Potrimps
Potrimps novecojis
Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
Avoti: LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Potrimps bija upju dievs, deva veiksmi karā un nodrošināja mieru.
- Potrimpu attēloja kā jaunieti ar labības vainagu, kura simbols bija zalktis.
- Bija visai komplicēts dievību panteons, kurā dominēja 3 galvenās dievības: Parkūns, Potrimps un Pikols.
- Un cauri ir ar Pīkolu, Pakolu un Potrimpu, Laimu, Dēklu vai Veco, kas nātna biksās pāri rudziem staigā, ne vārpiņas nenotraucis.
- 8. maija rītā Zviedrijas dienvidos Istādē ( " Ystad") no Bornholmas ar kuģīšiem Potrimps un Alnis kopā ar dažiem vāciešiem un civilajiem bēgļiem ieradās 133 Latviešu leģiona 15. divīzijas karavīri.