Paplašinātā meklēšana
Meklējam Šī.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1013):
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m.
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m.
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m.
- Ardēni Augstiene ("Ardennes"), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns).
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu.
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis.
- zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru.
- ievadlauks Displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju. Šī laukuma robežas parasti ir norādītas.
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
- ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
- Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
- produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti.
- Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m.
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
- Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
- Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m.
- Kariga pie Šueras Karika pie Šīras, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
- nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu.
- tīkla draiveru saskarne programmatūras saskarne starp transporta protokolu un datu posma protokolu (tīkla draiveri). Šī saskarne nodrošina protokola pārvaldību, pieņem pieprasījumus no transporta slāņa un aktivizē tīkla adapteri.
- aizliegtā rakstzīme rakstzīme, kuras izmantošana saskaņā ar komandvadāmu programmu un programmēšanas valodu sintakses likumiem nav atļauta. Šīs rakstzīmes parasti tiek rezervētas speciālu funkciju apzīmēšanai, un tās nevar izmantot, piemēram, datņu vārdu veidošanai.
- Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi.
- Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve.
- vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju.
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
- dadzis Šī auga (arī dažu citu augu) ziedkopa.
- pipars Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari.
- saulespuķe Šī auga auglis, sēkla; saulgrieze (2).
- saulgrieze Šī auga auglis, sēkla.
- paprika Šī auga auglis, visbiežāk sarkanā, dzeltenā vai zaļā krāsā.
- ananass Šī auga auglis.
- arahiss Šī auga auglis.
- arbūzs Šī auga auglis.
- baklažāns Šī auga auglis.
- korinte Šī auga auglis.
- melone Šī auga auglis.
- miltene Šī auga auglis.
- pīlādzis Šī auga auglis.
- tomāts Šī auga auglis.
- zemene Šī auga auglis.
- rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
- salatas Šī auga lapas; no šīm lapām gatavots ēdiens.
- salates Šī auga lapas; no šīm lapām gatavots ēdiens.
- spināts Šī auga lapas.
- aronija Šī auga oga.
- avene Šī auga oga.
- aviēsene Šī auga oga.
- brūklene Šī auga oga.
- dzērvene Šī auga oga.
- lācene Šī auga oga.
- mellene Šī auga oga.
- spradzene Šī auga oga.
- vistene Šī auga oga.
- zilene Šī auga oga.
- blusenes Šī auga ogas.
- čūskogas Šī auga ogas.
- kartupelis Šī auga pazemes bumbulis.
- sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
- apiņi Šī auga rogas.
- apīņi Šī auga rogas.
- lakricsakne Šī auga sakne un saknenis.
- rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai.
- burkāns Šī auga sakne.
- kālis Šī auga sakne.
- kūziks Šī auga sakne.
- mārrutks Šī auga sakne.
- pastinaks Šī auga sakne.
- ruks Šī auga sakne.
- runckulis Šī auga sakne.
- rungulis Šī auga sakne.
- rutks Šī auga sakne.
- rīss Šī auga sēkla, grauds.
- zirnis Šī auga sēkla, kas lietojama uzturā.
- pupa Šī auga sēkla.
- pupiņa Šī auga sēkla.
- sinepe Šī auga sēkla.
- soja Šī auga sēkla.
- zemesrieksts Šī auga sēkla.
- kokvilna Šī auga sēklapvalku šķiedras.
- auzas Šī auga sēklas, graudi.
- griķi Šī auga sēklas, graudi.
- kukurūza Šī auga sēklas, graudi.
- kvieši Šī auga sēklas, graudi.
- mieži Šī auga sēklas, graudi.
- prosa Šī auga sēklas, graudi.
- kardamons Šī auga sēklas, ko izmanto par garšvielu un ārstniecībā.
- kaņepe Šī auga sēklas.
- ķimins Šī auga sēklas.
- lāčauza Šī auga sēklas.
- lēcas Šī auga sēklas.
- kolrābis Šī auga stublājs.
- džuta Šī auga šķiedra.
- bolabosis Šī auga tinktūra, uzlējums.
- ceriņi Šī auga ziedi vai zari ar ziediem.
- tulpe Šī auga zieds ar stublāju.
- neļķe Šī auga zieds vai kāts ar ziediem.
- ūdensroze Šī auga zieds vai kāts ar ziedu.
- roze Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
- tējasrozes Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
- hiacinte Šī auga zieds.
- kalla Šī auga zieds.
- krūklītis Šī augļu koka auglis.
- ķirsis Šī augļu koka vai krūma auglis.
- plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
- šībrīža Šī brīža.
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- gurķis Šī dārzeņa auglis.
- kabacis Šī dārzeņa auglis.
- ķirbis Šī dārzeņa auglis.
- patisons Šī dārzeņa auglis.
- redīss Šī dārzeņa sakne.
- tēja Šī dzēriena dzeršana; viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
- nutrija Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- jods Šī elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
- šogalietis Šī gala iedzīvotājs.
- šiegalieši Šī gala iemītnieki; šajā galā dzīvojošie.
- koriandrs Šī garšauga auglis.
- mārruka Šī garšauga sakne.
- mērruka Šī garšauga sakne.
- stājgrafika Šī grafikas paveida darbs.
- linogriezums Šī grafikas paveida mākslas darbs.
- žirondisti Šī grupējuma pārstāvis.
- kaļķakmens Šī ieža gabals.
- šīstaba Šī istaba.
- šīstabs Šī istaba.
- papīrs Šī izstrādājuma loksne, lapa, gabals.
- sipaji Šī karaspēka kareivis.
- ķirsēns Šī koka auglis (parasti neliels).
- mandele Šī koka auglis, sēkla.
- valrieksts Šī koka auglis, sēkla.
- pampelmūze Šī koka auglis; greipfrūts (2).
- mango Šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli.
- apelsīns Šī koka auglis.
- aprikoze Šī koka auglis.
- čerimoija Šī koka auglis.
- citrons Šī koka auglis.
- dateļplūme Šī koka auglis.
- greipfrūts Šī koka auglis.
- hurma Šī koka auglis.
- mandarīns Šī koka auglis.
- mangostāns Šī koka auglis.
- mirabele Šī koka auglis.
- persiks Šī koka auglis.
- mirre Šī koka izdalītie aromātiskie sveķi, eļļas, ko lieto medicīnā un reliģiskos rituālos kvēpināšanai.
- osis Šī koka koksne, kas ir grūti apstrādājama, bet stiprības un izturības dēļ to lieto kuģu brangu izgatavošanai.
- bērzs Šī koka koksne.
- melnkoks Šī koka koksne.
- priede Šī koka koksne.
- riekstkoks Šī koka koksne.
- kakao Šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
- mespils Šī koka vai krūma auglis.
- pistācija Šī koka vai krūma auglis.
- pomerance Šī koka vai krūma auglis.
- vīģe Šī koka vai krūma auglis.
- ieva Šī koka vai krūma ziedu ķekari vai zari ar ziedu ķekariem.
- kokgriezums Šī koktēlniecības veida darbs - skulptūra, ornaments, priekšmets.
- safrāns Šī krokusa drīksna.
- paeglis Šī krūma (koka) koksne.
- sniegoga Šī krūma oga.
- upene Šī krūma oga.
- vilkoga Šī krūma vai auga oga.
- cidonija Šī krūma vai koka auglis.
- jasmīns Šī krūma ziedi vai zari ar ziediem.
- kokgrebums Šī ksilogrāfijas veida darbs.
- kokgriezums Šī ksilogrāfijas veida darbs.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- dārzenis Šī lakstauga daļas, kas lietojamas uzturā.
