ar nelielu pavērsienu sānis; ne pilnīgi šķērsām
aizšņakstināt ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties
strebamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
strebjamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
apmelīgs ar noslieci uz apmelošanu
nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
aizdarināt ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet
savienība ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma
patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
šķelt ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās
vecums ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā
-skopija ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (process, darbība)
izziņa ar noziegumu saistīto apstākļu noskaidrošana pirms krimināllietas nodošanas izmeklēšanas institūcijām
papildizziņa ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana
obstruktīvs ar obstrukciju saistīts, kavējošs
kokss ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas
zelteris ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no ūdens un minerālsāļiem
sulfoogle ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās
oranžīgs ar oranžu nokrāsu; gaiši oranžs
natalits ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem
izvērtiņ ar otru pusi uz augšu
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā
izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
ieļekot ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi)
leciņos ar palēcieniem, aulekšus
lēciņos ar palēcieniem, aulekšus
lēciņus ar palēcieniem, aulekšus
ūdensdārzs ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus
parādprasība ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā
kvitēt ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu
svētdzīve ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības
indemnitāte ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos
noteikti ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt)
gulgot ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju)
gulgt ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju)
pārvedējs ar pārvešanu uz akmens vai metāla nodarbināts strādnieks
nomānīties ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot
atsvībināties ar pātagas vicināšanu aizstāvēties
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
neapnicis ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt)
piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
haihats ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva)
darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem
pekāt ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
juceknis ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas
konformisms ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību
pieclemešu ar pieciem lemešiem
piekārtotājs ar piekārtošanu nodarbināts iespiedējs
uzžurgāt ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā
pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā
pietinkšķināt ar piesitienu radīt augstu dzidru skaņu, tinkšķi
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas)
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu)
berzt ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu)
pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
drāte ar piķi ieziests izturīgs diegs (apavu šūšanai)
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
nagāties ar pirkstiem maisīt, rakņāties, krāmēties, iepriekšējo kārtību izjaucot
īpāt ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa)
knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
izpļaukstināt ar plaukstu sitot izšļākt (kādu šķidrumu no trauka)
trihoms ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas
videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
atdzīt ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
podagriķis ar podagru sirgstošs cilvēks
immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
komplementārs ar pretstatu papildinošs
aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa
kodēt ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu)
iestīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā)
aizmīcīties ar pūlēm aiziet prom, brienot pa biezi plūstošu masu
atdabūt ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp; ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu
iestīvēt ar pūlēm iedabūt (kur iekšā)
iestibīt ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
iestiept ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
istaščīt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt
nomūdīt ar pūlēm novilt (no augšas)
uzcīnīt ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā
uzspīlēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu)
uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
nokapāt ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut
kapāt ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut
ietošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) ievirzīties (kur iekšā)
tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
stīvēt ar pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru)
ieskrapāties ar pūlēm, grūtībām iekļūt (kur iekšā)
iepūlēt ar pūlēm, grūtībām ievirzīt (kur iekšā)
uzpūlēt ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā)
uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzvilkt (ko tādu, kas ir par mazu, šauru)
uzšķūrēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
uzstīvēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
uzmocīties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
atkulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas
pakulties ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu)
izspiest ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt
čankurains ar pušķiem rotāts, pušķveidīgs
nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
iznagot ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt
štopkukulis ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka
peilēt ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu
uzbadīt ar ragiem pagrūst (uz augšu)
raģēt ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
mašīnraksts ar rakstāmmašīnu veidots raksts; ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts
rakstītais vārds ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums
pievēkšties ar raudāšanu izraisīt kaut ko sliktu
saklidzināt ar raudāšanu vai bļaušanu pamudināt
uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
soļkompilators ar redaktoru apvienots kompilators, kurš katru programmas priekšrakstu kompilē neatkarīgi no citiem priekšrakstiem
krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
gavēšana ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta
iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
rezgaliskis ar resnāko galu pa priekšu
rezgalisks ar resno galu priekšpusē
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai
noriebt ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu)
noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
savelt ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko)
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
mastiklis ar rokām darbināma linu maļamā mašīna
rušīt ar rokām rušināt zemi, rudenī, kartupeļus lasot
trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums
palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma
pļecināt ar rokām vāji plaukšķināt
piesist ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu)
neorokoko ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā
bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
brandspoits ar roku darbināma ierīce augļu koku apsmidzināšanai
grieztuve ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde
paketslēdzis ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai
atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
griežamais ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai
planets ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai
šļakāt ar roku šļakstīties
manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
zingers ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur); virzot bumbu šādā veidā, spēlēt (sporta spēli)
