Volsungs
Volsungs joma: mitoloģija
Skandināvu mitoloģijā – slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam.
Avoti: Mit
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, Volsungu sāga vēsta par situāciju, kur Sigmunds novēro divu sermuļu cīņu.
- Nībelungu dziesmai" līdzinās īslandiešu 13. gadsimta Volsunga sāgai ( teiksma par Volsungiem).
- Veidojot “ Gredzena” cikla saturu, Vāgners pašrocīgi pārveidojis izmantotajos avotos – Volsungu sāgā un eposā „ Nībelungu dziesma” – atrodamo informāciju, radot savu tēlu sistēmu.
- Vāgners „ Dievu mijkrēšļa” libretu, tobrīd ar nosaukumu „ Zīgfrīda nāve”, sāk rakstīt 1848. gadā, par pamatu ņemot Volsungu sāgu un ģermāņu eposu “ Nībelungu dziesma”, taču drīz vien atliek malā, jo rodas šaubas par sižeta atpazīstamību vācu publikā.
- Tur sastopam gan leģendu par vilceni, kura katru nakti apēda vienu no Volsungu karaļa dēliem, dzīvs ar karaļmeitas Signijas palīdzību paliek tikai Sigmunds – Vāgnera operas „ Valkīra” libretā Zīgmunds tiek saukts gan par Velzungu, gan Vilcēnu, norādot atsauces uz vārdu „ Velze” kā vienu no dieva Votāna ( skandināvu Odina projekcija Vāgnera oriģināllibretā) vārdiem gaitās uz zemes.