- skābene Šī lakstauga lapas.
- suns Šī mājdzīvnieka tēviņš.
- glezniecība Šī mākslas veida darbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, kāda gleznotāja jaunradē).
- daiļliteratūra Šī mākslas veida darbu kopums.
- aprīlis Šī mēneša diena, datums.
- augusts Šī mēneša diena, datums.
- decembris Šī mēneša diena, datums.
- februāris Šī mēneša diena, datums.
- janvāris Šī mēneša diena, datums.
- jūnijs Šī mēneša diena, datums.
- maijs Šī mēneša diena, datums.
- marts Šī mēneša diena, datums.
- novembris Šī mēneša diena, datums.
- oktobris Šī mēneša diena, datums.
- septembris Šī mēneša diena, datums.
- dzelzs Šī metāla sakausējumi; tērauds.
- staipeknis Šī nodalījuma dzimta ("Lycopodiaceae"), kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru, \~450 sugu (visā pasaulē), Latvijā konstatētas 4 ģintis.
- kosa Šī nodalījuma klase ("Equisetopsida").
- zaļaļģes Šī nodalījuma klase ("Euchlorophyceae"), 6 rindas, Latvijā konstatētas 5 rindas.
- paparde Šī nodalījuma klase ("Polypodiopsida").
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- kazene Šī puskrūma oga.
- siekalas Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
- asaras Šī šķidruma lāse.
- stājskulptūra Šī tēlniecības paveida darbs.
- sīkplastika Šī tēlniecības, lietišķās mākslas veida darbs.
- grafika Šī tēlotājas mākslas veida darbs.
- skropstaiņi Šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas.
- bļoda Šī trauka saturs.
- izloksne Šī valodas paveida izpausmes forma.
- sāns Šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem).
- ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
- karikatūra Šī žanra mākslas darbs.
- hujus Šī, tā paša (ģen. no "hic", "haec", "hoc", šis, šī, šis).
- šamā Šī; viņa.
- šamī Šī; viņa.
- itī Šī.
- šām Šī.
- šij Šī.
- melnradze Šīferis.
- šiperis Šīferis.
- šīgadējs Šīgada.
- šīsaule Šīpasaule; šīzeme (2).
- šāspuses Šīpuse.
- Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
- šīrītējs Šīrīta.
- šimpusietis Šīs (ezera, upes, meža u. c.) puses iedzīvotājs.
- akēro Šīs ābeles āboli.
- birnis Šīs ābeles auglis.
- cukuriņš Šīs ābeles auglis.
- paradīznieks Šīs ābeles auglis.
- pepinka Šīs ābeles auglis.
- pepiņš Šīs ābeles auglis.
- sīpoleņš Šīs ābeles auglis.
- sīpolīns Šīs ābeles auglis.
- trebis Šīs ābeles auglis.
- trebo Šīs ābeles auglis.
- dekanāts Šīs administrācijas telpas.
- ķauķis Šīs apakšdzimtas atsevišķas sugas.
- sīkbambals Šīs apakšdzimtas ģints ("Aphodius"), >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, gan vaboles, gan to kāpuri pārtiek no liellopu mēsliem.
- balanda Šīs apakšdzimtas ģints ("Chenopodium"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- bambals Šīs apakšdzimtas ģints ("Geotrupes").
- māņķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Malurus").
- monarhķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Monarcha").
- zilenītis Šīs apakšdzimtas ģints ("Polyommatus").
- sālszāle Šīs apakšdzimtas ģints ("Salsola"), \~120 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
- ķauķis Šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- mežastrazds Šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- lauvronis Šīs apakšdzimtas ģints ("Zalophus"), dzīvo baros Klusajā okeānā, veic garas migrācijas.
- tangarstērste Šīs apakšdzimtas suga ("Catamblyrhynchus diadema"), kas dzīvo Dienvidamerikā.
- lentpūcīte Šīs apakšdzimtas suga ("Ephesia fulminea"), spārnu plētums - 52-68 mm, pakaļspārni ar divām brūnām joslām.
- bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
- bezdelīgtangars Šīs apakšdzimtas suga ("Tersina viridis").
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- zvirbuļputni Šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- tirānputns Šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās.
- sīksikspārnis Šīs apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), 7 ģintis, 15 sugas, kas visas Latvijā ir aizsargājamas.
- jungermannija Šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- maršancija Šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- purvmirte Šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints.
- andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
- nēģis Šīs apakšklases kārta ("Petromyzoniformes").
- cirvene Šīs apakšklases rinda ("Alismales").
- palma Šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta.
- burvjlazda Šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām.
- jachtklubs Šīs biedrības ēka ar jahtu piestātnēm.
- runkulis Šīs bietes sakne.
- bergamote Šīs bumbieres auglis.
- kriviči Šīs cilšu grupas piederīgais.
- papuasi Šīs cilšu grupas piederīgais.
- vihuhols Šīs cilts ģints ("Desmana").
- vihuhols Šīs cilts ģints ("Galemys").
- goti Šīs cilts piederīgais.
- inki Šīs cilts piederīgais.
- jiti Šīs cilts piederīgais.
- mohikāņi Šīs cilts piederīgais.
- vandaļi Šīs cilts piederīgais.
- vendi Šīs cilts piederīgais.
- kurši Šīs cilts, tautības piederīgais.
- sēļi Šīs cilts, tautības piederīgais.
- zemgaļi Šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais.
- daiļrade Šīs darbības rezultāts; mākslinieka darbu kopums.
- pīle Šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas.
- gārnis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- balanda Šīs dzimtas apakšdzimta ("Cyclolobeae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 40 sugas.
- mūrniekputns Šīs dzimtas apakšdzimta ("Furnariinae"), 5 ģintis, 37 sugas.
- kaija Šīs dzimtas apakšdzimta ("Larinae"), 7 ģintis, 46 sugas, Latvijā 2 ģintis, 12 sugu.
- zeltainītis Šīs dzimtas apakšdzimta ("Lycaeniinae"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- roze Šīs dzimtas apakšdzimta ("Rosoideae"), 13 ģinšu, 84 sugas, no tām 7 adventīvas.
- biezlapji Šīs dzimtas augi.
- sapindi Šīs dzimtas augi.
- rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu, rubiju madara ("Galium rubioides").
- ūdensmērītājs Šīs dzimtas blaktis.
- dzilna Šīs dzimtas divas ģintis ("Picus") ar 14 sugām, no kurām Latvijā konstatētas divas sugas, un ("Dryocopus") ar 6 sugām, no kurām Latvijā konstatēta viena suga.
- lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lācis).
- dzeguze Šīs dzimtas ģints "Cuculus".
- akants Šīs dzimtas ģints ("Acanthus").
- vanags Šīs dzimtas ģints ("Accipiter"), pārtiek no putniem un sīkiem zīdītājiem, 50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kļava Šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga.
- ahnante Šīs dzimtas ģints ("Achanthes") ar \~100 sugu, no kurām Latvijā konstatēts 15 sugu.
- aktinīdija Šīs dzimtas ģints ("Actinidia"), kokveida liānas, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- bezslavīte Šīs dzimtas ģints ("Adoxa"), kurā tikai 1 suga.
- zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- agāma Šīs dzimtas ģints ("Agama"), \~70 sugu.
- atmatene Šīs dzimtas ģints ("Agaricus"), 70 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
- cirvene Šīs dzimtas ģints ("Alisma"), lakstaugs kas aug ūdenī vai mitrās vietās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- aligators Šīs dzimtas ģints ("Alligator"), 2 sugas.
- mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
- amarants Šīs dzimtas ģints ("Amaranthus"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas.
