Vinnica
Vinnica sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Vinnica |
| Ģen. | Vinnicas |
| Dat. | Vinnicai |
| Akuz. | Vinnicu |
| Lok. | Vinnicā |
Viņņica sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojis, īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Viņņica |
| Ģen. | Viņņicas |
| Dat. | Viņņicai |
| Akuz. | Viņņicu |
| Lok. | Viņņicā |
Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.).
Cilme:ukraiņu val. Вінниця
Avoti: LpA, PZT, Wi
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk šīm pilsētām pievienojās vēl Čerkasi, Irpiņa, Užhoroda un Vinnica.
- UTR direktorijas kontrolē martā bija tikai Podolija ( tagadējie Vinnicas un Žitomiras apgabali).
- Ukrainas Tautas Republikas Direktorijas priekšsēdis Simons Petļura kontrolēja vienīgi Podoliju ( tagad Vinnicas apgabals).
- Aņička ir Vinnicā, tur arī ir ļaunvara, bet klusāka nekā viņas mājās Mariupolē.
- Vēlāk pārcēlās uz Vinnicu.