Raunis
Raunis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, vietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Raunis | Rauņi |
| Ģen. | Rauņa | Rauņu |
| Dat. | Raunim | Rauņiem |
| Akuz. | Rauni | Rauņus |
| Lok. | Raunī | Rauņos |
1.Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums – 22 km, kritums – ~170 m; Rauna; Rauņupe.
Stabili vārdu savienojumiRauņa leja. Rauņa starpmorēnu nogulumi.
- Rauņa leja — Rauņa erodētā ieleja ~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi
- Rauņa starpmorēnu nogulumi — pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
2.Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība – 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers.
Avoti: LE1, LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Raunis ( Rauņa) — 2,2 ha, Vidusezers — mazāks par 1 ha.
- Amata, Dzirnupe, Kaķupīte, Krīvupīte, Ķauķupīte, Mellupe, Mellužupīte, Meļļupe, Raganiņa, Raunis, Vaive, Vilkate.
- Savukārt tuvākajā laikā smilteniete plāno kopā ar meitām Andu un Agnesi izstaigāt pārgājiena “ Raunis aizrauj” maršrutu gar ainavisko un straujo Rauņa upi.
- Šis apmēram 13 kilometrus garais maršruts sākas uz Vidzemes šosejas pieturā " Krūmiņi", līkumo gar Rauni un noslēdzas pie Vaives dzirnavām," stāsta Solveiga.
- Upēm raksturīgs liels relatīvais kritums līdz 10 m/ km, un tās augstienes nogāzē izveidojušās dziļas, vietām terasētas ielejas ( Rauna, Raunis, Amata u.c.).