Paplašinātā meklēšana
Meklējam Čeļabinska.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (57):
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Bagarjaka apdzīvota vieta Krievijā (_Bagarjak_), Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Čļ Čeļabinska (sporta informācijā).
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Karabaša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Satka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjuzaņa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopeiska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miasa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasļi Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katavivanovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kusa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Jemanželinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjohgornija Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkina Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kištima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magņitogorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sņežinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartali Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkatava Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miņjara Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijufaļeja Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņeuraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnouraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
- baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Čeļabinska.