Pirrs
Pirrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds
Locīšana
Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
Stabili vārdu savienojumiPirra uzvara.
Avoti: MLVV, SV05
Korpusa piemēri