Melkarts
Melkarts joma: mitoloģija
Rietumsemītu mitoloģijā – dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
Avoti: MitJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa sieva sadedzināja Melkarta ķermeni un atrieba viņa nāvi, nogalinot slepkavas un sadalot viņu ķermeņus.
- Melkarts gadu no gada tiek nogalināts un tad augšāmceļas, bet pēc savas nāves viņš kļuvis par Pazemes valstības valdnieku.
- Tad nu lūk – pats Hīrāms bija cēlies no Tīras pilsētas, kuras dibinātājs Melkarts, vienlaikus būdams priesteris, bija uzcēlis divas kolonnas Tīras pilsētas dieviem, taču ticis nogalināts.
- Maltā sāka lietot arī grieķu valodu, par ko liecina divvalodu feniķiešu un grieķu uzraksti, kas atrodami uz dievam Melkartam veltītām cipām — mazām stēlām.
- Viņu teika vēstīja, ka tos jūras šaurumā uzstādījis Saules dievs Melkarts.