Nēķins
Nēķins īpašvārds, vietvārds
Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Taurene” daļa.
Avoti: LC
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nēķena jeb Nēķina muižas kungu māja celta neorenesanses stilā, līdz 1922. gadam piederēja Panderu dzimtai.
- Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gs. pirmajā pusē uz Nēķina muižas ( " Nötkenshof") zemes izveidojās Nēķenes pagasts .
- Poļu-zviedru kara ( 1600-1629) laikā šeit atradusies muiža, kas piederējusi Netkenam ( " Nethen, Noetken"), no kā vēlāk esot atvasināts Nēķina muižas nosaukums.
- 1920. gada agrārās reformas laikā Nēķina muižu sadalīja 72 vienībās 1150 ha kopplatībā, Lodes muižu ( " Lodenhof") sadalīja 38 vienībās ( 785 ha), bet Gustu muižu 25 vienībās ( 616 ha).
- Pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas 2009.gada 4.novembra atzinumu Nr.21-2009/253, Finanšu ministrija saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 5.panta pirmo daļu nolemj piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai " PLAUKSTA" ( reģistrēta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā 2009.gada 15.jūnijā, reģ. Nr.40008142041, juridiskā adrese: Vecpiebalgas novads, Taurenes pagasts, Taurene, " Nēķins 1").