pārtinējs ar roku vai motoru darbināma ierīce kinolentes pārtīšanai
unciāļi ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma
izgreznot ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats
atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
atrunāt ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara
uzurķēties ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu
sklero- ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti)
fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju
keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem
sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana
svipšķēt ar sakostiem zobiem (šņācoši) runāt
sakramentālija ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols
aizlapot ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt
ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
mašīnsalikums ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
salmu maiss ar salmiem pildīts maiss gulēšanai
kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
aditīvs ar saskaitīšanu dabūjams
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
drāma ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums
idrains ar satrunējušu serdi, dobs
ņidrains ar satrunējušu serdi, dobs
ņidrs ar satrunējušu serdi, dobs
cišināt ar saucienu "ciš!" dzīt projām
jūra ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa
pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi
nospiest ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu)
sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt
sargāt ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
būt pa kājām (kādam) ar savu atrašanos tuvumā traucēt, apgrūtināt kādu
ražot ar savu darbību radīt materiālus labumus (piemēram, priekšmetus, vielas)
reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem)
reprezentēt ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības
veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem
ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
lenkt ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību
sargāt ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem)
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu
mīlināties ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko)
kūsāt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsēt ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
kūsot ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsāt ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
uzkūsot ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku)
aizkamāt ar savu izturēšanos, darbību nogurdināt
paust ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko)
uzprasīties ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi
simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
slēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības)
vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
piekantēties ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
sabrūvēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu)
izstrāvot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust
izstarot ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
ieriebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas
sarūgtināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu
vārīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu)
nojaukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi
izaicināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu)
pazemot ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu)
palabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu)
traucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt kādu
nerrot ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību
nobeigt ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
nokaitināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
pārtraukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
noslēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas
sarīkot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas)
labot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs)
vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi)
pazemoties ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu
zemoties ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu
izlabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu
pārlabot ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu
sariebt ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu
tramdīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
pavirzīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu
vilināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas
rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu
veidot ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām
izveidot ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām
apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem)
uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
sagrābt ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju
aizprašņāt ar savu prasījumu aizstegties priekšā cita prasījumam
aizprasīt ar savu prasījumu aizsteigties priekšā cita prasījumam
iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
nodarīt ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu)
izvirzīties ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību
aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
narrāt ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot
nodot ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā)
aizriebt ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas
iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
ietekmēt ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku)
iespaidot ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus; [ietekmēt]{s:2640}
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
pamudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara
paskubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt
uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt
trokšņot ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā
seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
jātenis ar separatoru nokrejota piena nievājošs nosaukums
sertificēt ar sertifikāta izdošanu (ko) apliecināt
sešasu ar sešām asīm
sešklasīgs ar sešām klasēm (par skolām)
sešnītis ar sešām nītīm austs audums
sešrindu ar sešām rindām; tāds, kas veido sešas rindas
sešrūšu ar sešām rūtīm (par logu)
sešskaldņu ar sešām skaldnēm
sešstīgu ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta)
sešstāvu ar sešiem stāviem
pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
diksnāt ar sīkiem solīšiem šurp un turp skraidīt
izdikāt ar sīkiem soļiem šurp un turp skraidīt
kaņepraibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibains ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibaiņš ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
temparaibs ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem)
antiadhezīvais papīrs ar silīcijorganiskiem savienojumiem apstrādāts papīrs, ko lieto lipīgu produktu starplikām un iesaiņošanai
elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām
atsist ar sitienu atvirzīt šurp; ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
iesist ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā)
pasitināt ar sitienu, grūdienu pavirzīt uz priekšu
salauzt ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt
atsist ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
piena sarecināšana ar skābju vai fermentu preparātiem panākta piena recekļa izveidošanās
delomorfs ar skaidri saskatāmu formu, piem., kuņģa dibena dziedzeru klājšūnas
ieskaitīt ar skaitu iedalīt, iedot (kādam), arī ievietot (kur iekšā)
ieblūžģināt ar skaļiem šļakstiem ieiet (ūdenī)
apredzēt ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt
tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
pārslidināt ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
izvejot ar slotu pavirši izslaucīt
bakstēt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
bakstīt ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.)
