Rjuriks
Rjuriks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Rjuriks | Rjuriki |
| Ģen. | Rjurika | Rjuriku |
| Dat. | Rjurikam | Rjurikiem |
| Akuz. | Rjuriku | Rjurikus |
| Lok. | Rjurikā | Rjurikos |
Senkrievu leģendās – ģenealoģiskais varonis, varjags, kuru kopā ar viņa diviem brāļiem slāvu ciltis aicināja valdīt Krievzemē.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kņazs Rjuriks piederēja pie tajā laikā ietekmīgās Smoļenskas kņazu Rostislaviču dzimtas.
- Pirmo reizi tās vārds rakstiskos avotos minēts 1177. gadā Kijevas Ipatijas hronikā, kur minēts fakts par kņazam Rjurikam Ludzā dzimušo un kristīto dēlu.
- Tā vienam no vadošajiem imažinistiem Marienhofam bija nosliece ieslīgt satura izveidē, par Ivņevu simbolists Valērijs Brjusovs rakstīja: " Pēc kaut kāda pārpratuma imažinistu sarakstos minēts Rjuriks Ivņevs, stāvošais pusceļā no akmeisma uz futūrismu."
- Nākamajā dienā tika publicēta deklarācija, kurā pasludināti jaunās kustības principi un kuru parakstīja dzejnieki Sergejs Jeseņins ( jaunzemnieku dzeja), Anatolijs Marienhofs ( imažinists, kurš jau bija pulcējis kustības piekritējus savā dzimtajā Penzā), Rjuriks Ivņevs, Vadims Šeršenevičs ( futūrists) un mākslinieki Boriss Erdmans, Georgijs Jakulovs, un komponists Arsēnijs Avraamovs.
- Hronikas teksts vēsta, ka kņazam Rjurikam, Rostislava dēlam ( " Рюрик Ростиславович"), 1174. gadā dodoties no Novgorodas uz Smoļensku, dzimis dēls, kam viņš apņēmās dot Lučinas pilsētu ( " Лучин") un uzcelt Svētā Mihaila baznīcu vietā, kur viņš dzimis ( " И даст ему Лучин город, в нем родися и ся поставишна на том месте церковь св.