Nībelungi
Nībelungi
Seno ģermāņu eposā — dārgumu īpašnieki, par kuriem cīnījās Zigfrīds (Sigurds); šī cīņa attēlota Vecākajā Edā, Nībelungu dziesmā u. c.
Avoti: SV08
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču, runājot par senskandināvu mītiem, kas ietver Nībelungu leģendas senāko, mitoloģisko slāni, Heimss atsaucas uz 1808. gadu un atsevišķiem literatūrzinātniskiem rakstiem par Nībelungu leģendas Ziemeļeiropas versijām – Jozefa Gerresa „ Ar raga kārtu klātais Zīgfrīds un Nībelungi” ( Joseph Görres „ Der gehörnte Siegried un die Nibelungen”, 1808) un Vilhelma Grimma „ Par senās vācu dzejas rašanos un tās attiecībām ar Ziemeļiem” ( Wilhelm Grimm „ Ueber die Entstehung der Altdeutschen Poesie und ihr Verhältnis zur Nordischen”, 1808), kuri iepazīstināja ar leģendas mītisko izcelsmi.
- Riharda Vāgnera operu ciklā " Nībelunga gredzens" ar vārdu " Nībelungi" apzīmē rūķus.
- Niflheima ziemeļzemju mitoloģijā ir ne vien miglas, bet arī tumsas un aukstuma valstība, pretstats uguns valstībai, un no Niflheimas nāk arī " miglas bērni" Niflungari jeb Vāgnera apdziedātie Nībelungi.
- Latvijas kultūras kanona mājaslapā filmas aprakstā minēts, ka kino zinātnieks Juris Civjans filmā saskata ietekmi no Vācijas 1920. gadu ekspresionisma filmām, un šeit, visticamāk, īpaši jāizceļ Frica Langa 1924. gada filma " Nībelungi.
- Mēmā kino ēras beigās filmām jau tiek sacerēta īpaša mūzika, piemērota jau tapusi mūzika, vai arī pašas filmas tiek montētas, pamatojoties uz konkrētas muzikālas partitūras - piemēram, tāda ir Frica Langa filma " Nībelungi: Zīgfrīds".