Veselauska
Veselauska vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārds
Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
Stabili vārdu savienojumiVeselauskas pagasts.
- Veselauskas pagasts joma: vēsturisks vietvārds — pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā
Avoti: LC, LPag
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1925. gadā tika pārdēvēti vairāki apriņķa pagasti: Brantu pagasts par Launkalnes, Briņģu par Pāvītes, Nēķenu par Taurenes, Rozbeķu par Rozulas, Unguru par Kūduma, Veismaņu par Vaives un Veselauskas par Veselavas pagastu.
- Veselauskas muižas komplekss, parks un kapliča ir vietējas nozīmes kultūrvēstures pieminekļi.
- Veselava ( agrāk arī Veselauska) ir apdzīvota vieta Cēsu novada Veselavas pagastā, pagasta centrs.
- Veselavas pagasts ( līdz 1925. gadam Veselauskas pagasts) sāka veidoties 1747. gadā, kad no Kuiķēnu ( " Kukkain") pagasts atdalījās Veselavas un Pauļu muižas, kas par atsevišķu pagastu izveidojās 19. gadsimtā.
- Landesvēra plānā paredzēja Jēnas grupai frontes centrā lauzties cauri Lodes stacijai un virzīties uz Valmieru, Malmedes grupai pārraut fronti pie Veselauskas un Jaunraunas, turpinot uzbrukumu uz Startu muižu, lai apietu Valmieru no austrumiem, Bekelmaņa grupai bija jāsasniedz Raunas muiža un caur Startu muižu jāvirzās uz Jaunvāli.