Zīļupīte
Zīļupīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Zīļupīte | Zīļupītes |
| Ģen. | Zīļupītes | Zīļupīšu |
| Dat. | Zīļupītei | Zīļupītēm |
| Akuz. | Zīļupīti | Zīļupītes |
| Lok. | Zīļupītē | Zīļupītēs |
Žīdupīte, Daugavas pieteka.
Avoti: Wi
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zīļupīte ir Viļķenupītes labā krasta pieteka Cēsu novadā.
- Lielākā pieteka - Zīļupīte.
- Zīļupīte
- Birzgales teritoriju šķērso daudzas sīkākas upes , strauti Melderupe , Kašurdziņa , Torbanupīte , Degļupīte , Sienapurva upīte , Vitkopupīte , Zīļupīte , kuras ietek Daugavā
- Un, lūk, šai rietumu - austrumu virzienā ejošajā kalnu grēdā sākumu rod vairāki nelieli strautiņu Gaujiņa ( piebaldzēnu izloksnē Gaujīna), Vējupīte ( Dziļais grāvis), Zīļupīte ( vecās kartēs arī Stencele), Pinciņa ( izloksnē Pinkīna), Skujupīte un labi zināmā Balga ( Piebaldzīna, Pilsupīte, Griškupīte).