nuņķi ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas
smaržkociņš ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš
uzsmelt ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks
ceblots ar spalvu kušķi
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut
projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
grimīt ar sparu nākt, lauzties kur iekšā
hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
izfilēt ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās)
kaut ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai
tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
zāģēt ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu)
grūsties ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties
ietriekt ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu)
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
grūstīt ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt
grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi)
sadzīt ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu)
iedzīt ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā)
sadzīt ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi)
plīsams ar spēku plēšams
dzīt ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā)
atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
iespert ar spērienu ievirzīt (kur iekšā)
paspert ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
uzspert ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas
saspiest ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem)
izgāzalēt ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas
iespiest ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu
uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
spraust ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī
izspiest ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā)
iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
atspļaut ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp
iespļaut ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā)
vāršks ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu
perkalīns ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā
starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem
iepasakāties ar stāstu stāstīšanu iekļūt draugu lokā, iedraudzēties
stāvparks ar stāvlaukumiem un citām izbūvēm īpaši aprīkota transportmijas vieta
anginoze ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags
stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
iedresēt ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko)
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst
bīstamības robeža ar stoderēm vai citām navigācijas zīmēm apzīmēta vieta, kur sākas kuģošanu apdraudoši navigācijas šķēršļi
aizsist ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
iesviest ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku)
izmest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu)
izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā
pasist ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā
pamesties ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties
pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
uzmest ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
grūst ar strauju kustību virzīt, bāzt (kur iekšā); ar strauju kustību skart (ko)
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.); ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu
paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
piesasisties ar strauju kustību, nejauši pieskarties un izraisīt sāpes (ķermenī vai tā daļā)
lēkt ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā)
uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
triekt ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas)
bobslejs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem
bobs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
aizsviest ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest
atsviest ar sviedienu atvirzīt šurp; ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai)
iesviest ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1)
pasviest ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2)
uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
iesvilpot ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā)
nosvilpt ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
nosvilpot ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu
piesvilpot ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību)
iespiest ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu)
virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
tīt ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu)
cipars ar šādām zīmēm apzīmēts skaitlis, daudzums
vervēt ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu)
mecotinta ar šādu iespiedformu iegūtais teksts, attēls
purpurs ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma
izohēlija ar šādu metodi iegūts fotoattēls
tipoloģija ar šādu metodi izveidots (kādu objektu) grupējums
gongs ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls
mikrofotogrāfija ar šādu paņēmienu iegūts attēls
mikroprojekcija ar šādu paņēmienu iegūts attēls
mikrotipija ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums)
hromolitogrāfija ar šādu paņēmienu izgatavots krāsains iespieddarbs
autotipija ar šādu paņēmienu reproducēts attēls
zīmogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts
spiedogs ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2)
parketa grīda ar šādu segumu veidota grīda
svilpt ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam)
atšalkt ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru
iesist ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt
pļerināt ar šaltīm šļakstīt, šķaidīt, svaidīt uz visām pusēm
apdūrains ar šauriem piedurkņu atlokiem
izšļirkt ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem)
aizšaut ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām)
nošaut ar šāvienu atdalīt nost
vārīt ar šāvienu nogalināt
nošauties ar šāvienu nonāvēt sevi
trāpīt ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā
aizšaut ar šāviņu ievainot
meikaps ar šiem līdzekļiem panākts sejas izskata pārveidojums
stereofotogrāfija ar šīs fotogrāfijas nozares metodēm un līdzekļiem iegūts attēls
daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements
divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam)
cista ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos
pinosoma ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē
pūslis ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā
maksts ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu
cistisks ar šķidrumu pildīts veidojums; tāds, kur ir cista (3)
skalot ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.)