- amarillis Šīs dzimtas ģints ("Amaryllis"), dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- strupknābe Šīs dzimtas ģints ("Amblystegium"), \~95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- anakardija Šīs dzimtas ģints ("Anacardium").
- ķirmis Šīs dzimtas ģints ("Anobium").
- svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- arālija Šīs dzimtas ģints ("Aralia"), 35 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 5 sugas.
- araukārija Šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu.
- aristolohija Šīs dzimtas ģints ("Aristolochia"), 350 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 3 sugas.
- bezdelīgstrazds Šīs dzimtas ģints ("Artamus").
- artonija Šīs dzimtas ģints ("Arthonia"), \~400 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, no kurām 4 tikai vienreiz.
- ārums Šīs dzimtas ģints ("Arum"), dekoratīvi dārza augi, kas labi aug ēnainās vietās, zem vasarzaļiem kokiem.
- asklēpija Šīs dzimtas ģints ("Asclepias"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- asparāgs Šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi.
- sīkpaparde Šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- upesvēzis Šīs dzimtas ģints ("Astacus"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- laikzvaigzne Šīs dzimtas ģints ("Astraeus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- krokvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Aulacomnium"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bartrāmija Šīs dzimtas ģints ("Bartramia"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- bārbele Šīs dzimtas ģints ("Berberis"), kuras viena suga konstatēta Latvijā brīvā dabā, bet vairākas audzē kā dekoratīvus krūmus.
- bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
- bitīnija Šīs dzimtas ģints ("Bithynia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mēslene Šīs dzimtas ģints ("Bolbitius").
- zīdaste Šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vērsis Šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki.
- bosmina Šīs dzimtas ģints ("Bosmina"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- botrīdija Šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- īsvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- samtīte Šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas.
- budleja Šīs dzimtas ģints ("Buddleia"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- krupis Šīs dzimtas ģints ("Bufo"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- puķumeldrs Šīs dzimtas ģints ("Butomus"), kurā ir 1 suga.
- buksbaumija Šīs dzimtas ģints ("Buxbaumia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- buksis Šīs dzimtas ģints ("Buxus"), Latvijā dažas sugas tiek audzētas, īpaši zemos dzīvžogos.
- kaktuss Šīs dzimtas ģints ("Cactus").
- kalikants Šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede.
- kalīcijas Šīs dzimtas ģints ("Calicium"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pundurpērtiķis Šīs dzimtas ģints ("Callithrix"), kurā 10 sugu.
- ūdenīte Šīs dzimtas ģints ("Callitriche"), pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
- pulkstenīte Šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- kandelārija Šīs dzimtas ģints ("Candelaria"), 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kanna Šīs dzimtas ģints ("Canna").
- kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
- kapera Šīs dzimtas ģints ("Capparis").
- lēlis Šīs dzimtas ģints ("Caprimulgus"), 44 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skrejvabole Šīs dzimtas ģints ("Carabus"), Latvijā konstatēts 13 sugu.
- grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
- vairogvabole Šīs dzimtas ģints ("Cassida"), pie kuras pieder visas Latvijā konstatētas sugas.
- bebrs Šīs dzimtas ģints ("Castor").
- sīkvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Catoscopium"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- kaulerpa Šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru".
- kokžņaudzējs Šīs dzimtas ģints ("Celastrus"), vasarzaļš, retāk mūžzaļš vīteņaugs, vijīga divmāju liāna vai krūmi, ap 30 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 4 sugas.
- pumpurzarene Šīs dzimtas ģints ("Cephalozia"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- cerāmija Šīs dzimtas ģints ("Ceramium"), 60 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- raglape Šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas.
- katsura Šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū.
- mērkaķis Šīs dzimtas ģints ("Cercopithecus"), 20 sugas, gk. Āfrikas lietus mežos.
- mizložņa Šīs dzimtas ģints ("Certhia").
- briedis Šīs dzimtas ģints ("Cervus"), Latvijā konstatēta 1 suga. - staltbriedis.
- hrizomiksa Šīs dzimtas ģints ("Chrysomyxa"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- stārķis Šīs dzimtas ģints ("Ciconia").
- ūdensstrazds Šīs dzimtas ģints ("Cinclus").
- kladonija Šīs dzimtas ģints ("Cladonia"), Latvijā konstatētas 46 sugas.
- kladofora Šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- tīklene Šīs dzimtas ģints ("Clathrus"), no kuras Latvijā konstatētas 1 suga.
- vālene Šīs dzimtas ģints ("Clavaria"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kociņsūna Šīs dzimtas ģints ("Climacium"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- klostērija Šīs dzimtas ģints ("Closterium"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas.
- koleosporija Šīs dzimtas ģints ("Coleosporium"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
- kolēma Šīs dzimtas ģints ("Collema"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- komelīna Šīs dzimtas ģints ("Commelina"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tītenis Šīs dzimtas ģints ("Convolvulus"), \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tintene Šīs dzimtas ģints ("Coprinus", arī "Coprinellus", "Coprinopsis" un "Parasola").
- kizils Šīs dzimtas ģints ("Cornus"), vasarzaļi koki vai krūmi, 4 sugas, Latvijā introducēta 1 suga.
- tīmeklene Šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas.
- vārna Šīs dzimtas ģints ("Corvus").
- platgalve Šīs dzimtas ģints ("Cottus"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sēdene Šīs dzimtas ģints ("Crepidotus"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas.
- krokodils Šīs dzimtas ģints ("Crocodilus"), kurā ir 11 sugas.
- kronarcija Šīs dzimtas ģints ("Cronartium"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ciprese Šīs dzimtas ģints ("Cupressus"), Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas tiek audzētas kā krāšņumaugi.
- vija Šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zalktene Šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos.
- dafnija Šīs dzimtas ģints ("Daphnia"), Latvijā konstatētas 6 sugas; ūdensblusa.
- aijaijs Šīs dzimtas ģints ("Daubentonia"), 1 suga.
- neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
- ziedputniņš Šīs dzimtas ģints ("Dicaeum").
- divzobe Šīs dzimtas ģints ("Dicranum"), divmāju, retāk vienmājas augi, stumbri līdz 20 cm augsti, bieži ar rizoīdtūbu, uz augsnes, trūdošas koksnes, bezkarbonātu iežiem; 52 sugas, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- albatross Šīs dzimtas ģints ("Diomedea").
- dioskoreja Šīs dzimtas ģints ("Dioscorea").
- airvabole Šīs dzimtas ģints ("Dytiscus"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- emu Šīs dzimtas ģints ("Dromaius").
- rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- dugongs Šīs dzimtas ģints ("Dugong").
- palmčivulis Šīs dzimtas ģints ("Dulus").
- eimērijas Šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi.
- eleagns Šīs dzimtas ģints ("Elaeagnus").
- sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- stērste Šīs dzimtas ģints ("Emberiza"), 38 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas (4 sugas ligzdo).
- vistene Šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- cepurene Šīs dzimtas ģints ("Encalypta"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- endogonas Šīs dzimtas ģints ("Endogone"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- stabiņpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Endoptychum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- anšovs Šīs dzimtas ģints ("Engraulis"), sīkas zivtiņas, kas pēc skaita un biomasas ir viena no lielākajām zivju ģintīm, izplatīta mēreni siltās jūrās, ir nozīmīga jūras barošanās ķēžu sastāvdaļa.
- sārtlapīte Šīs dzimtas ģints ("Entoloma"), Latvijā konstatētas 20 sugas, lielākā daļa uzturā nav lietojamas un ir indīgas.
- kukaiņpelējums Šīs dzimtas ģints ("Entomophthora"), Latvijā konstatētas 7 sugas.
