Paplašinātā meklēšana
Meklējam čaja.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (39):
- Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
- Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
- Geokčaja Gejčaja, pilsēta Azerbaidžānā.
- Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā.
- Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m.
- Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.).
- Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
- Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
- Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
- Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
- Masalli Pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.).
- Gaha Pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Balakena Pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Tebrīza Pilsēta Irānas ziemeļrietumos (persiešu: تبریز, azerbaidžāņu: Təbriz), Adžičajas upes ielejā, Austrumazerbaidžānas ostāna administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Teberda Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē (1280-1420 m vjl.), 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjdžeguta Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karačajevska Pilsēta Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- nogaji Tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- abāzi Tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Boļšaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, garums - 133 km, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas labā satekupe.
- Urupa Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Laba upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, sākas Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzē, Labas kreisā satekupe.
- Boļšojzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Malijzeļenčuka Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Teberda Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka.
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
- Čirahčaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Kuraha Upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē.
- Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
- Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
- Viļaščaja Vileščaja - upe Azerbaidžānā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa čaja.