riņķūdens ar šķiedrvielām un pildvielām bagāts atūdens, kas rodas papīrmasas atūdeņošanā un ko tālāk izlieto masas atšķaidīšanai
sāļūdens ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā
aizšņākt ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties
nošņākt ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
hoc titulo ar šo nosaukumu
šimoze ar šo sprāgstvielu pildīta granāta
trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
eskimo ar šokolādi glazēts saldējums, kas uzsprausts uz kociņa
ievilkt buru ar šotes palīdzību nostiept buru
vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
šūplis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
šūpulis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
aizšvīkstēt ar švīkstoņu, švīkstot attālināties
aizšvirkstēt ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.)
aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
cigarete ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte
papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
šagrēns ar tādu pašu virsmu izstrādāts papīrs vai kartons, ko lieto grāmatu iesiešanai
kopija ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros)
peilēt ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu
kopēt ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi)
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
uzkausēt ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu)
aizkusīgs ar tieksmi uz gurdenumu, viegli nogurstošs, astmatisks
agonistiska uzvedība ar tieksmi uz kaušanos saistīta uzvedība
tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
piedziņa ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana
statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
spiciski ar tievo galu uz priekšu
spiciskis ar tievo galu uz priekšu
TRIPs ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights")
tā kā stāv ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura
homocentrisks ar to pašu centru vai fokusu
eo ipso ar to pašu, līdz ar to
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
uz acīm ar trauka dibenu uz augšu
skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
attriekt ar triecienu atvirzīt šurp; ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
škamba ar triecienu, sprādzienu atšķelta skaida
uztriekt ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur)
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
trīskājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains
trijkājains ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains
trīslemešu ar trim lemešiem
trīsšķautņu ar trim šķautnēm
pablūžģināt ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
drikāt ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu
sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
tabisks ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs
(ar) plikām (arī kailām) rokām ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi
(ar) kailām (arī plikām) rokām ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi
pietresēt ar tukšām runām, pļāpām piepildīt
pietukšot ar tukšumu, niecību piepildīt
tumšzaļgans ar tumši zaļganu nokrāsu
nebalts ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi)
smugls ar tumšu sejas krāsu
tvikšnās ar tvitera palīdzību organizēts pasākums (piemēram, interešu grupu tikšanās, preses konference, jaunu produktu demonstrācija)
svinūdens ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem
plūdenis ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu
ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai
acs ar ūdeni pildīta vieta aizaugušā ezerā
plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
ūdensmotors ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna
hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai
apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko)
pārurrināt ar urkšķēšanas palīdzību dzīt mājās (cūkas)
daudzlemešu ar vairākiem lemešiem
daudzstobru ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci)
uztaujāties ar vairākkārtēju jautāšanu u. tml. nokļūt
nozarkārba ar vāku nosedzama kārba elektrības instalācijas vadu savienošanai un nozarošanai
tanks ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai
pievalcēt ar valcēšanas ierīci piestiprināt
pasvītrot ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2)
barols ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
pārlauzt ar mēli muguru otram ar vārdiem (runāšanu) nodarīt otram nelabojamu ļaunumu
dot triecienu ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt
piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt
pievārdot ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko)
apvārdot ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku)
sabradāt ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām)
plucekļots ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens
krūtenis ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure
vējdzirnavas ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai)
a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk
blanšēt ar verdošu ūdeni, vārāmās sāls vai vājas koncentrācijas skābes šķīdumu ūdenī vai tvaiku applaucēt un tūlīt strauji ūdenī vai gaisā atdzesēt augu valsts izejvielas, lai inaktivētu tajos esošos fermentus
pusspreža ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens
fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu
damascējums ar vieglu melnu kontūru zīmēti ornameti vai tīklveida shēmas, ko izmantoja heraldikā tukšo laukumu aizpildīšanai
atvilnīt ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atvēdīt ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp; ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
ievēdīt ar vieglu pūsmu ievirzīt (kur iekšā)
piesist ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
liz- ar vielu izšķīdināšanu saistīts (piem., lizīni)
vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā)
vienkausa ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai)
atņēmiens ar vienu ņēmienu atlikšanai saņemto rindu kopums
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
vagonsūtījums ar vienu pavadzīmi noformēts kravas sūtījums, kam nepieciešams atsevišķs vagons
vienstīgas ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai)
vienstobra ar vienu stobru (par šauteni)
vārdnīcas ligzda ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums
saluksīt ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus)
pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
piesmērēties ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā)
fallisks ar vīrieša dzimumlocekli saistīts
maskulīns ar vīrietību saistīts, vīrietību simbolizējošs
viršāji ar viršiem apaudzis laukums
nosprangāt ar virves un sprangas palīdzību cieši nostiprināt
atkrāmēties ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.)