- īslaicīte Šīs dzimtas ģints ("Ephemerum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
- zirgs Šīs dzimtas ģints ("Equus"), 7-8 sugas.
- ērika Šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes.
- eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
- eiforbija Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia") jeb dievkrēsliņš, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, vairākas audzē kā telpaugus.
- dievkrēsliņš Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas.
- dižskābardis Šīs dzimtas ģints ("Fagus"), vasarzaļi vienmājas koki ar gludu, pelēku mizu, 10 sugas.
- spārnene Šīs dzimtas ģints ("Fissidens"), \~800 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- aknene Šīs dzimtas ģints ("Fistulina").
- avotsūna Šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- žubīte Šīs dzimtas ģints ("Fringilla").
- matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- griezene Šīs dzimtas ģints ("Funaria"), \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gaviāls Šīs dzimtas ģints ("Gavialis"), kurā konstatēta 1 suga.
- zemesmēlīte Šīs dzimtas ģints ("Geoglossum"), Latvijā atrastas 3 sugas.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- virpuļotājs Šīs dzimtas ģints ("Gyrinus").
- zeltkāte Šīs dzimtas ģints ("Gomphidius").
- grimmija Šīs dzimtas ģints ("Grimmia"), kurai Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- žokļdēle Šīs dzimtas ģints ("Haemopis").
- burvjlazda Šīs dzimtas ģints ("Hamamelis"), kuras vairākas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- hedvīgija Šīs dzimtas ģints ("Hedwigia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- rumpucis Šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- dižadatene Šīs dzimtas ģints ("Hericium").
- hortenzija Šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas.
- hidrobija Šīs dzimtas ģints ("Hydrobia"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mazlēpe Šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- gliemezene Šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas.
- plēvpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Hymenogaster"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- asinszāle Šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- hipns Šīs dzimtas ģints ("Hypnum"), \~200 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- hipogimnija Šīs dzimtas ģints ("Hypogymnia"), 40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- skujene Šīs dzimtas ģints ("Hippuris").
- bezdelīga Šīs dzimtas ģints ("Hirundo").
- astpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Hysterangium").
- huilija Šīs dzimtas ģints ("Huilia"), kurai Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
- riekstkoks Šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus.
- donis Šīs dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- jungermannija Šīs dzimtas ģints ("Jungermannia"), Latvijā konstatētas 6 sugas, no tām 3 aizsargājamas.
- labulbēnija Šīs dzimtas ģints ("Laboulbenia"), Latvijā konstatēts 15 sugu, kas ir vaboļu parazīti.
- ķirzaka Šīs dzimtas ģints ("Lacerta").
- lagedīnija Šīs dzimtas ģints ("Lagenidium").
- čakste Šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
- sēņmīlis Šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu.
- laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
- lekanoras Šīs dzimtas ģints ("Lecanora"), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- lecideja Šīs dzimtas ģints ("Lecidea"), Latvijā konstatēts 14 sugu.
- zvīņlape Šīs dzimtas ģints ("Lepidozia"), \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama bieži.
- leskeja Šīs dzimtas ģints ("Leskea"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- vāverastīte Šīs dzimtas ģints ("Leucodon"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- pūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Lycoperdon") ar 50 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 6 sugas.
- staipeknis Šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- lilija Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
- limonija Šīs dzimtas ģints ("Limonium"), kas aug sāļainās augsnēs un lieko minerālsāļu izvadīšanai ir attīstīti sāls dziedzeri.
- lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
- vējmietiņš Šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lobēlija Šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- sekstīte Šīs dzimtas ģints ("Lophocolea"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- magnolija Šīs dzimtas ģints ("Magnolia"), 80 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- maranta Šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās.
- maršancija Šīs dzimtas ģints ("Marchantia"), Latvijā konstaēta 1 suga.
- strauspaparde Šīs dzimtas ģints ("Matteuccia"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mēzija Šīs dzimtas ģints ("Meesia"), 4 sugas, Latvijā visas aizsargājamas.
- melampsora Šīs dzimtas ģints ("Melampsora").
- puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
- mikobaktērija Šīs dzimtas ģints ("Mycobacterium").
- purvmirte Šīs dzimtas ģints ("Myrica"), kurā ir 1 suga.
- mirīnija Šīs dzimtas ģints ("Myrinia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- mirte Šīs dzimtas ģints ("Myrtus").
- miksine Šīs dzimtas ģints ("Myxine").
- skrajlapīte Šīs dzimtas ģints ("Mnium"), 12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- monīlija Šīs dzimtas ģints ("Monilia"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lāčpurns Šīs dzimtas ģints ("Morchella"), agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu, 5 sugas.
- zīdkoks Šīs dzimtas ģints ("Morus"), \~20 sugu.
- cielava Šīs dzimtas ģints ("Motacilla"), putns ar slaidu ķermeni un garu asti, 10 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- mukors Šīs dzimtas ģints ("Mucor"), gk. saprofītiskas sēnes, bieži veido pelējumu uz pārtikas produktiem u. c. substrāta, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 26 sugas.
- banāns Šīs dzimtas ģints ("Musa"), \~60 sugu.
- najādas Šīs dzimtas ģints ("Najas"), viengadīgi, divmāju ūdensaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- navikula Šīs dzimtas ģints ("Navicula"), aļģes, kas dzīvo pa vienai, reti veidojot lentveida vai krūmveida kolonijas; >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga.
- nekera Šīs dzimtas ģints ("Neckera"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- nektārputns Šīs dzimtas ģints ("Nectarinia").
- nektrija Šīs dzimtas ģints ("Nectria"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lotoss Šīs dzimtas ģints ("Nelumbo"), kurā ir 2 sugas, ūdensaugs ar lielām lapām un krāšņiem ziediem, kas sakņojas zemē, bet zieds atveras virs ūdens.
- nepente Šīs dzimtas ģints ("Nepenthes").
- oleandrs Šīs dzimtas ģints ("Nerium"), ko Latvijā audzē telpās.
- ligzdenīte Šīs dzimtas ģints ("Nidularia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ūdensroze Šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm.
- raibenis Šīs dzimtas ģints ("Nymphalis").
- edogonija Šīs dzimtas ģints ("Oedogonium"), no kuras 445 sugām Latvijā konstatēts 116 sugu.
- oocista Šīs dzimtas ģints ("Oocystis"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- opegrafa Šīs dzimtas ģints ("Opegrapha"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- pīļknābis Šīs dzimtas ģints ("Ornithorhynchus").
- brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pūkcepurene Šīs dzimtas ģints ("Orthotrichum"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- salaka Šīs dzimtas ģints ("Osmerus").
- zaķskābene Šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi.
- pandāns Šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm.
- magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
- atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
- zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- zvirbulis Šīs dzimtas ģints ("Passer"), 18 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mietene Šīs dzimtas ģints ("Paxillus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- varžukrupis Šīs dzimtas ģints ("Pelobates").
- peltigera Šīs dzimtas ģints ("Peltigera"), Latvijā konstatēts 15 sugu.
- peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
- pertuzārija Šīs dzimtas ģints ("Pertusaria"), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- kaussēne Šīs dzimtas ģints ("Peziza"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
- kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
- zemestauki Šīs dzimtas ģints ("Phallus"), sēnes, kuru jaunie olveida augļķermeņi, kas ietverti stingrā, bālganā apvalkā, sākumā attīstās zemē, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- fiscija Šīs dzimtas ģints ("Physcia"), \~135 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- kašalots Šīs dzimtas ģints ("Physter") ar 1 sugu.
- fitolaka Šīs dzimtas ģints ("Phytolacca").
