Sēlpils
Sēlpils īpašvārds, vietvārds
Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
Stabili vārdu savienojumiSēlpils pagasts.
- Sēlpils pagasts — pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils — atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — ~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., ~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Sēlpils sala — šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
Avoti: LPag, LPil, LC, LE1, LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sēlpils un Vārnavas folklora" ( 2012), " Saucējas.
- Plašais Sēlpils trīssimtgadei par godu iekārtotais atpūtas komplekss palika apskatei nākotnē.
- No apmēram 5. gadsimta Sēlpilī konstatējams kultūrslānis ar sēļiem raksturīgiem atradumiem.
- Sēlpils pils kādu laiku bija Sēlijas bīskapa Bernharda no Lipes sēdeklis.
- Vēlāk Sēlpils pils atkal nonāca ordeņa rokās līdz pat ordeņa likvidēšanai.