atkravāties ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā)
kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
vīšķēt ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot)
pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
parudze ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā)
zaļlapains ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas
zaļlapots ar zaļojošām lapām, tāds, kam ir zaļas lapas
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas
zeltšūts ar zelta pavedieniem izšūts
agrār- ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts
zīlene ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs
zīlotne ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs; zīlene
zeibelēt ar zīmuli zīmēt līnijas uz priekšu un atpakaļ
tiltmašiņš ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai
zaņģēt ar zobiem košļāt
sazaņģēt ar zobiem sakošļāt
zušupīte ar zušiem bagāta upīte
apzvanīt ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo)
uzdunkurēt ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena)
izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
žākarēt ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus
stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
pamest (biežāk atmest) ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
atmest ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko)
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju
opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva
Aladins Arābu pasaku krājuma "Tūkstoš un viena nakts" varonis, kam piederēja burvju lampa
ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres
ASAP Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija (Sīrijā)
Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dibināta 1947. g., Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (1963.-2024. g.), Irākā (1968.-2003. g.)
arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem
tamburs Arābu un persiešu stīgu instruments, līdzīgs lautai, spēlējams kā mandolīna ar plektru
nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai
Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas
Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
rudzarājs Arājs, kas sagatavo lauku rudzu sēšanai
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
senaramieši Aramieši
midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā
aram. Aramiešu valoda
abba Aramiešu valodā - tēvs (no tā arī abats)
aramisms Aramiešu valodas iespraudums ebreju vai grieķu tekstos
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
arvaki Aravaki - indiāņu cilšu grupa
aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
adjē Ardievu; atvadīšanās
addio ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adieu ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
adios ardievu! uz redzēšanos! sveiki!
good bye ardievu!, uz redzēšanos!, visu labu!
šķērdīt Ārdīt (audumu); šķērst
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu
dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns
izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu)
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu)
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu)
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (adījumu, tamborējumu, arī adītu vai tamborētu priekšmetu)
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās)
atārdīt Ārdot šuvuma vietā, attaisīt vaļā (aizšūto)
priekšdurvis ārdurvis, dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme
konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
graujoša slodze ārēja iedarbība uz materiālu objektu, kura kādā objekta daļā vai punktā rada graujošu spriegumu, kas var izraisīt konstrukcijas sabrukumu
lenšdzinis Ārējā ierīce, kas nodrošina datu ierakstu nolasīšanu no magnētiskās lentes
morfogrāfija Ārējā izskata aprakstīšana; organismu formas un uzbūves sistemātiska pētīšana
dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība
virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1)
jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas
teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
parāde Ārējais efekts; ārišķība
kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta
eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem
forma Ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam)
apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu
gludbūve Ārējās apšuves veids koka kuģiem, kur viena planka piegulst otrai
sēra korķis ārējās auss ejas dziedzeru sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto šo eju
ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana
humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija
dalībfinansēšana Ārējās finansēšanas veids, ja uzņēmējdarbībā tiek iesaistīti citi dalībnieki un to kapitāls
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to
iespaids ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls)
abiotiskie faktori ārējās vides faktori: temperatūra, mitrums, apgaismojums u. c., kā arī konstrukcijas, ar kurām dzīvniekiem ir tieša saskare, - sienas, grīda utt.