- flamings Šīs dzimtas ģints ("Phoenicopterus").
- pilobola Šīs dzimtas ģints ("Pilobolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
- pipars Šīs dzimtas ģints ("Piper").
- ziemciete Šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pitija Šīs dzimtas ģints ("Pythium"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- greizkausīte Šīs dzimtas ģints ("Plagiochila"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
- šķībvācelīte Šīs dzimtas ģints ("Plagiothecium"), \~110 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- ceļteka Šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- platāna Šīs dzimtas ģints ("Platanus").
- sānause Šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- jumtene Šīs dzimtas ģints ("Pluteus"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- ziepenīte Šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzegužlini Šīs dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; lāčsūnas.
- pontedērijas Šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos.
- portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
- glīvenes Šīs dzimtas ģints ("Potamogeton") ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām.
- potija Šīs dzimtas ģints ("Pottia"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
- peļkājīte Šīs dzimtas ģints ("Prunella"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- ērgļpaparde Šīs dzimtas ģints ("Pteridium"), 4-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pukcīnija Šīs dzimtas ģints ("Puccinia"), uz paparžaugiem un ziedaugiem parazitējošas sēnes, Latvijā konstatētas 135 sugas.
- pukciniastra Šīs dzimtas ģints ("Pucciniastrum"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- granātkoks Šīs dzimtas ģints ("Punica").
- ramalīna Šīs dzimtas ģints ("Ramalina"), kurā ir 215 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- īlenknābis Šīs dzimtas ģints ("Recurvirostra").
- rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- pabērzs Šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas.
- ričijas Šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- rupija Šīs dzimtas ģints ("Ruppia"), 6-8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- bērzlape Šīs dzimtas ģints ("Russula"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts \~100 sugu, ēdamas sēnes ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
- rūta Šīs dzimtas ģints ("Ruta"), daudzgadīgs augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa, \~60 sugu.
- vītols Šīs dzimtas ģints ("Salix"), ātraudzīgs divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem, koki un krūmi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, krūmus Latvijā sauc par kārkliem.
- saprolegnija Šīs dzimtas ģints ("Saprolegnia"), gk. saprofīti uz dzīvnieku un augu atliekām, retāk parazīti, \~20 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- saracēnija Šīs dzimtas ģints ("Sarracenia").
- akmeņlauzīte Šīs dzimtas ģints ("Saxifraga"), >370 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vēl dažas audzē kā krāšņumaugus.
- scenedesma Šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos.
- šeihcērija Šīs dzimtas ģints ("Scheuchzeria"), kurā 1 suga.
- spulgsūna Šīs dzimtas ģints ("Schistostega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- cietpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Scleroderma"), Latvijā 3 sugas, visas indīgas.
- sklerocīnija Šīs dzimtas ģints ("Sclerotinia"), Latvijā konstatētas 10 sugas.
- zeligērija Šīs dzimtas ģints ("Seligeria"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- sams Šīs dzimtas ģints ("Silurus").
- sinhitrija Šīs dzimtas ģints ("Synchytrium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sinūra Šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī.
- naktene Šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- pundurgliemene Šīs dzimtas ģints ("Sphaerium"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- lodmete Šīs dzimtas ģints ("Sphaerobolus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- āmurzivs Šīs dzimtas ģints ("Sphyma").
- mēslsūna Šīs dzimtas ģints ("Splachnum"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sporobolomicētes Šīs dzimtas ģints ("Sporobolomyces").
- stemonīta Šīs dzimtas ģints ("Stemonitis"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zvīņbeka Šīs dzimtas ģints ("Strobilomyces").
- virpainīte Šīs dzimtas ģints ("Stropharia"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- strazds Šīs dzimtas ģints ("Sturnus").
- purvciprese Šīs dzimtas ģints ("Taxodium"), koks ar skujām uz īsvasām, kas katru gadu nokrīt.
- īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- četrzobe Šīs dzimtas ģints ("Tetraphis"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tetraspora Šīs dzimtas ģints ("Tetraspora").
- krūmīte Šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- purvpaparde Šīs dzimtas ģints ("Thelypteris"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ežlape Šīs dzimtas ģints ("Thuidium"), \~240 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- vilkvālīte Šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ezerrieksts Šīs dzimtas ģints ("Trapa"), ūdensaugs ar peldošu rombisku lapu rozeti un baltiem ziediem, (30 vai pat 200 sugas, bet pēc citiem uzskatiem ir tikai 1 ļoti polimorfa suga), Latvijā 1 suga.
- receklene Šīs dzimtas ģints ("Tremella"), Latvijā konstatētas 4 sugas.
- trentepolija Šīs dzimtas ģints ("Trentepohlia"), \~60 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- trihija Šīs dzimtas ģints ("Trichia"), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- pūkaine Šīs dzimtas ģints ("Tricholoma"), 28 sugas.
- āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- paceplītis Šīs dzimtas ģints ("Troglodytes").
- krese Šīs dzimtas ģints ("Tropaeolum"), no kuras Latvijā vairākas sugas audzē kā viengadīgus kāpelētājaugus ar nekārtniem oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem un ieapaļām lapām.
- goba Šīs dzimtas ģints ("Ulmus"), kuras 2 sugas sauc arī par vīksnām, vasarzaļi koki, kas sasniedz >30 m augstumu un >4 m apkārtmēru, 45 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas (2 sugas sauc par vīksnām).
- pupuķis Šīs dzimtas ģints ("Upupa"), kurā ir 1 suga.
- nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- ustilāga Šīs dzimtas ģints ("Ustilago"), kam sori un teliosporas veidojas gan veģetatīvajos gan ģeneratīvajos orgānos, bieži parazitē uz augiem, >370 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas.
- pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- baldriāns Šīs dzimtas ģints ("Valeriana"), >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- valsa Šīs dzimtas ģints ("Valsa"), no kuras Latvijā konstatēts 13 sugu.
- valvāta Šīs dzimtas ģints ("Valvata").
- varāni Šīs dzimtas ģints ("Varanus").
- verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- verukārija Šīs dzimtas ģints ("Verrucaria"), Latvijā konstatētas 16 sugas.
- irbene Šīs dzimtas ģints ("Viburnum"), krūmi, retāk koki, 225 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, kultivē \~10 sugu.
- vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
- āmulis Šīs dzimtas ģints ("Viscum"), parazītiski divmāju krūmi, 70 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- vīnkoks Šīs dzimtas ģints ("Vitis"), 60-70 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē un iegūst vīnogas.
- volvokss Šīs dzimtas ģints ("Volvox"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ksilārija Šīs dzimtas ģints ("Xylaria"), no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
- diedzene Šīs dzimtas ģints ("Zannichellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- lucītis Šīs dzimtas ģints ("Zoarces"), no kuras Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
- jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- briļļputniņš Šīs dzimtas ģints ("Zosterops").
- zobiņbeka Šīs dzimtas ģints (Gyrodon"), kurā 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
- mārīte Šīs dzimtas kukainis.
- smecernieks Šīs dzimtas kukainis.
- zīdtauriņš Šīs dzimtas kukainis.
- begonija Šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus.
- skalbe Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- kanibālzirneklis Šīs dzimtas suga "Ero furcata", neliels zirneklis (ķermeņa garums - līdz 3 mm), parasti sastopams uz koku un krūmu stumbriem un zariem, pārtiek no citu sugu zirnekļiem.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- piltuvjzirneklis Šīs dzimtas suga ("Agelena labyrinthica").
- tūbīte Šīs dzimtas suga ("Ammodytes tobianus syn. Ammodytes lancea").
- zutis Šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis.
- glodene Šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām.
