Orfejs
Orfejs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Orfejs | Orfeji |
| Ģen. | Orfeja | Orfeju |
| Dat. | Orfejam | Orfejiem |
| Akuz. | Orfeju | Orfejus |
| Lok. | Orfejā | Orfejos |
Grieķu mitoloģijā – dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Orfejs devās uz mirušo valstību, lai atgūtu savu sievu Eiridīki.
- Spēlē iesaistās jauns Orfejs, draugs apraksta arī viņa dzīves gājumu.
- Orfejs piekrita, tomēr paraudzījās atpakaļ, tāpēc Eiridīki zaudēja.
- Turpretī Monteverdi savā Orfeja sižeta risinājumā tik traģisku izskaņu nepieļauj.
- Mums bija arī Izolde, Eiridīke, Toska, Orfejs.