Viduslatvija
Viduslatvija īpašvārds, vietvārds
Latvijas vidusdaļa.
Stabili vārdu savienojumiViduslatvijas augstienes.
- Viduslatvijas augstienes — augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons — ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
- Viduslatvijas monoklināle — Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- Viduslatvijas nolaidenums — dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Viduslatvijas zemiene — dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
Avoti: LE1, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gandrīz nepārtraukta pamatiežu atsegumu virkne Viduslatvijas nolaidenumā vērojama abos Daugavas krastos.
- Fizioģeogrāfiski liegums atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Piejūras ģeobotāniskajā rajonā.
- Viduslatvijas zemienes teritorijā atrodami ievērojami būvniecības minerālo derīgo izrakteņu krājumi.
- Viduslatvijas zemienē ir novērojama arī pretēja pāreja no garākiem uz īsākiem drumliniem.
- Gunta Žilde, Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja