Vilkmerģe
Vilkmerģe vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
Ukmerģe, pilsētas Lietuvā senāks nosaukums.
Avoti: IPV-104-80
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja Anīkščus, bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
- Un tā godātajam Āronam Gordonam tagad piederēja droši vien vispilnīgākais Sālamana Delmedigo rakstu kopojums visā kunigaitijā, protams, ja neskaitīsim Traķu karaītus, un vēl viņam bija milzīgs Neizskaidrojamu gadījumu saraksts, kurā bija iekļauti ne tikai viņa paša novērojumi, bet arī neskaitāmi apraksti, ko pēc viņa lūguma piesūtīja kolēģi un bijušie skolnieki no visas karalistes un kunigaitijas – no Krakovas Kazimežas, no Varšavas, Ļubļinas, Sandomiras, Ļvovas, Radomas, Nesvīžas, Novogrudokas, Vilkmerģes, Upītes, Biržiem; un bija tur arī visdīvaināko audzēju deskripcijas ar zīmējumiem, un stāsti par neredzētu izturību pret sērgām ( kā, piemēram, tas, ko bija atsūtījis kāds lazaretes ārsts, kurš visu mūžu bija kopis spitālīgos un pieskatījis viņu brūces, taču pats tā arī nesaslimis), un par brīnumaini negaidītu ieņemšanu neauglīgos klēpjos, un par nelaimīgajiem, kas visu mūžu zem ādas nēsājuši savu pašu dvīņu pārakmeņojušos aizmetņus, un vispār netrūka visādu ērmotu atgadījumu aprakstu, kā, piemēram, tas, ko pirms vairākiem gadiem bija atsūtījis viņa bijušais audzēknis, karalauka ķirurgs Jons Rakovs, kurš tagad nīka Biržos, un viņš stāstīja par neiedomājamu amputāciju, kad kādam nelaimīgajam nogrieztas rokas pirksti vēl labu brīdi esot kustējušies un raustījušies, līdzīgi kā vista ar nocirstu galvu, kas nebeidz skriet apļiem vien, līdz beigu beigās tie sastinguši tā, itin kā grasītos pārmest krusta zīmi, – un kā gan to varēja izskaidrot?
- Ukmerģe ( ; ) , iepriekš " Vilkmerģe" jeb " Vilkomeža" ( ) , ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
- Senos laikos meži bijuši mājvieta priesterienei Vilkmerģe ( Vilksieviete).
- 15.gadsimtā, attīstoties tirdzniecībai, apdzīvotā vieta pārcēlās uz Vilkmerģes upītes labo krastu.