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
erektors Ārēji uzliekama protēze, kas ļauj izdarīt dzimumaktu vīrieša erekcijas traucējumu gadījumā
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls
nedabiskās nāves cēloņi ārējie apstākļi, kas izraisa nedabisku nāvi (galvenokārt tīšs paškaitējums, vardarbība, transporta nelaimes gadījumi)
kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība
forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība
Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss
inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem
autosvārstības Ārēju enerģijas avotu nodrošinātas nerimstošas svārstības, kuru periodu un amplitūdu nosaka pašas svārstību sistēmas īpašības
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju
indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā
safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
argent. Argentīniešu
pariljada argentīniešu ēdiens - uz oglēm cepta gaļa
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums
arhegoniāti Arhegoniālie augi - plaša augu grupa (sūnas, papardes, kosas u. c.), kuriem sievišķais vairošanās orgāns ir arhegonijs
archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu
vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem
hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
Bāta, Hutma un Aina arheoloģisks piemineklis Omānā no 3. tūkstošgades pirms mūsu ēras, kurā ietilpst apmetne un nekropole
radioizotopiskā datēšana arheoloģisku u. c. objektu vecuma noteikšana, izmērot to radioaktivitāti
metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. _Āland_, somu val. _Ahvenanmaa_), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību
rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa
edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu
skēna Arhitektonisks elements antīkajā teātrī - sākotnēji aktieru pārģērbšanās vieta, vēlāk aktieru spēles laukums
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru
bunga arhitektūrā atsevišķi posmi, no kuriem sastāda kolonnas stāvu
piņons Arhitektūrā izgreznojums trijstūra veidā, kas nobeidz sienas augšgalu
modulis Arhitektūrā pieņemta mērvienība objekta proporcionēšanai
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls
sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota
listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai
slēgtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija nav brīvi pieejama un kuras plašāku izmantošanu īpašniekfirma nepieļauj
concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai
korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā
sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
trabuks Arī cigāru šķirne
zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles
aizdipēt Arī par attālinošos skaņu, ko rada skrienošs suns, kaķis vai pele
apmīzt Arī par skudru kodīgā šķidruma izdalīšanu
neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs)
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
kreāciānisms Arī uzskats, ka dzīvnieku sugas nav pamazām attīstījušās, bet ir Dieva radītas; kreacionisms
aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ
balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē
centroterapija Ārīgās ārstēšanas paņēmiens nolūkā ietekmēt nervu centrus
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos
Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
arilēšana Arilgrupu ievadīšana organiskajos savienojumos
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos
vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls
augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās
labdzimtība Aristokrātiska izcelšanās
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
radītājcēlonis Aristoteļa filozofijā - viens no četriem lietu cēloņiem; atbildīgais darītājs; nepieciešamais apstāklis
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā
chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā
oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu
privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
Veņcjuaņa Arišana - pilsēta Ķīnā, tās nosaukums ķīniešu valodā (_Wenquan_, 温泉县 )
ārišķīgums Ārišķība (1)
ceremonija Ārišķība, pārspīlēta ārējo formu ievērošana, manierība; formalitāte
vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.)
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku)
ārīgs Ārišķīgs
saltumīgs Ārišķīgs
lēts Ārišķīgs, bez dziļāka satura; arī banāls
lakstīgs Ārišķīgs, koķets, klīrīgs
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urāpatriotisms
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms; urrāpatriotisms
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
spruksts Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
mātes vidējais vecums aritmētiskais vidējais vecums sievietēm bērnu dzimšanas laikā
dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija
smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
kanrani Arkani - birmiešu etnogrāfiska grupa
liecenieks Ārkārtas klaušinieks
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
ČP Ārkārtējs notikums (krievu "črezvičainoje proisšestvije")
iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas
hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās
agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana
bītlomānija Ārkārtīga masveida aizraušanās ar ansambli "The Beatles"
hipermegālija Ārkārtīga palielināšanās
dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem

Citās vārdnīcās nav šķirkļa š.