Pečora
Pečora īpašvārds, vietvārds
1.Pilsēta Krievijā, Komi Republikā, osta Pečoras labajā krastā, 41200 iedzīvotāju (2014. g.).
2.Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums – 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot ~45 km platu deltu.
Stabili vārdu savienojumiBoļšaja Pečora. Malaja Pečora. Pečoras jūra.
- Boļšaja Pečora — viena no divām Pečoras attekām, kurās upe sadalās 130 km no grīvas
- Malaja Pečora — viena no divām Pečoras attekām, kurās upe sadalās 130 km no grīvas
- Pečoras jūra — Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
- Pečoras līcis — grīvlīcis Pečoras jūras dienvidu daļā, garums — ~100 km, platums — 40-120 km, dziļums — līdz 6 m
- Pečoras zemiene — zemiene Pečoras upes baseinā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, pārpurvojušies fluvioglaciāli un limnoglaciāli smilšu un mālu līdzenumi, morēnu un smilšu-grants pauguri un grēdas, daudz ezeru, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē jūras terases
Avoti: PZT, LD, LģE, Wi
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dienēja 92. Pečoras kājnieku pulkā, kurš bija dislocēts Narvā.
- Sala izvietojusies starp Karas jūru austrumos un Barenca jūru un tās daļu — Pečoras jūru rietumos.
- Barenca jūras dienvidaustrumos starp Kolgujevas salu, Novaja Zemļu un kontinenta krastu dažkārt izdala atsevišķu Pečoras jūru.
- Austrumu krastu apskalo Pečoras jūra.
- Piemēram, mūks Antonijs izārstēja Kijevas lielkņazu, kas par pateicību uzdāvināja kalnu virs klintīm, kur vēlāk izveidoja Pečoras klosteri.