- pīļzoss Šīs dzimtas suga ("Anseranas semipalmatus"), kas sastopama Austrālijā un Jaungvinejā.
- zaķzivs Šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis.
- akmeņgrauzis Šīs dzimtas suga ("Cobitis taenia"), neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- līdaka Šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- menca Šīs dzimtas suga ("Gadus morhua"), liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs ar vairākām pasugām.
- krastvabole Šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu.
- dzērve Šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama.
- jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
- ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
- plūkšņzivs Šīs dzimtas suga ("Liparis liparis"), kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu dalā gar Eiropas krastiem; Eiropas plūkšņzivs.
- lentzivs Šīs dzimtas suga ("Lumpenus lampretaeformis"), kas dzīvo vietās ar dūņainu grunti 30-200 m dziļumā, zemā ūdens temperatūrā, Latvijas piekrastē, arī Rīgas līcī, konstatēta tikai dažas reizes.
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- zalktis Šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
- smailknābis Šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis.
- zivjērglis Šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- asaris Šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
- garkājzirneklis Šīs dzimtas suga ("Pholcus opilionoides").
- sarkanblakts Šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem.
- zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
- plekste Šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
- lidvāvere Šīs dzimtas suga ("Pteromys volans"), Latvijā sastopama reti, gk. austrumu daļā, aizsargājama.
- lasis Šīs dzimtas suga ("Salmo salar"), zivs ar zilgani pelēku, melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem.
- aveņkode Šīs dzimtas suga ("Schreckensteininia festaliella").
- sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- makrele Šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele.
- sulla Šīs dzimtas suga ("Sula bassana"), ko dažkārt dēvē arī par nirējpelikānu.
- kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
- alata Šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
- logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
- plīvurpūce Šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm.
- odze Šīs dzimtas suga ("Vipera berus") - parastā odze, indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- zobenzivs Šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa.
- knābjdelfīns Šīs dzimtas suga ("Ziphius cavirostris"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
- slieka Šīs dzimtas tārps.
- baltenis Šīs dzimtas tauriņš.
- roze Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
- eikomija Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Eucommia"), 1 suga.
- gārgale Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Gavia"), nirējputns; 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- valzirgs Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Odobenus").
- velvičija Šīs dzimtas vienīgā ģints ("Welwitschia").
- adžāri Šīs etniskās grupas piederīgais.
- samarieši Šīs etniskās grupas un reliģiskās sektas piederīgais.
- nomadi Šīs etniskās vienības piederīgais.
- guculi Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais; huculs, huculiete.
- huculi Šīs etnogrāfiskās grupas piederīgais.
- Monako Šīs Firstistes galvaspilsēta, 1000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Alingangri Šīs grēdas augstākā virsotne - 7315 m vjl.
- šošoni Šīs grupas indiāņu cilts.
- vitoti Šīs grupas indiāņu cilts.
- žemaiši Šīs grupas piederīgais.
- morālists Šīs grupas rakstnieki.
- kauri Šīs ģints gliemežvāki, rotas lieta un maiņas līdzeklis Āzijā, Āfrikā, Eiropā (pirms vairākiem tūkstošiem g. p. m. ē. - 20. gs.); Latvijā (7.-18. gs.) arheoloģiskajos pieminekļos to atrasts vairāk nekā 10 tūkstoši.
- sarkoscifa Šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene.
- suņpētersīlis Šīs ģints suga ("Aethusa cynapium").
- stublājgrauzis Šīs ģints suga ("Agapanthia villosoviridescens").
- medusbite Šīs ģints suga ("Apis mellifera"), no kuras ir izveidojušās vairākas medusbišu rases, ko izmanto medus un vaska ražošanai, augu apputeksnēšanai.
- svīre Šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti.
- laikzvaigzne Šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus").
- barbe Šīs ģints suga ("Barbus barbus"), Latvijā konstatēta tikai 1 reizi, 1937. gadā, Bārtas upē (pie Liepājas).
- kāposti Šīs ģints suga ("Brassica oleracea"), kurai ir vairākas varietātes.
- lēlis Šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis.
- čozēnija Šīs ģints suga ("Chosenia arbutifolia"), kas 20. gs. 60. gados introducēta Latvijā.
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- vārna Šīs ģints suga ("Corvus corone"), liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām; Eirāzijas vārna.
- melnodzene Šīs ģints suga ("Cucubalus baccifer"), augs ar guļošu vai kāpelējošu stumbru un melnām ogām, Latvijā aizsargājama.
- dioneja Šīs ģints suga ("Dionea muscipula"), kas aug purvainās vietās Ziemeļamerikā, kukaiņēdājs augs ar lapām, kas gar malām apaugušas sariņiem, kurus aiztiekot lapas aizveras.
- emu Šīs ģints suga ("Dromaius novaehollandiae"), \~2 m augsts putns, masa - 40-50 kg., apspalvojums tumšbrūns, vaigi un kakls kaili, dzīvo Austrālijas stepēs, līdzīgs Āfrikas strausam.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- palmčivulis Šīs ģints suga ("Dulus dominicus").
- šāvējgurķis Šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
- efa Šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā.
- ūdenshiacinte Šīs ģints suga ("Eichhornia crassipes").
- stabiņpūpēdis Šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm.
- gambūzija Šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd.
- gaviāls Šīs ģints suga ("Gavialis gangenticus"), līdz 6,6 m garš dzīvnieks ar garu, šauru purnu, dzīvo Indijā Gangas baseina upēs.
- gorilla Šīs ģints suga ("Gorilla gorilla"), liels primāts, augums 1,8-2 m, masa - līdz 250 kg.
- latimērija Šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem.
- latimērija Šīs ģints suga ("Latimeria menadoensis"), kuras daži eksemplāri identificēti starp Indonēzijas salām.
- ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
- šķeltkājvēzis Šīs ģints suga ("Mysis oculata relicta").
- opuncija Šīs ģints suga ("Opuntia gosseliana").
- pīļknābis Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
- ezerspāre Šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā.
- paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
- persiks Šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis.
- kašalots Šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- orangutans Šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- pērkone Šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum").
- vāvere Šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- pupuķis Šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze.
- mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
- dzelkva Šīs ģints suga ("Zelkova serrata").
- lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- tītņi Šīs ģints suga, epifīti (aug uz citiem augiem).
- valzirgs Šīs ģints vienīgā suga ("Odobenus rosmarus").
- jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- artilērija Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
- zenītartilērija Šīs ieroču šķiras ieroču kopums.
- kājnieks Šīs ieroču šķiras karavīrs.
- ēdamistaba Šīs istabas iekārta.
- krelles Šīs kaklarotas atsevišķas detaļas.
- vezumnieks Šīs karaspēka daļas karavīrs.
- krokodils Šīs kārtas dzimta ("Crocodilidae"), kurā ir 3 ģintis, 13 sugas.
- nēģis Šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- valis Šīs kārtas dzīvnieks.
- šķeltkājvēzis Šīs kārtas ģints ("Mysis").
- tauriņš Šīs kārtas kukainis.
- termīts Šīs kārtas kukainis.
- vabole Šīs kārtas kukainis.
- sikspārnis Šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta.
- cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
- pūpēdis Šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu.
- čūskmēlīte Šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- īve Šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes.
- trilobīti Šīs klases dzīvnieki.
- apaļmutes Šīs klases dzīvnieks.
- ragvācelīte Šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kosa Šīs klases rinda ("Equisetales").
- ginks Šīs klases rinda ("Ginkgoales").
- ezerene Šīs klases rinda ("Isotales").
- pūpēdis Šīs klases rinda ("Lycoperdales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- čūskmēlīte Šīs klases rinda ("Ophioglossales").
