Semara
Semara vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Semara | Semaras |
| Ģen. | Semaras | Semaru |
| Dat. | Semaram | Semarām |
| Akuz. | Semaru | Semaras |
| Lok. | Semarā | Semarās |
Bali iedzīvotāju mitoloģijā – mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
Avoti: PmV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laru uz svinīgo pēcpusdienu Klārensa namā pavadīja mamma Semara un slimniecei nozīmētā auklīte Anna Džjūita.