Stiksa
Stiksa joma: mitoloģija
Grieķu mitoloģijā – viena no upēm mirušo pazemes valstībā, kā arī okeanīda, kas to iemieso; viena no Okeāna un Tētijas vecākajām meitām; pēc citas versijas, viņa ir Nakts un Ereba meita.
Avoti: MitE, SV99, MitJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stiksa apriņķo Plutona – Harona sistēmas baricentru apmēram 42 000 km attālumā.
- Bet pagaidām vēl guļu, peldu lejup pa aukstu sviedru Stiksu.
- Bērnībā Ahillejs tika gremdēts upes Stiksas ūdeņos, kas padarīja viņu neievainojamu.
- Aptaujā visvairāk balsu izpelnījās nosaukumi Vulkāns, Kerbers un Stiksa.
- Stiksa ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.