- paparde Šīs klases rinda ("Polypodiales").
- ezerene Šīs klases staipekņu nodalījuma dzimta ("Isoetaceae").
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas un kustības formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- šosesdien Šīs nedēļas sestdienā.
- kritika Šīs nozares speciālistu kopums.
- masons Šīs organizācijas biedrs; brīvmūrnieks.
- brīvmūrnieks Šīs organizācijas biedrs; masonis.
- skauti Šīs organizācijas biedrs.
- ciems Šīs pamatvienības administrācija, pārvaldes darbinieki.
- vēstniecība Šīs pārstāvniecības ēka.
- leiboristi Šīs partijas biedrs.
- nacionālliberāļi Šīs partijas biedrs.
- zemesdzīve Šīs pasaules dzīve (pretstatā aizsaulei).
- kults Šīs pielūgšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās; reliģisku rituālu un ceremoniju kopums.
- diafragma Šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- atmatene Šīs rindas dzimta ("Agaricaceae") ar 13 ģintīm un 232 sugām, Latvijā konstatētas 7 ģintis un 39 sugas.
- cirvene Šīs rindas dzimta ("Alismataceae"), ūdensaugs un mitru vietu augs, \~20 ģinšu, 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- ausaine Šīs rindas dzimta ("Auriculariaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- beka Šīs rindas dzimta ("Boletaceae"), 17 ģintis, 250 sugas, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- botrīdija Šīs rindas dzimta ("Botrydiaceae").
- kalīcijas Šīs rindas dzimta ("Caliciaceae"), vienveidīgs graudveida vai pulverveida dažādas krāsas laponis, augļķermeņi - tumšbrūni vai melni apotēciji, 17 ģinšu, 214 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu.
- kapera Šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu.
- cerāmija Šīs rindas dzimta ("Ceramiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- hitrīdija Šīs rindas dzimta ("Chytridiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas parazitē uz zaļaļģēm edogonijām.
- vāleņstromsēne Šīs rindas dzimta ("Clavicipitaceae"), augu, sēņu un kukaiņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- komelīna Šīs rindas dzimta ("Commelinaceae"), \~40 ģinšu, \~600 sugu.
- koronofora Šīs rindas dzimta ("Coronophoraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- ķirbis Šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu.
- dakrimicēte Šīs rindas dzimta ("Dacrymycetaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
- diaporta Šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas.
- dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
- dotīdeja Šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību.
- ebeni Šīs rindas dzimta ("Ebenaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi, lielāko tiesu divmāju koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. Dienvidāzijā, daudzām sugām krāsaina koksne, 7 ģintis, \~500 sugu.
- endogonas Šīs rindas dzimta ("Endogonaceae"), saprofīti, kas ar dažādiem augiem, gk. graudzālēm veido endotrofisko mikorizu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- kukaiņpelējums Šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas.
- kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
- ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
- eiforbija Šīs rindas dzimta ("Euforbiaceae") jeb dievkrēsliņaugs, 300 ģinšu, \~8000 sugu; Latvijā 2 ģintis, 9 sugas.
- eirocija Šīs rindas dzimta ("Eurtiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- dižskābardis Šīs rindas dzimta ("Fagaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi vienmājas koki, retāk krūmi, 9 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
- ginks Šīs rindas dzimta ("Ginkgoaceae").
- burvjlazda Šīs rindas dzimta ("Hamamelidaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki un krūmi, \~25 ģintis, 100–130 sugu.
- plēvpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- skujene Šīs rindas dzimta ("Hippuridaceae"), kurā ir tikai 1 ģints, 1 suga.
- astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
- histērija Šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- mikrotīrija Šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- ilīcija Šīs rindas dzimta ("Illiciaceae"), mūžzaļi, aromātiski krūmi, nelieli koki, tropos un subtropos, 1 ģints, \~40 sugu.
- skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- labulbēnija Šīs rindas dzimta ("Laboulbeniaceae").
- lagedīnija Šīs rindas dzimta ("Lagenidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- laurs Šīs rindas dzimta ("Lauraceae"), tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām, >2000 sugu.
- lekanoras Šīs rindas dzimta ("Lecanoraceae"), 6 ģintis, \~1100 sugu.
- leocija Šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas.
- leptomīti Šīs rindas dzimta ("Leptomitaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zemespūpēdis Šīs rindas dzimta ("Melanogasteraceae"), 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mikroasks Šīs rindas dzimta ("Microascaceae").
- mirte Šīs rindas dzimta ("Myrtaceae"), kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām.
- monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
- najādas Šīs rindas dzimta ("Najadaceae"), viengadīgi vienmājas vai divmāju ūdensaugi, kas aug iesāļos ūdeņos un saldūdeņos, 2 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- lotoss Šīs rindas dzimta ("Nelumbonaceae") ar 1 ģinti.
- olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
- palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- pasiflora Šīs rindas dzimta ("Passifloraceae"), ko dažkārt iekļauj vijolīšu rindā.
- kaussēne Šīs rindas dzimta ("Pezizaceae"), augsnes un meža trūdu saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 20 sugu.
- facīdija Šīs rindas dzimta ("Phacidiaceae").
- zemestauki Šīs rindas dzimta ("Phallaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- pipars Šīs rindas dzimta ("Pipareaceae"), >1300 sugu.
- pirenula Šīs rindas dzimta ("Pyrenulaceae"), ķērpji ar vienveidīgu, plānu krevju laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, augļķermeņi - lodveida peritēciji, 10 ģinšu, >350 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- plumbagi Šīs rindas dzimta ("Plumbaginaceae"), lakstaugi, puskrūmi, arī sīkkrūmi, 15 ģintis, \~500 sugas, sastopama stepju un pustuksnešu sāļainās augsnēs.
- podokarps Šīs rindas dzimta ("Podocarpaceae"), mūžzaļi koki un krūmi, gk. dienvidu puslodē, 9 ģintis, \~140 sugu.
- podostēmi Šīs rindas dzimta ("Podostemaceae"), 43 ģintis, \~200 sugas.
- kāpnīte Šīs rindas dzimta ("Polemoniaceae").
- protejs Šīs rindas dzimta ("Proteaceae"), >60 ģinšu, \~1400 sugu, tropos un subtropos izplatīti krūmi.
- protomicēte Šīs rindas dzimta ("Protomycetaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, no katras 1 suga.
- bērzlape Šīs rindas dzimta ("Russulaceae"), 2 ģintis, abas sastopamas arī Latvijā.
- rūta Šīs rindas dzimta ("Rutaceae"), 150 ģinšu, 1500-2000 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
- saracēnija Šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās.
- akmeņlauzīte Šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- cietpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Sclerodermataceae"), augļķermeņi sēdoši vai ar kātu, parasti virs zemes, 60 sugu.
- sfērija Šīs rindas dzimta ("Sphaeriaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- lodmete Šīs rindas dzimta ("Sphaerobolaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sporobolomicētes Šīs rindas dzimta ("Sporobolomycetaceae").
- stilbella Šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu.
- vējslotsēne Šīs rindas dzimta ("Taphrinaceae"), parazīti, kas izraisa augu (gk. koku un krūmu) lapu, zaru un augļu deformāciju, 4 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- tetraspora Šīs rindas dzimta ("Tetrasopraceae").
- zalktene Šīs rindas dzimta ("Thymelaeceae").
- receklene Šīs rindas dzimta ("Tremellaceae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 13 sugu, sēņu augļķermeņi ir klājeniski, nelīdzeni, garozveidīgi, dažkārt cepurveidīgi, ar adatveida himenoforu, gk. saprofīti uz trūdošas koksnes, retāk uz citu sēņu augļķermeņiem.
