Mahāvīra
Mahāvīra joma: reliģija
Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
Avoti: R1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Upes krastos ir izveidoti pieci nacionālie parki — Čandoli nacionālais parks, Kudremukhas nacionālais parks, Kasu Brahmanandas Redijas nacionālais parks, Mahāvīras Harinas Vanasthali nacionālais parks un Nrugavani nacionālais parks — , kā arī vēl vairākas aizsargājamas dabas teritorijas.
- Nav brīnums, ka tieši šajā laikā Ziemeļindijā dzima divi fundamentāli reliģiski filozofiskie virzieni — džainisms un budisms — kuru dibinātāji bija " kšatriji" ( gan " džainisma" pamatlicējs Mahāvīra Vardhamāna, gan " budisma" pamatlicējs Sidhārta Gautama Šakjamuni bija no " kšatrijiem" — karavīru kastas).
- Mahāvīra praktizēja stingru dzīvesveidu un aicināja to darīt arī viņa sekotājiem.
- Mūsdienās Mahāvīra ir ļoti nozīmīgs džainisma mitoloģiskais varonis.
- Mahāvīra ( , " mahāvīraḥ"), zināms arī kā Vardhamāna vai Džina Mahāvīra, ir džainisma un džainisma filozofijas pamatlicējs.