- tulasnella Šīs rindas dzimta ("Tulasnellaceae"), kurai Latvijā konstatēta 1 suga.
- ulotriha Šīs rindas dzimta ("Ulotrichaceae"), parasti pavedienveidīgs daudzšūnu laponis, ļoti reti to veido 1 šūna, 22 ģintis, Latvijā konstatēts 11 ģinšu.
- verukārija Šīs rindas dzimta ("Verrucariaceae"), 8 ģintis, \~690 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 30 sugu.
- vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
- volvokss Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), cenobiju aļģes ar lodveida vai plātņveida laponi, sastopamas dažādos ūdeņos, augsnē.
- volovoksi Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), kas sastopama arī Latvijā un veido cenobijus.
- velvičija Šīs rindas dzimta ("Welwitschiaceae").
- ksilārija Šīs rindas dzimta ("Xilariaceae"), saprofīti uz koku stumbriem, celmiem, zariem, koksnes, dzīvnieku ekstrementiem, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- ligzdenīte Šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- pasiflora Šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās).
- selaginella Šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus.
- segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
- panātre Šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- bērzs Šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis.
- ārsiena Šīs sienas ārējā puse.
- ķegļi Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
- ķeglis Šīs spēles figūra ar sašaurinātu augšdaļu.
- biljards Šīs spēles galds kopā ar attiecīgajiem piederumiem.
- serso Šīs spēles piederumu komplekts - nūjiņa un viegla, plāna stīpa.
- serinka Šīs šķirnes ābeles auglis; mālābols.
- antonovka Šīs šķirnes ābeles auglis.
- aports Šīs šķirnes ābeles auglis.
- sīpoliņš Šīs šķirnes ābeles auglis.
- trebū Šīs šķirnes ābeles auglis.
- kornišons Šīs šķirnes gurķu konservi; šāda lieluma citu šķirņu marinēti gurķi.
- moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts.
- šinšilla Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
- šani Šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī.
- sumeri Šīs tautas piederīgais; šumeri (2).
- abhāzi Šīs tautas piederīgais.
- adigejieši Šīs tautas piederīgais.
- afgāņi Šīs tautas piederīgais.
- albāņi Šīs tautas piederīgais.
- angļi Šīs tautas piederīgais.
- armēņi Šīs tautas piederīgais.
- azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
- baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
- bulgāri Šīs tautas piederīgais.
- burjati Šīs tautas piederīgais.
- čehi Šīs tautas piederīgais.
- čigāni Šīs tautas piederīgais.
- čukči Šīs tautas piederīgais.
- čuvaši Šīs tautas piederīgais.
- dāņi Šīs tautas piederīgais.
- ebreji Šīs tautas piederīgais.
- ēģiptieši Šīs tautas piederīgais.
- franči Šīs tautas piederīgais.
- frīģieši Šīs tautas piederīgais.
- grieķi Šīs tautas piederīgais.
- gruzīni Šīs tautas piederīgais.
- holandieši Šīs tautas piederīgais.
- horvāti Šīs tautas piederīgais.
- igauņi Šīs tautas piederīgais.
- inguši Šīs tautas piederīgais.
- īri Šīs tautas piederīgais.
- islandieši Šīs tautas piederīgais.
- itālieši Šīs tautas piederīgais.
- jakuti Šīs tautas piederīgais.
- japāņi Šīs tautas piederīgais.
- kabardieši Šīs tautas piederīgais.
- kalmiki Šīs tautas piederīgais.
- karačaji Šīs tautas piederīgais.
- karakalpaki Šīs tautas piederīgais.
- karēļi Šīs tautas piederīgais.
- katalāņi Šīs tautas piederīgais.
- kazahi Šīs tautas piederīgais.
- keti Šīs tautas piederīgais.
- ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
- kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
- krievi Šīs tautas piederīgais.
- kubieši Šīs tautas piederīgais.
- kurdi Šīs tautas piederīgais.
- lapi Šīs tautas piederīgais.
- latvieši Šīs tautas piederīgais.
- lezgīni Šīs tautas piederīgais.
- lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
- maiji Šīs tautas piederīgais.
- maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
- malagasi Šīs tautas piederīgais.
- malajieši Šīs tautas piederīgais.
- mandžūri Šīs tautas piederīgais.
- mansi Šīs tautas piederīgais.
- marieši Šīs tautas piederīgais.
- marokāņi Šīs tautas piederīgais.
- meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
- melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
- moldāvi Šīs tautas piederīgais.
- mordvieši Šīs tautas piederīgais.
- nanaji Šīs tautas piederīgais.
- ņenci Šīs tautas piederīgais.
- norvēģi Šīs tautas piederīgais.
- nūbieši Šīs tautas piederīgais.
- osetīni Šīs tautas piederīgais.
- palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
- paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
- persieši Šīs tautas piederīgais.
- peruānieši Šīs tautas piederīgais.
- peruieši Šīs tautas piederīgais.
- poļi Šīs tautas piederīgais.
- polovcieši Šīs tautas piederīgais.
- portugāļi Šīs tautas piederīgais.
- rumāņi Šīs tautas piederīgais.
- sāmi Šīs tautas piederīgais.
- serbi Šīs tautas piederīgais.
- sīrieši Šīs tautas piederīgais.
- skoti Šīs tautas piederīgais.
- slovāki Šīs tautas piederīgais.
- slovēņi Šīs tautas piederīgais.
- somālieši Šīs tautas piederīgais.
- somi Šīs tautas piederīgais.
- sorbi Šīs tautas piederīgais.
- spānieši Šīs tautas piederīgais.
- šumeri Šīs tautas piederīgais.
- tadžiki Šīs tautas piederīgais.
- tibetieši Šīs tautas piederīgais.
- tunisieši Šīs tautas piederīgais.
- turki Šīs tautas piederīgais.
- turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
- tuvieši Šīs tautas piederīgais.
- udmurti Šīs tautas piederīgais.
- ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
- ungāri Šīs tautas piederīgais.
- uzbeki Šīs tautas piederīgais.
- vācieši Šīs tautas piederīgais.
- velsieši Šīs tautas piederīgais.
- venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
- vepsi Šīs tautas piederīgais.
- vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
- voti Šīs tautas piederīgais.
- zviedri Šīs tautas piederīgais.
- čečenieši Šīs tautas piederīgie.
- čečeni Šīs tautības piederīgais.
- čerkesi Šīs tautības piederīgais.
- eskimosi Šīs tautības piederīgais.
- eveni Šīs tautības piederīgais.
- evenki Šīs tautības piederīgais.
- hakasi Šīs tautības piederīgais.
- hanti Šīs tautības piederīgais.
- hotentoti Šīs tautības piederīgais.
- karaīmi Šīs tautības piederīgais.
- kumiki Šīs tautības piederīgais.
- latgaļi Šīs tautības piederīgais.
- lībieši Šīs tautības piederīgais.
- arābi Šīs tautu grupas piederīgais.
- ģermāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
- mongoļi Šīs tautu grupas piederīgais.
- retoromāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
- romāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
- slāvi Šīs tautu grupas piederīgais.
- vakuumtehnika Šīs tehnikas aparatūra.
- Benilukss Šīs valstis kā kopums.
- bacteria Šīs valsts baktēriju nodalījums.
- circenis Šīs virsdzimtas dzimta ("Gryllidae"), pasaulē vairāk nekā 900 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ķīmija Šīs zinātnes likumu, sasniegumu praktisks izmantojums (parasti kādā nozarē).
- šīvakarējs Šīvakara.
- šīvs Šīve.
- Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
- Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Šī.